Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm III

Miers jums, dārgie Dieva bērni!Paldies, Dievam par šo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis. Paldies, Dievam par iespēju būt Viņa Vārdā, būt sadraudzībā ar Viņu caur lūgšanu un smelt tajā spēku, stiprumu un gudrību.Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un sadraudzību ar Dievu zināja, kas un kā Viņam jādara vai jārunā. Lūk, ko Jēzus teica:
“Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat” (Jāņa ev. 5:19).
Pēc sapulču ( konferenču) novadīšanas templī, Jēzus pavadīja naktis Eļļas kalnā. Nav šaubu, ka Viņš tur satikās un bija sadraudzībā ar Tēvu, bet no rīta nesa svaigu Vārdu tautai, kura nāca ar slāpēm, lai dzirdētu šo Vārdu.
„Tā Viņš dienā bija Templī un mācīja, bet pa naktīm atstāja pilsētu un pārnakšņoja uz kalna, ko sauc par Eļļas kalnu, bet no rītiem agri visa tauta steidzās pie Viņa, lai Templī klausītos Viņa mācības.” (Lūkas ev. 21:37-38)
Ja mēs paskatīsimies šo rakstu vietu kontekstā, tad ieraudzīsim, ka pirms tam Jēzus aicināja uz to, lai mēs nekam neļautu novērst mūsu uzmanību no sadraudzības ar Dievu. Jēzus aicināja cilvēkus uz lūgšanu.
„Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk;  jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.  Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lūkas ev. 21:34-36)
Un tā, caur sadraudzību ar Dievu ,mēs pārstāsim staigāt tumsā vai bez gaismas tāpēc, ka Dievs apgaismo mūsu ceļu, un nostiprina mūs Savā patiesībā.Mozus dzīvoja un rīkojās pēc atklāsmes no Dieva; Jēzus staigāja Dievišķās atklāsmes līmenī, arī Pāvils lūgšanā saņēma atklāsmes no Dieva.Interesanti, ka viņiem visiem bija viena īpašība ,– viņi mācēja būt sadraudzībā ar Dievu. Viņi visi mācēja tuvoties Dievam ,tāpēc Dieva klātbūtne un atklāsmes Gars pavadīja viņu dzīves un kalpošanu.Kad cilvēki redz Dieva klātbūtni tavā dzīvē un tavā kalpošanā, kad viņi redz, ka Dievs runā uz tevi un caur tevi, tad pateicoties tam, ka esi ziedojies ,vairāk un vairāk cilvēku pielūgs Dievu un izjutīs slāpes pēc Viņa savā dzīvē.Tas ir tieši tas, kas notika, kad Dieva slava nolaidās pār Mozus lūgšanu telti.
„Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes. Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas iegāja teltī. Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu. Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs.” (2 Mozus 33: 7-10)
Kad izraēlieši ieraudzīja Dieva slavu, viņi sāka pielūgt Dievu pie savas lūgšanu telts durvīm, tātad, tajā vietā, no kurienes viņi vēroja notiekošo. Pielūgsme – tā ir dabiska cilvēka reakcija, kurš redz Dieva slavu.Vai tad tā nav mūsu vēlēšanās, lai vairāk cilvēku pielūgtu Dievu? Vai tad tas nav mūsu dzīves un kalpošanas mērķis, lai vairāk cilvēku iepazītu Visuvareno Dievu un pielūgtu Viņu pienācīgā veidā? Vai tā nav Jēzus Kristus Draudzes misija, lai visas tautas, visas ciltis un visas mēles noliektu savus ceļus Visuvarenā Dieva priekšā un sāktu Viņu pielūgt?Kā mums to sasniegt?Mums vienkārši ir jābūt gataviem maksāt nepieciešamo cenu, lai Viņa klātbūtne, Viņa slava un atklāsmes parādītos mūsu vidū.Kas tam ir vajadzīgs? Vēlreiz paskatīsimies uz Mozu. Viņš uzcēla atsevišķu telti, kur viņš un visi, kuri vēlējās ,- varēja meklēt To Kungu. Dieva slava nolaidās pie lūgšanu telts ieejas durvīm.
“Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes.
Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu.” (2 Mozus 33:7,9).
Dievam ir sagatavotas tik daudz brīnišķīgas lietas un atklāsmes tieši tev, bet visu to tu varēsi saņemt un uzzināt tikai tad, kad sāksi no visas savas sirds meklēt Dievu lūgšanā!Ar Dieva mieru!Uz tikšanos rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā III

    Tagad, Jēzus aicina katru ticīgo sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Jēzus parādīja Dievu divos veidos:• caur Savu dzīves veidu (raksturu)un• caur Saviem darbiem(dāvanām).
  • Jēzus līdzība par labo Samarieti

    „ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.”
  • Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Kā mēs varam zināt ka savās dzīvēs esam dievbijīgi?

    Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu.Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. (Salamana pamācības 8:13) (skatiet arī Sal.pam. 3:7; 14:16; 16:6; 23:17; Ijāba 1:1,8; II Kor. 7:1)