Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm III

Miers jums, dārgie Dieva bērni!Paldies, Dievam par šo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis. Paldies, Dievam par iespēju būt Viņa Vārdā, būt sadraudzībā ar Viņu caur lūgšanu un smelt tajā spēku, stiprumu un gudrību.Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un sadraudzību ar Dievu zināja, kas un kā Viņam jādara vai jārunā. Lūk, ko Jēzus teica:
“Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat” (Jāņa ev. 5:19).
Pēc sapulču ( konferenču) novadīšanas templī, Jēzus pavadīja naktis Eļļas kalnā. Nav šaubu, ka Viņš tur satikās un bija sadraudzībā ar Tēvu, bet no rīta nesa svaigu Vārdu tautai, kura nāca ar slāpēm, lai dzirdētu šo Vārdu.
„Tā Viņš dienā bija Templī un mācīja, bet pa naktīm atstāja pilsētu un pārnakšņoja uz kalna, ko sauc par Eļļas kalnu, bet no rītiem agri visa tauta steidzās pie Viņa, lai Templī klausītos Viņa mācības.” (Lūkas ev. 21:37-38)
Ja mēs paskatīsimies šo rakstu vietu kontekstā, tad ieraudzīsim, ka pirms tam Jēzus aicināja uz to, lai mēs nekam neļautu novērst mūsu uzmanību no sadraudzības ar Dievu. Jēzus aicināja cilvēkus uz lūgšanu.
„Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk;  jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.  Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lūkas ev. 21:34-36)
Un tā, caur sadraudzību ar Dievu ,mēs pārstāsim staigāt tumsā vai bez gaismas tāpēc, ka Dievs apgaismo mūsu ceļu, un nostiprina mūs Savā patiesībā.Mozus dzīvoja un rīkojās pēc atklāsmes no Dieva; Jēzus staigāja Dievišķās atklāsmes līmenī, arī Pāvils lūgšanā saņēma atklāsmes no Dieva.Interesanti, ka viņiem visiem bija viena īpašība ,– viņi mācēja būt sadraudzībā ar Dievu. Viņi visi mācēja tuvoties Dievam ,tāpēc Dieva klātbūtne un atklāsmes Gars pavadīja viņu dzīves un kalpošanu.Kad cilvēki redz Dieva klātbūtni tavā dzīvē un tavā kalpošanā, kad viņi redz, ka Dievs runā uz tevi un caur tevi, tad pateicoties tam, ka esi ziedojies ,vairāk un vairāk cilvēku pielūgs Dievu un izjutīs slāpes pēc Viņa savā dzīvē.Tas ir tieši tas, kas notika, kad Dieva slava nolaidās pār Mozus lūgšanu telti.
„Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes. Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas iegāja teltī. Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu. Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs.” (2 Mozus 33: 7-10)
Kad izraēlieši ieraudzīja Dieva slavu, viņi sāka pielūgt Dievu pie savas lūgšanu telts durvīm, tātad, tajā vietā, no kurienes viņi vēroja notiekošo. Pielūgsme – tā ir dabiska cilvēka reakcija, kurš redz Dieva slavu.Vai tad tā nav mūsu vēlēšanās, lai vairāk cilvēku pielūgtu Dievu? Vai tad tas nav mūsu dzīves un kalpošanas mērķis, lai vairāk cilvēku iepazītu Visuvareno Dievu un pielūgtu Viņu pienācīgā veidā? Vai tā nav Jēzus Kristus Draudzes misija, lai visas tautas, visas ciltis un visas mēles noliektu savus ceļus Visuvarenā Dieva priekšā un sāktu Viņu pielūgt?Kā mums to sasniegt?Mums vienkārši ir jābūt gataviem maksāt nepieciešamo cenu, lai Viņa klātbūtne, Viņa slava un atklāsmes parādītos mūsu vidū.Kas tam ir vajadzīgs? Vēlreiz paskatīsimies uz Mozu. Viņš uzcēla atsevišķu telti, kur viņš un visi, kuri vēlējās ,- varēja meklēt To Kungu. Dieva slava nolaidās pie lūgšanu telts ieejas durvīm.
“Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes.
Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu.” (2 Mozus 33:7,9).
Dievam ir sagatavotas tik daudz brīnišķīgas lietas un atklāsmes tieši tev, bet visu to tu varēsi saņemt un uzzināt tikai tad, kad sāksi no visas savas sirds meklēt Dievu lūgšanā!Ar Dieva mieru!Uz tikšanos rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kad esam iemācījušies dzirdēt no Dieva un sekot Viņa norādījumiem, tad izglābšanās no sātana tīkliem kļūst iespējama

    Kādā reizē, mēs ar vienu brāli no mūsu draudzes braucām mājās ar mašīnu no Tallinas. Viss bija ļoti tumšs. Mēs braucām lielā ātrumā, es sēdēju priekšējā sēdeklī un biju iemidzis. Sapnī es redzēju, ka mēs notriecam cilvēkus, kuri šķērso ceļu. Tajā brīdī es pamodos un teicu vadītājam, lai viņš samazina braukšanas ātrumu. Burtiski pēc dažām minūtēm, mēs ieraudzījām, ka sieviete ar bērniem šķērso ceļu tajā vietā, kur nebija nekāds apgaismojuma. Mēs apstājāmies un palaidām viņus, pēc kā mēs slavējām Dievu par Viņa aizsardzību un rūpēm par Saviem bērniem. Ja, mēs būtu turpinājuši braukt ar iepriekšējo ātrumu, tad viennozīmīgi, mēs būtu notriekuši šos cilvēkus. Bet, slava Dievam par to, ka Viņš mūs glāba un iepriekš brīdināja.
  • To, ko mēs sēsim, mēs arī pļausim

    Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs pļaujam daudz vairāk, nekā sējam. Taču, ja mēs neko neiesēsim, mēs neko nenopļausim. Ja vēlies būt varens un auglīgs Dieva Valstībā, ja vēlies, lai tavai dzīvei ir cildena ietekme, tad tev jāsēj sava dzīve. Nav cita īsāka ceļa uz varenību un ietekmīgu dzīvi. Ir muļķīgi gaidīt varenību, gaidīt pieaugumu un auglību bez sēšanas. Tie ir maldi un pašapmāns!
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
  • Jēzus var iziet cauri tam, kam cits neviens nevar iziet cauri

    Vai jūs tagad atrodaties situācijā, par kuru visi saka, ka uz šo situāciju nav atbildes nevienam cilvēkam? Vai sātans ir iekarojis jūsu dzīvi, ģimeni, biznesu, bērnus vai kalpošanu? Vai esat sapinušies kādās lietās, vai zaudējuši jebkādu cerību, lai izietu no ļoti sarežģītas situācijas, kurā tagad atrodaties?
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Dievs radīja pasauli, kuru pārvalda dabiski likumi

    Bet, ja tu pastāvīgi paēdini savu prātu ar Dieva patiesību, tad Dievs saka, ka tev būs miers un dzīvība. Lielāko daļu no traģēdijām, kuras šodien ir pasaulē varētu samazināt līdz minimumam, ja cilvēki atjaunotu savu prātu ar Dieva Vārdu un sadraudzībā ar Dievu paēdinātu savu garu. Dieva Vārds – tas ir likums. Kad mēs cienām šo likumu un katru dienu nākam pie Dieva ar lūgšanas un Viņa Vārda lasīšanas starpniecību, tad Dievs mūs piepilda ar varenu mieru un dod mums dzīvi ar pārpilnību.„Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” (Jāņa ev. 5: 39-40).