Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm III

Miers jums, dārgie Dieva bērni!

Paldies, Dievam par šo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis. Paldies, Dievam par iespēju būt Viņa Vārdā, būt sadraudzībā ar Viņu caur lūgšanu un smelt tajā spēku, stiprumu un gudrību.

Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un sadraudzību ar Dievu zināja, kas un kā Viņam jādara vai jārunā. Lūk, ko Jēzus teica:

“Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat” (Jāņa ev. 5:19).

Pēc sapulču ( konferenču) novadīšanas templī, Jēzus pavadīja naktis Eļļas kalnā. Nav šaubu, ka Viņš tur satikās un bija sadraudzībā ar Tēvu, bet no rīta nesa svaigu Vārdu tautai, kura nāca ar slāpēm, lai dzirdētu šo Vārdu.

„Tā Viņš dienā bija Templī un mācīja, bet pa naktīm atstāja pilsētu un pārnakšņoja uz kalna, ko sauc par Eļļas kalnu, bet no rītiem agri visa tauta steidzās pie Viņa, lai Templī klausītos Viņa mācības.” (Lūkas ev. 21:37-38)

Ja mēs paskatīsimies šo rakstu vietu kontekstā, tad ieraudzīsim, ka pirms tam Jēzus aicināja uz to, lai mēs nekam neļautu novērst mūsu uzmanību no sadraudzības ar Dievu. Jēzus aicināja cilvēkus uz lūgšanu.

„Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk;  jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.  Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lūkas ev. 21:34-36)

Un tā, caur sadraudzību ar Dievu ,mēs pārstāsim staigāt tumsā vai bez gaismas tāpēc, ka Dievs apgaismo mūsu ceļu, un nostiprina mūs Savā patiesībā.

Mozus dzīvoja un rīkojās pēc atklāsmes no Dieva; Jēzus staigāja Dievišķās atklāsmes līmenī, arī Pāvils lūgšanā saņēma atklāsmes no Dieva.

Interesanti, ka viņiem visiem bija viena īpašība ,– viņi mācēja būt sadraudzībā ar Dievu. Viņi visi mācēja tuvoties Dievam ,tāpēc Dieva klātbūtne un atklāsmes Gars pavadīja viņu dzīves un kalpošanu.

Kad cilvēki redz Dieva klātbūtni tavā dzīvē un tavā kalpošanā, kad viņi redz, ka Dievs runā uz tevi un caur tevi, tad pateicoties tam, ka esi ziedojies ,vairāk un vairāk cilvēku pielūgs Dievu un izjutīs slāpes pēc Viņa savā dzīvē.

Tas ir tieši tas, kas notika, kad Dieva slava nolaidās pār Mozus lūgšanu telti.

„Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes. Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas iegāja teltī. Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu. Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs.” (2 Mozus 33: 7-10)

Kad izraēlieši ieraudzīja Dieva slavu, viņi sāka pielūgt Dievu pie savas lūgšanu telts durvīm, tātad, tajā vietā, no kurienes viņi vēroja notiekošo. Pielūgsme – tā ir dabiska cilvēka reakcija, kurš redz Dieva slavu.

Vai tad tā nav mūsu vēlēšanās, lai vairāk cilvēku pielūgtu Dievu? Vai tad tas nav mūsu dzīves un kalpošanas mērķis, lai vairāk cilvēku iepazītu Visuvareno Dievu un pielūgtu Viņu pienācīgā veidā? Vai tā nav Jēzus Kristus Draudzes misija, lai visas tautas, visas ciltis un visas mēles noliektu savus ceļus Visuvarenā Dieva priekšā un sāktu Viņu pielūgt?

Kā mums to sasniegt?

Mums vienkārši ir jābūt gataviem maksāt nepieciešamo cenu, lai Viņa klātbūtne, Viņa slava un atklāsmes parādītos mūsu vidū.

Kas tam ir vajadzīgs? Vēlreiz paskatīsimies uz Mozu. Viņš uzcēla atsevišķu telti, kur viņš un visi, kuri vēlējās ,- varēja meklēt To Kungu. Dieva slava nolaidās pie lūgšanu telts ieejas durvīm.

“Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes.
Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu.” (2 Mozus 33:7,9).

Dievam ir sagatavotas tik daudz brīnišķīgas lietas un atklāsmes tieši tev, bet visu to tu varēsi saņemt un uzzināt tikai tad, kad sāksi no visas savas sirds meklēt Dievu lūgšanā!

Ar Dieva mieru!

Uz tikšanos rīt!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīvo Dievam un vērs savu skatienu uz Viņu, un Dievs piepildīs katru tavu vajadzību, jo Viņā nekā netrūkst!

    Katrs cilvēks meklē baudījumu vai gandarījumu šai dzīvē. Bet, lai rastu baudījumu dzīvē, ir vajadzīgs drošs avots, no kura varētu smelties spēku, prieku, mieru, veselību, radošās idejas. Ikdienas sadraudzība ar Dievu un uzticēšanās Viņam – tas ir tieši tas, kas pieved mūs pie šī patiesās dzīvības avota. Ārpus Dieva nav apmierinājuma un laimes. Vienīgais uzticamais vai drošais avots cilvēka dzīvē ir – Jēzus Kristus, pie mums Sūtītais. Izņemot Dievu, visi pārējie avoti – tie ir neuzticami(nedroši) avoti. Kamēr cilvēks to nesapratīs, viņš dzīsies pēc tā, kas nedod piepildījumu, un atdos savus spēkus tam, kas nekad nespēs atnest viņam apmierinājumu vai gandarījumu dzīvē.

    Katrs cilvēks meklē baudījumu vai gandarījumu šai dzīvē. Bet, lai rastu baudījumu dzīvē, ir vajadzīgs drošs...

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad...

  • Ko tu dari ar savu talantu? III

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2). Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt par To Kurš ir augšā-tas ir process. Ta sir atkarīgs no tā kā tu dzīvo. Tāpēc Jēzus saka mums, lai mēs ieguldam sevi un savu mantu Dieva Valstībā, jo tur kur būs tava manta, tur būs arī tava sirds. Ja tu pastāvīgi domā par to, kā tu vari piedalīties Debesu Valstības celtniecībā-tu ieguldi tajā savas finanses, laiku, centību un pūles-tad tur arī būs tava sirds. Tas ir likums: tava sirds būs tur, kur atradīsies tava manta.

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2). Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt...

  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips...

  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs

    Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas izmaiņas, un tieši tāpēc, Dievs izmanto savstarpējās attiecības un dažādus pārbaudījumus tam, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas katrā no mums.

    Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas...

  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla...