„Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.

Jau vairākas dienas mēs runājam par to, Dievs aicina mūs uz pārmaiņām. Ja esi pieņēmis lēmumu kļūt par ticīgo, – vienlaicīgi ar to tu esi pieņēmis aicinājumu uz radikālām ikdienas pārmaiņām savā dzīvē. Dievs veiks pārmaiņas tavā dzīvē līdz brīdim, kamēr tavā dzīvē neizpaudīsies Kristus tēls.

Vēl mēs runājām par to, ka tad, kad mēs ļaujam Dievam mainīt mūs pašus, tad Dievam ļoti viegli ir mainīt tās mūsu problēmas un apstākļus, kas ir mums visapkārt.

Piemēram, ja man ir vērojama problēma ģimenē, un es, tai pat laikā, ļauju Dieva mainīt sevi pašu, tad manas ģimenes problēmas noteikti tiks atrisinātas. Visas problēmas ģimenē rodas pārsvarā no tā, ka ir problēmas ar laulāto raksturiem. Daudzas sievas ir atkarojušas savus vīrus no alkohola skavām un amorāla dzīves veida tikai pateicoties tam, ka viņas šo problēmu laikā ļāva Dievam strādāt pie viņu pašu raksturiem. Izmaiņas sievā maina arī vīrus, un tieši tāpat izmaiņas vīrā maina arī sievu. Tālab, Dievs mūs visus aicina uz pārmaiņām.

Mēs runājām arī par to, ka, lai notiktu pārmaiņas, mums ir jāatsaucas uz Dieva aicinājumu sekot Jēzum.

„Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).

„Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām. Mana ziedošanās, mans stingrais lēmums sekot Jēzum, – tieši tā ir pirmā pazīme tam, ka es vēlos mainīties.

Tālāk, Vēstulē Romiešiem mēs redzam, ka pārmaiņas pieprasa no mums to, lai mēs atjaunojamies savā prātā caur Dieva vārdu.

„Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).

Kad es lasu, pārdomāju un pielietoju Dieva vārdu savā dzīvē, – caur to sāk mainīties arī mana rīcība , un arī manas domas un pasaules uztvere sāk atbilst Dieva domām un Viņa gribai.

Dievs saka, ka Viņa domas atšķiras no mūsu domām, un Viņa ceļi atšķiras no mūsu ceļiem.

“Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs. “Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.”(Jesajas 55:8-9).

Mēs nevarēsim tapt līdzīgi Dieva Dēla tēlam līdz brīdim, kamēr mēs nesāksim domāt tā, kā domā Dievs un nesāksim staigāt Viņa ceļus. Tieši tāpēc, mums vajag atjaunoties savā prātā caur Dieva vārdu, kurā visā pilnībā apkopotas un skaidri aprakstītas mūsu Dieva domas un ceļi.

Atjaunoties prātā – tas nozīmē pārprogrammēt un pārlādēt savu domāšanas sistēmu. Manas domas nosaka manu rīcību, mana rīcība nosaka manus ieradumus, bet mani ieradumi, savukārt, nosaka manu raksturu, kurš, savukārt, nosaka visas manas dzīves vai likteņa kursu. Sanāk tā, ka, lai mainītu savu likteni, savu raksturu, ir jāstrādā pie tā, lai domātu citādi – domātu tā, kā domā Dievs. Prāta atjaunošana atnes pārmaiņas manā dzīvē. Ja tomēr, būdams ticīgs cilvēks, es turpināšu domāt pa vecam(kā agrāk), es nevarēšu kļūt par to, kādu Dievs vēlas mani redzēt.

Un tātad, – lai mainītos, man ir jāatjaunojas savā prātā un jāļauj Dieva patiesībai ietekmēt manu domāšanas veidu.

Vēl mēs runājām arī par to, ka izmaiņas pieprasa no manis, lai mācos identificēt sevi ar to jauno dabu, kuru esmu pieņēmis caur atdzimšanu.

„Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”(Efeziešiem 4:22-24).

Ja tu turpināsi identificēt sevi ar agrāko, vecā cilvēka dzīves veidu, tad tavai grēku nožēlai nesekos nekādas pārmaiņas. Kad tu pieņēmi Jēzu Kristu savā sirdī, līdz ar to tu pieņēmi jaunu dzīvi. Un tagad, tev ir jāpiepūlas, lai iepazītu tava jaunā cilvēka spēku un iespējas, un ietērptos Dieva pilnībā.

Līdz rītam!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai vairotu savus talantus, mums ir jābūt sapņiem!

    Mēs virzāmies uz saviem sapņiem. Cilvēks ir iekārtots tā, lai realizētu savus sapņus. Sapnis atver cilvēkā vēlēšanos, bet vēlēšanās – degsmi realizēt vēlamo. Un pēc tam, cilvēks sāk sevi ieguldīt, savu sapņu sasniegšanā. Vēlēšanās sasniegt savus sapņus, pamudina cilvēku mainīties.

    Mēs virzāmies uz saviem sapņiem. Cilvēks ir iekārtots tā, lai realizētu savus sapņus. Sapnis atver cilvēkā...

  • Ja mēs sekosim Dievam un ļausim Viņam mainīt mūs, tad visi apstākļi mūsu dzīvē kalpos tikai par labu mums

    Kādam nolūkam Dievs mūs izglāba? Uz ko Viņš mūs aicina? Kālab mēs apmeklējam draudzi?Pārdomājiet šos jautājumus. Kas ir mainījies tavā kā ticīgā dzīvē pēdējo divu gadu laikā? Pārdomā nopietni šo jautājumu. Nevajag steigties, apgalvot, ka tu mainies. Atzīmē uz papīra visu to, attiecībā uz ko tu esi mainījies. Ja tevī patiesi ir notikušas pārmaiņas, tad tās būs acīmredzamas un konkrētas pārmaiņas. Kā ticīgais kurš apmeklē draudzi, lasa Bībeli, lūdzas Dievu un klausās lieliskas mācības un svētrunas, – kādās sfērās tu esi mainījies pēdējo 5 gadu laikā?

    Kādam nolūkam Dievs mūs izglāba? Uz ko Viņš mūs aicina? Kālab mēs apmeklējam draudzi? Pārdomājiet šos jautājumus...

  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus

    Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus. Tad, kad Gideons devās turp, kur Tā Kunga Eņģelis viņam lika, viņš kļuva par liecinieku neticamiem Dieva brīnumiem. Sadarbība ar Dievu ved uz Viņa pravietisko plānu piepildīšanos.

    Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus. Tad, kad Gideons devās...

  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs...

  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav...

  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi.Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība.23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. 24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, 25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?

    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi...