Caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīves avots.

Vakar mēs ar jums runājām par to, ka caur kalpošanu Dievs iznīdē mūsos egoismu. Kalpošana palīdz mums attīstīt kalpa sirdi un valdīt pār egoismu.

Bez tam, caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem.

Kalpošana dara mūs līdzīgus Dievam. Dievs Savā būtībā ir žēlsirdīgs un līdzcietīgs Dievs. Un tieši caur kalpošanu Dieva bērni parāda Debesu Tēva žēlsirdību un līdzcietību. Līdz šim mēs runājām par to, ka Dievs vēlās izmainīt mūs un pārveidot mūs Jēzus Kristus līdzībā. Dievs vēlās, lai mēs atspoguļojam tās pašas rakstura īpašības, kas ir raksturīgas Jēzum, jo tieši Jēzus atklāja mums Dievu. Mēs jau runājām, ka izmaiņas nenotiek automātiski. Izmaiņas notiek tādā mērā, kā mēs īstenojam dzīvē Dieva baušļus un principus. Kalpošana ir viens no Dieva instrumentiem, ar kura palīdzību Dievs rada mūsos pārmaiņas un dara līdzīgus mūs Jēzum Kristum.

Jēzus teica:

tā kā Cilvēka Dēls nav nācislai Viņam kalpotubet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kāatpirkšanas maksu par daudziem.”  (Mat.20: 28).

Jēzus atdeva Sevi dēļ cilvēku glābšanas, jo Viņš ir pārpilns žēlastības un līdzcietības. Mēs kļūstam līdzīgi Jēzum, ja caur kalpošanu parādam līdzcietību pret cilvēkiem un atdodam sevi sava tuvākā labā.

Jo vairāk mūsos būs līdzcietības, jo vairāk mēs varēsim kalpot. Bet jo vairāk mēs kalpojam, jo vairāk līdzcietības parādās mūsos. Šeit darbojas ķēdes reakcija. Jo vairāk mūsos būs mīlestības un līdzcietības, jo vairāk mums būs vēlēšanās kalpot citiem cilvēkiem. Mēs varam runāt par to, ka mēs mīlam Dievu un cilvēkus, bet ja mēs nekalpojam, tad tas viss ir tikai tukša skaņa. Nevēloties kalpot cilvēkiem, mēs demonstrējam to, ka mūsos nav Dieva līdzcietības un mīlestības.

Līdzcietība var izpausties dažādi, taču lai kādā formā tā arī neizpaustos, to noteikti apstiprinās kalpošana tuvākajam. Tas pret ko tava sirds jūt vislielāko līdzcietību, var kļūt tev par liecību no Dieva attiecībā par tavu kalpošanu un aicinājumu, uz ko tevi Dievs aicina.

Piemēram, daži cilvēki izjūt līdzcietību pret slimiem cilvēkiem, tāpēc viņi nevar paiet garām slimam cilvēkam, bet noteikti kaut ko darīs viņa labā. Citiem cilvēkiem ir liela līdzcietība attiecībā pret tiem, kuri ir trūkumā vai nabadzībā. Tāpēc redzot šāda problēmas, viņi nevar būt vienaldzīgi un noteikti piedalīsies šo problēmu risināšanā, lai ko tas arī viņiem maksātu.

Tieši līdzcietība un mīlestība mudina mūs kalpot tuvākajam.

Ir jāatzīmē, ka neatkarīgi no tā, pret ko tava sirds izjūt vislielāko līdzcietību, mēs visi esam aicināti parādīt līdzcietību pret bojā ejošo pasauli.

Daudzi ticīgi cilvēki ir vienaldzīgi pret tiem cilvēkiem, kuri vēl nepazīst Dievu, jo viņu sirdī nav līdzcietības pret šiem cilvēkiem.

Tieši šāda līdzcietība pamudināja Jēzu lūgt Saviem mācekļiem par darītājiem (kalpotājiem), kuri varētu iet pie bojā ejošajām avīm, jo bez gana (kalpotājiem) šīs avis ir atstātas un novārdzinātas.

„Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības.
Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. ” 
(Mt.9: 35-36).

Vēlāk, Jēzus sūtīja Savus 12 mācekļus, lai tie ietu pie pazudušajām avīm.

Tātad, kalpošana palīdz mums parādīt Dieva mīlestību un kļūt līdzīgākiem mūsu Debesu Tēvam. Savukārt, mūsu garīgā brieduma līmenis ir mērāms pēc tā, cik līdzīgi mēs kļūstam mūsu Tēvam.

Ja jūs vēlaties zināt, cik lielā mērā kristietis pieaug Dievā, tad paskatieties uz to, vai viņš piepilda citu cilvēku vajadzības vai arī tikai pieņem kalpošanu no citiem.

Tas, ka cilvēks, pietiekoši ilgu laiku apmeklē draudzi, vēl neliecina par viņa garīgo izaugsmi. Tomēr, kad ticīgs cilvēks jau ir iemācījies uzņemties atbildību par citiem, piepildīt citu cilvēku vajadzības un dot, ne tikai saņemt, tad jūs esat atradis garīgi augošu cilvēku. Nobriedis kristietis kalpo un ziedo, jo viņa sirds ir piepildīta ar līdzcietību pret cilvēkiem.

Turpināsim rīt!

Ar Dieva mieru!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izmaiņas un pārmaiņas mūsu dzīvē atnāk tad, kad mēs kļūstam par Dieva vārda darītājiem

    „Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.”(Jēkaba 1:21-25).

    „Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu...

  • Mēs esam Dieva vēstneši

    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara. Viena no šādām metaforām ir vārds „vēstnesis”. Mēs sastopamies ar šo vārdu Vēstulē Korintiešiem.„ Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”(2.Korintiešiem 5:19-20). Bībeles tulkojumā krievu valodā „……. Un tātad mēs esam vēstneši ……”

    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara...

  • Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

    Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē.

    Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai...

  • Īstais vai patiesais prieks – tas ir spēks, kurš palīdz mums virzīties uz mērķi līdz galam

    Jēzus priecājas līdz pat šim brīdim, – kad Dieva griba uz zemes piepildās tāpat, kā debesīs.Vai nevēlaties sagādāt Dievam vairāk prieka? Tad ziedojiet sevi tam, lai atrastu un piepildītu Viņa gribu savai dzīvei.Piemēram, jūs varat ziedot savu dzīvi tam, lai darītu visu iespējamo priekš tā, lai pievilktu grēciniekus Debesu Valstībai. Līdz pat šim brīdim debesis priecājas ik reiz, kad uz zemes kaut viens grēcinieks nožēlo grēkus.

    Jēzus priecājas līdz pat šim brīdim, - kad Dieva griba uz zemes piepildās tāpat, kā debesīs. Vai nevēlaties...

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

    „Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu.”(2.Timot. 2:19).Praktiskā taisnība – tas ir pamatīgs, nopietns pamats lai baudītu Dieva labvēlību. Ja tev patīk grēks, ja grēks ir tavs dzīvesveids, tu šķir, atdali sevi no labvēlības un visa tā, ko labvēlība atnes cilvēka dzīvē.

    „Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības...

  • Dzīvo Dievam un vērs savu skatienu uz Viņu, un Dievs piepildīs katru tavu vajadzību, jo Viņā nekā netrūkst!

    Katrs cilvēks meklē baudījumu vai gandarījumu šai dzīvē. Bet, lai rastu baudījumu dzīvē, ir vajadzīgs drošs avots, no kura varētu smelties spēku, prieku, mieru, veselību, radošās idejas. Ikdienas sadraudzība ar Dievu un uzticēšanās Viņam – tas ir tieši tas, kas pieved mūs pie šī patiesās dzīvības avota. Ārpus Dieva nav apmierinājuma un laimes. Vienīgais uzticamais vai drošais avots cilvēka dzīvē ir – Jēzus Kristus, pie mums Sūtītais. Izņemot Dievu, visi pārējie avoti – tie ir neuzticami(nedroši) avoti. Kamēr cilvēks to nesapratīs, viņš dzīsies pēc tā, kas nedod piepildījumu, un atdos savus spēkus tam, kas nekad nespēs atnest viņam apmierinājumu vai gandarījumu dzīvē.

    Katrs cilvēks meklē baudījumu vai gandarījumu šai dzīvē. Bet, lai rastu baudījumu dzīvē, ir vajadzīgs drošs...