Caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīves avots.Vakar mēs ar jums runājām par to, ka caur kalpošanu Dievs iznīdē mūsos egoismu. Kalpošana palīdz mums attīstīt kalpa sirdi un valdīt pār egoismu.Bez tam, caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem.Kalpošana dara mūs līdzīgus Dievam. Dievs Savā būtībā ir žēlsirdīgs un līdzcietīgs Dievs. Un tieši caur kalpošanu Dieva bērni parāda Debesu Tēva žēlsirdību un līdzcietību. Līdz šim mēs runājām par to, ka Dievs vēlās izmainīt mūs un pārveidot mūs Jēzus Kristus līdzībā. Dievs vēlās, lai mēs atspoguļojam tās pašas rakstura īpašības, kas ir raksturīgas Jēzum, jo tieši Jēzus atklāja mums Dievu. Mēs jau runājām, ka izmaiņas nenotiek automātiski. Izmaiņas notiek tādā mērā, kā mēs īstenojam dzīvē Dieva baušļus un principus. Kalpošana ir viens no Dieva instrumentiem, ar kura palīdzību Dievs rada mūsos pārmaiņas un dara līdzīgus mūs Jēzum Kristum.Jēzus teica:
tā kā Cilvēka Dēls nav nācislai Viņam kalpotubet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kāatpirkšanas maksu par daudziem.”  (Mat.20: 28).
Jēzus atdeva Sevi dēļ cilvēku glābšanas, jo Viņš ir pārpilns žēlastības un līdzcietības. Mēs kļūstam līdzīgi Jēzum, ja caur kalpošanu parādam līdzcietību pret cilvēkiem un atdodam sevi sava tuvākā labā.Jo vairāk mūsos būs līdzcietības, jo vairāk mēs varēsim kalpot. Bet jo vairāk mēs kalpojam, jo vairāk līdzcietības parādās mūsos. Šeit darbojas ķēdes reakcija. Jo vairāk mūsos būs mīlestības un līdzcietības, jo vairāk mums būs vēlēšanās kalpot citiem cilvēkiem. Mēs varam runāt par to, ka mēs mīlam Dievu un cilvēkus, bet ja mēs nekalpojam, tad tas viss ir tikai tukša skaņa. Nevēloties kalpot cilvēkiem, mēs demonstrējam to, ka mūsos nav Dieva līdzcietības un mīlestības.Līdzcietība var izpausties dažādi, taču lai kādā formā tā arī neizpaustos, to noteikti apstiprinās kalpošana tuvākajam. Tas pret ko tava sirds jūt vislielāko līdzcietību, var kļūt tev par liecību no Dieva attiecībā par tavu kalpošanu un aicinājumu, uz ko tevi Dievs aicina.Piemēram, daži cilvēki izjūt līdzcietību pret slimiem cilvēkiem, tāpēc viņi nevar paiet garām slimam cilvēkam, bet noteikti kaut ko darīs viņa labā. Citiem cilvēkiem ir liela līdzcietība attiecībā pret tiem, kuri ir trūkumā vai nabadzībā. Tāpēc redzot šāda problēmas, viņi nevar būt vienaldzīgi un noteikti piedalīsies šo problēmu risināšanā, lai ko tas arī viņiem maksātu.Tieši līdzcietība un mīlestība mudina mūs kalpot tuvākajam.Ir jāatzīmē, ka neatkarīgi no tā, pret ko tava sirds izjūt vislielāko līdzcietību, mēs visi esam aicināti parādīt līdzcietību pret bojā ejošo pasauli.Daudzi ticīgi cilvēki ir vienaldzīgi pret tiem cilvēkiem, kuri vēl nepazīst Dievu, jo viņu sirdī nav līdzcietības pret šiem cilvēkiem.Tieši šāda līdzcietība pamudināja Jēzu lūgt Saviem mācekļiem par darītājiem (kalpotājiem), kuri varētu iet pie bojā ejošajām avīm, jo bez gana (kalpotājiem) šīs avis ir atstātas un novārdzinātas.
„Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības. Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. ” (Mt.9: 35-36).
Vēlāk, Jēzus sūtīja Savus 12 mācekļus, lai tie ietu pie pazudušajām avīm.Tātad, kalpošana palīdz mums parādīt Dieva mīlestību un kļūt līdzīgākiem mūsu Debesu Tēvam. Savukārt, mūsu garīgā brieduma līmenis ir mērāms pēc tā, cik līdzīgi mēs kļūstam mūsu Tēvam.Ja jūs vēlaties zināt, cik lielā mērā kristietis pieaug Dievā, tad paskatieties uz to, vai viņš piepilda citu cilvēku vajadzības vai arī tikai pieņem kalpošanu no citiem.Tas, ka cilvēks, pietiekoši ilgu laiku apmeklē draudzi, vēl neliecina par viņa garīgo izaugsmi. Tomēr, kad ticīgs cilvēks jau ir iemācījies uzņemties atbildību par citiem, piepildīt citu cilvēku vajadzības un dot, ne tikai saņemt, tad jūs esat atradis garīgi augošu cilvēku. Nobriedis kristietis kalpo un ziedo, jo viņa sirds ir piepildīta ar līdzcietību pret cilvēkiem.Turpināsim rīt!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara

    1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu.2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums.
  • Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst prioritāti Viņa bērnu dzīvēs!

    Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, – tavs brīnums, tavi apsolījumi, – tas viss, pārdabiskā Dieva spēkā, var tikt atbrīvots. Bet tas pieprasa, lai lūgšana kļūtu par prioritāti tavā un manā dzīvē. Paņemiet jebkuru Bībeles notikumu, un jūs ieraudzīsiet, uz ko ir spējīga ticīgo cilvēku lūgšana. Piemēram, ko darīja Daniēls, kad nokļuva lauvu bedrē? Lūdza? Nē, tur jau bija par vēlu lūgt. Viņš pastāvīgi lūdza, jau pirms nokļūšanas lauvu bedrē.Kad tu jau atrodies lauvu bedrē, ir par vēlu lūgt. Lūgt ir jāsāk, jau labu laiku pirms tam. Daniēls lūdza katru dienu un trīs reizes dienā!
  • Nepadodies!

    Dieva vārds tev šodien: nepadodies! Lai Dievs tevi svētī tavā ceļā. Nepadodies, jo ir ceļi tavu mērķu sasniegšanai. Ja tu gāji pa vienu ceļu, bet tev neizdodas, mēģini atrast citu ceļu. Kaut kas neizdodas ejot pa otro ceļu, – meklē un ej pa trešo.Tev noteikti izdosies sasniegt savu mērķi, ja tu nepadosies savā ceļā.
  • Vai Tas Kungs atbild uz visām lūgšanām?

    „Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.”(Jāņa 15:7).Šajā rakstu vietā ir apsolījums no Dieva: „…jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks”.Kurš no jums ir lūdzis par kaut ko, bet jums tas netika dots? Es domāju, ka ar to ir saskārušies daudzi no mums. Kur tad ir problēma?
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki! II

    Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs upurēt vai celt altāri Dievam.Zini, ka tad, kad runa iet par uzupurēšanos, Dievs nekad – nekad nelūgs tev to, kā tev nav! Viņa mīlestība to nepieprasa, Dieva mīlestība – nav vardarbīga. Ja tu pa īstam mīli cilvēku, tu nekad nelūgsi viņam to, kā viņam nav.Aizmirsti par to, kā tev nav, un koncentrējies uz to, kas tev ir. Esi pārliecināts, ka tev pieder daudz!
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.