Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! III

Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena nesīs jums lielas svētības, tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.

Mēs turpinām runāt par to, ka mūsu mīlestība uz Dievu tiek mērīta ar mūsu spēju uzupurēties.

Dievu mīlēt nav grūti – vienkārši domā par Viņu, par to, ko Viņš katru dienu dara tavā labā, un tad tava dabīgā reakcija būs pateicība Viņam. Pielūgt Dievu – tā kļūs par dabīgu lietu tiem, kuri domā par Viņu un Viņa darbiem. Dievs ļoti stipri mīl tevi. Bet ja tu dzīvo, un tajā pat laikā nedomā par Viņu, neredzi to, ko Viņš dara tavā labā, tev ir grūti upurēt, un konkrēti, tev ir grūti upurēt tavu aizņemtību, tavas finanses, tavu laiku, tavu komfortu, jo tu nedomā par Viņu.

Dievu ir viegli pielūgt tiem, kuri domā tikai par Dievu. Tāpēc, pēc tam, kad Noa piedzīvoja glābšanu laikā, kad gāja bojā viss cilvēku dzimums, un dzīva palika tikai viņa ģimene, Noas sirds piepildījās ar pateicību Dievam, un pēc tam viņš upurēja šķīstus dzīvniekus.

„Un Noa uzcēla Tam Kungam altāri un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra.”(1.Mozus 8:20).

Tas bija upuris, jo Noa drīkstēja pārtikt tikai no šķīstiem dzīvniekiem. Dievs deva Noam pavēli attiecībā uz tiem dzīvniekiem, kurus drīkstēja lietot uzturā, un tieši no šiem dzīvniekiem viņš nesa upuri Dievam. Pielūgt Dievu – tas bija Noa dzīvesveids, dzīves stils.

Dieva svētības dzenas pakaļ cilvēkiem, kuri spējīgi uzupurēties. Spēja uzupurēties, ar to tiek domāta ne tikai tava nauda, bet arī tavs laiks, tavi talanti utt.

Spēja uzupurēties – tas ir tas, kas tev kaut ko maksā, un tu to atlaid tā labad, kuru tu mīli.

Ja tu saki, ka mīli Dievu, tad, ko tu upurē kā pierādījumu savai mīlestībai uz Viņu?

Iespējams, tu esi tik aizņemts ar visu ko citu, ka tev pat nav laika pārtraukt šo darbošanos un vienkārši pasēdēt Viņa klātbūtnē, lai uzklausītu Viņu. Un tu saki, ka mīli Dievu?

Dievam ir patīkami, kad tu ikdienas cel Viņam altāri no sava laika, – tas ir laiks Tam Kungam. Dievam ir patīkami dzirdēt, kad tu saki Viņam patīkamus vārdus. Ne tos, kuri tika ielikti tavās lūpās lūgšanu laikā draudzē, ne tos, kurus tev diktē apstākļi, bet tos, kas nāk no tavas sirds. Un šai laikā tu nedomā par savu dzīvi, par savām problēmām, tu atstāj visu steigu, kņadu un domā tikai par Viņu. Un tā ir salda dzīve.

„Kad Tas Kungs oda patīkamo smaržu, Viņš sacīja Savā sirdī: Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām, un Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo, kā Es to esmu darījis.”(1.Mozus 8:21).

Dievam ir maņa. Ja dienas laikā tu ar to vien nodarbojies, ka žēlojies par savu dzīvi, tad Dievam tā ir smirdoņa, un tā Dievu nepiesaista, nepievelk, tāpēc tu arī jūti sausumu savā dzīvē un draudzē. Dievu piesaista patīkama smarža, pielūgsmes upuris! Tikai tāpēc, ka viens cilvēks pienesa Viņam upuri, Dievs ir pieņēmis lēmumu vairs nenolādēt, neiznīcināt cilvēkus, bet svētīt nākamās paaudzes. Tavam upurim ir cildena un liktenīga ietekme uz tevi pašu un citiem cilvēkiem.

Lai tava dzīve, piepildīta ar pašaizliedzīgu mīlestību uz Dievu un cilvēkiem, ir kā patīkama smarža Viņam.

Dieva mierā!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije