Dzīves mērķa meklēšana

Labdien, dārgie draugi!Gribu vērsties pie jums un uzsākt sarunu par tēmu:„Dzīves mērķa meklēšana”.Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas. Tieši tālab, daudziem nav ne mērķa sajūtas, ne motivācijas turpināt savu ceļu. Daudzi vispār nesaprot, kāpēc viņi dzīvo, un vai vispār ir vērts dzīvot. Tas viss notiek tālab, ka cilvēkam nav noteikta dzīves mērķa. Mērķa neesamība bieži vien noved pie tādām lietām, kā vardarbība, visa veida ļaunums, vilšanās, tukšums sirdī, izmisums, bezcerība, apātija, dusmas un daudzām citām līdzīgām lietām. Tas viss var notikt ar cilvēku, kuram nav mērķa savai dzīvei. Bet, paldies Dievam par to, ka Bībele neklusē par tik svarīgu tēmu, kā cilvēka dzīves mērķis. Tāpēc, mēs vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem, un konkrēti pie grāmatas Salamans Mācītājs. Šajā grāmatā autors stāsta mums par to, kā viņš pats mēģināja atrasts jēgu un mērķi savai dzīvei. Autors atklāj nepareizos(maldu) ceļus, kas noved pie vilšanās, un patiesos ceļus , kas ved uz pilnvērtīgu dzīvi. Es ticu, ka katrs no mums spēs mācīties no kļūdām, kuras pieļāvis pats autors, un atklās priekš sevis savas dzīves patieso mērķi. Pirms mēs sāksim sīki iztirzāt grāmatu Salamans Mācītājs un tās pamācības, kuras mēs varam gūt priekš sevis, es gribētu, lai vispirms mēs aplūkojam vienu fragmentu no Rakstiem, un konkrēti Salamans Mācītājs 1:1; un mēs spēsim saprast, kurš tad ir grāmatas Salamans Mācītājs autors. „Šie ir mācītāja, Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, vārdi.”Grāmatas Salamans Mācītājs autors ir Salamans –Dāvida dēls.„Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē.”(Salamans 1:12). Salamans bija slavens ar to, ka bija sava laika pats bagātākais un pats gudrākais cilvēks. „ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! „ (Salamans Mācītājs 1:16). Salamans bija gudrs un bagāts cilvēks, un viņa dzīve iesākās ļoti labi – viņš iepazina patieso Dievu un staigāja ar Viņu. Bet pēc tam, Salamans aizrāvās ar šīs dzīves ārējo spožumu. Paldies Dievam par to, ka vecumdienās Salamans no jauna ieguva patieso mērķi savai dzīvei. Un tas, kā viņš meklēja šo patieso dzīves mērķi, ir aprakstīts grāmatā Salamans Mācītājs. Tāpēc, mums ir tik svarīgi pievērst savu uzmanību tam, ko Salamans māca šajā grāmatā. Apmierinājuma gūšana dzīvē nekādā veidā nav saistīta ar dzīšanos pēc ārējām lietām, pēc mirāžas, pēc ilūzijas.„ Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē, un es apņēmos savā sirdī, ka es ar gudrību visu izpētīšu un izdibināšu, kas zem debess notiek: šīs grūtās pūles Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar tām nomokās. Es novēroju visus darbus, kādi tiek zem saules darīti, un redzi, viss bija niecība un vēja ķeršana,” (Salamans Mācītājs 1:12-14). Saskaņā ar šo Rakstu vietu, viss, kas zem debess tiek darīts, pēc autora atzinuma ir niecība un vēja ķeršana. Slava Dievam, ka tas nav vienīgais atzinums, pie kura Salamans savas dzīves laikā ir nonācis. Vēlāk Salamans saprata, ka dzīvi var uzlūkot ne tikai no cilvēka perspektīvas, kurš dzīvozem debess, bet arī no Dieva perspektīvas – perspektīvas, kas ir virs debess. Slamans saprata, ka nav nekā brīnišķīga tajā, lai tā vienkārši nodzīvotu savu zemes dzīvi bez Dieva, lai būtu atkarīgs tikai no tā, kas notiek zem debess. Tikai ar Dievu mēs varam rast patieso mērķi savai dzīvei. Rīt mēs sīkāk aplūkosim to, kā varam atrast patieso mērķi savai dzīvei. Un vēl, mēs parunāsim par to, ko mums nevajag darīt savā dzīvē. Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije
 

Līdzīgi raksti

  • Vai Tam Kungam kaut kas būtu neiespējams?

    Šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo atbilde uz to nosaka, cik lielā mērā mēs varēsim piedzīvot Viņa iejaukšanos savā dzīvē. Šis jautājums liek mums saprast, ka mūsu Dieva atziņas līmenis ietekmē mūsu ticības līmeni.Ja cilvēks tic, ka Dievam nav nekā neiespējama, tad viņa attieksme pret dzīvi, grūtībām būs atbilstoša, un viņa gara noskaņojums, saskaroties ar grūtām un ilgām problēmām, būs pareizs.
  • Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura

    Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem un nenes apmierinājumu arī pašam cilvēkam.Dievs vēlas, lai mūsu galvenie centieni un mērķis ir – pielīdzināties Jēzum. Ja Dieva vēlēšanās kļūs arī par mūsu vēlēšanos, tas mudinās mūs atklāt sevī tās dāvanas, kuras Dievs mums ir devis. Tas mudinās mūs arī kalpot cilvēkiem ar to dāvanu, kuru Tas Kungs mums piešķīris.
  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22.23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.
  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.