Mēs maināmies iepazīstot Pašu Dievu un Viņa apsolījumus, tādejādi kļūstot par Dievišķās būtības līdzdalībniekiem

Esiet sveicināti, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Mēs ar jums runājām par to, ka mums nepieciešams atjaunot savu prātu un jāļauj Dieva patiesībai mainīt mūsu domāšanas veidu.Vēl mēs runājām par to, ka pārmaiņas pieprasa, lai es iemācos identificēt sevi ar to jauno dabu, kuru pieņēmu caur atdzimšanu.Mēs maināmies iepazīstot Pašu Dievu un Viņa apsolījumus, tādejādi kļūstot par Dievišķās būtības (Dievišķās dabas) līdzdalībniekiem. 
„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.”(2.Pētera 1:3-4).
 Caur atziņu mēs attālināmies no kārībām, kas valda pār pasauli, un arvien vairāk un vairāk savā raksturā kļūstam līdzīgi Jēzum Kristum. Tieši par to ir teikts Vēstulē Efeziešiem: 
„Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”(Efeziešiem 4:22-24).
 Jo vairāk mēs Kristū iepazīstam savu jauno dabu un apsolījumus savai dzīvei, jo tālāk mēs atkāpjamies no vilinošajām kārībām, kas valda šai pasaulē. Sātans var vilināt veco cilvēku ar kārdinošiem piedāvājumiem tikai tādā gadījumā, ja mums nav atklāsmes par savu jauno dabu un dzīvi Kristū, vai arī, ja mēs nevēlamies sevi identificēt ar šo jauno dabu.Tomēr, lai mums būtu šī atziņa vai atklāsme, mums jāpieliek tam zināma piepūle. 
„Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.”(1.Pētera 1:5-8).
 Mēs ar jums jau runājām par to, ka pārmaiņas pieprasa lai mēs aizliedzam paši sevi. 
„Un, pieaicinājis ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem, Viņš uz tiem sacīja: “Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ.”(Marka 8:34).
 Aizliegt sevi – tas nozīmē atteikties no sava ego, no savas gribas. Tas nozīmē atteikties no personīgā „es”, kas vienmēr sēd mūsu sirds tronī. Kad mēs aizliedzam sevi, – tas nozīmē, ka mēs noliekam malā savu „es”, ar nolūku, lai tagad mūsu sirds tronī sēstos Dievs, un lai Viņš valdītu pār visu mūsu dzīvi.Tas nozīmē, ka tad, kad tev gribas teikt: „Es tā gribu..”, „Tā ir Mana vēlēšanās..”. „Tā nebūs, jo es tā saku!”, „Es negribu…”, „Es nevaru….”, – tu jautā Kungam, ko tad Viņš grib, un ko Viņš tev teiks darīt. Aizliegt sevi – tas nozīmē atlikt malā visus savus „es negribu” un „es to nedarīšu”, un dot priekšroku tam, ko vēlas Kungs, Kuram tu tagad esi ļāvis ieņemt vietu tavas sirds tronī.Lai piedzīvotu savā dzīvē radikālas un reālas pārmaiņas, mums pastāvīgi vajag izvēlēties Dieva gribu savai dzīvei. Mēs tapsim līdzīgi Kristum, kad dzīvojam pēc principa; „Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Mūsu pazemība Dieva priekšā ir tajā, ka savus lēmumus un vēlmes mēs pakļaujam Dieva gribai. Bet jūs taču zināt, ka pazemīgiem cilvēkiem Dievs dod žēlastību.Žēlastība – tas ir Dievs spēks, kas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē un mūsu apstākļos. Mēs paši nevaram sevi izmainīt, bet Dievs Savā žēlastībā var mainīt mūs. Taču, lai tas notiktu, mums ir jāļauj šai žēlastībai ienākt mūsu dzīvē. Dieva žēlastība ne tikai glābj mūs, bet arī māca un dara mūs dedzīgus uz labiem darbiem. 
„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).
 Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • „Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).Kad es lasu, pārdomāju un pielietoju Dieva vārdu savā dzīvē, – caur to sāk mainīties arī mana rīcība , un arī manas domas un pasaules uztvere sāk atbilst Dieva domām un Viņa gribai.
  • Jēzus Kristus kundzība

    Tādu frāzi, kā „Jēzus ir Kungs!”, ļoti bieži izmanto Dieva bērni. Bet mums, kā Dieva bērniem nevajadzētu izturēties pret to pavirši vai reliģiozi. Jēzus kundzībai ir dziļa garīga nozīme. Mums nevis vienkārši jāsaka vai jāpasludina Jēzus kundzība, bet mums jāizprot, ko tas patiesībā nozīmē. Dievs vēlas, lai šodien mēs sev atklājam Jēzus kundzības būtību, nozīmi, un lai mēs rīkojamies balstoties uz Jēzus kundzību.
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process II

    Tikai tālab, ka Dievs ļoti mīl katru Savu bērnu, Viņš seko līdzi mūsu ceļiem, nevēloties, ka kāds novērstos no Viņa ceļa, kurš ved uz dzīvību un svētībām. To, kuru Dievs mīl, to Viņš arī soda, tā ceļus Viņš arī izlabo. Tikai tāpēc, ka Dievs ļoti mīlēja Dāvidu, Viņš arī sūtīja pie viņa Nātānu. Iespējams, ka šodien, dārgie lasītāji, caur šīs dienas vēstījumu, es kādam no jums esmu šis Nātāns, šis Dieva vēstnesis. Ļauj Dieva vārdam un Svētā Gara pamācībām(atmaskošanai) apstādināt tevi tavos grēcīgajos ceļos, lai ar tevi nenotiktu kas ļaunāks.
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.
  • Tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē

    Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē. Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu atstāt savu zemi, sava tēva mājas un savus radiniekus, lai dotos uz to zemi, kuru Dievs viņam parādīs.„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mozus, 12:1).