Mēs maināmies iepazīstot Pašu Dievu un Viņa apsolījumus, tādejādi kļūstot par Dievišķās būtības līdzdalībniekiem

Esiet sveicināti, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Mēs ar jums runājām par to, ka mums nepieciešams atjaunot savu prātu un jāļauj Dieva patiesībai mainīt mūsu domāšanas veidu.Vēl mēs runājām par to, ka pārmaiņas pieprasa, lai es iemācos identificēt sevi ar to jauno dabu, kuru pieņēmu caur atdzimšanu.Mēs maināmies iepazīstot Pašu Dievu un Viņa apsolījumus, tādejādi kļūstot par Dievišķās būtības (Dievišķās dabas) līdzdalībniekiem. 
„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.”(2.Pētera 1:3-4).
 Caur atziņu mēs attālināmies no kārībām, kas valda pār pasauli, un arvien vairāk un vairāk savā raksturā kļūstam līdzīgi Jēzum Kristum. Tieši par to ir teikts Vēstulē Efeziešiem: 
„Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”(Efeziešiem 4:22-24).
 Jo vairāk mēs Kristū iepazīstam savu jauno dabu un apsolījumus savai dzīvei, jo tālāk mēs atkāpjamies no vilinošajām kārībām, kas valda šai pasaulē. Sātans var vilināt veco cilvēku ar kārdinošiem piedāvājumiem tikai tādā gadījumā, ja mums nav atklāsmes par savu jauno dabu un dzīvi Kristū, vai arī, ja mēs nevēlamies sevi identificēt ar šo jauno dabu.Tomēr, lai mums būtu šī atziņa vai atklāsme, mums jāpieliek tam zināma piepūle. 
„Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.”(1.Pētera 1:5-8).
 Mēs ar jums jau runājām par to, ka pārmaiņas pieprasa lai mēs aizliedzam paši sevi. 
„Un, pieaicinājis ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem, Viņš uz tiem sacīja: “Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ.”(Marka 8:34).
 Aizliegt sevi – tas nozīmē atteikties no sava ego, no savas gribas. Tas nozīmē atteikties no personīgā „es”, kas vienmēr sēd mūsu sirds tronī. Kad mēs aizliedzam sevi, – tas nozīmē, ka mēs noliekam malā savu „es”, ar nolūku, lai tagad mūsu sirds tronī sēstos Dievs, un lai Viņš valdītu pār visu mūsu dzīvi.Tas nozīmē, ka tad, kad tev gribas teikt: „Es tā gribu..”, „Tā ir Mana vēlēšanās..”. „Tā nebūs, jo es tā saku!”, „Es negribu…”, „Es nevaru….”, – tu jautā Kungam, ko tad Viņš grib, un ko Viņš tev teiks darīt. Aizliegt sevi – tas nozīmē atlikt malā visus savus „es negribu” un „es to nedarīšu”, un dot priekšroku tam, ko vēlas Kungs, Kuram tu tagad esi ļāvis ieņemt vietu tavas sirds tronī.Lai piedzīvotu savā dzīvē radikālas un reālas pārmaiņas, mums pastāvīgi vajag izvēlēties Dieva gribu savai dzīvei. Mēs tapsim līdzīgi Kristum, kad dzīvojam pēc principa; „Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Mūsu pazemība Dieva priekšā ir tajā, ka savus lēmumus un vēlmes mēs pakļaujam Dieva gribai. Bet jūs taču zināt, ka pazemīgiem cilvēkiem Dievs dod žēlastību.Žēlastība – tas ir Dievs spēks, kas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē un mūsu apstākļos. Mēs paši nevaram sevi izmainīt, bet Dievs Savā žēlastībā var mainīt mūs. Taču, lai tas notiktu, mums ir jāļauj šai žēlastībai ienākt mūsu dzīvē. Dieva žēlastība ne tikai glābj mūs, bet arī māca un dara mūs dedzīgus uz labiem darbiem. 
„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).
 Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.
  • Cilvēki izmanto dažādus attaisnojumus kā iemeslu tam, lai nepiedotu

    1. Es nevaru viņam piedot.· Tu to nevari, bet Dievs var to izdarīt caur tevi.2. Ja es viņam piedošu, tad viņš mani izmantos vai arī domās, ka es atbalstu viņa grēku.· Piedošana nav atkarīga no tā, vai šis cilvēks ir piedošanas cienīgs vai nē. Piedošana nav atkarīga arī no tava pāridarītāja grēku nožēlas vai viņa izmainītās sirds. Mēs piedodam tikai tālab, ka mums pašiem ir piedots pēc Dieva varenās žēlastības.
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.
  • Mēs uzvaram ticībā!

    Ir dažādi problēmu un pārbaudījumu līmeņi. Pārbaudījumos un grūtībās mūsu ticība pieaug un nostiprinās.Ticībā tu vari uzvarēt jebkuru šķērsli!Kāpēc Jēzus uzreiz neatbildēja uz šīs Kānaāniešu sievietes lūgšanu? Kāpēc Viņš atbildēja viņai tā, kā Viņš atbildēja?1.Jēzus vēlējas, lai šīs sievietes ticība pieaug! Kāpēc Jēzus uzreiz, tūlīt neatbild uz tavām lūgšanām? Kāpēc ceļā uz atbildi vienmēr ir šķēršļi? Tādēļ, ka Dievs vēlas attīstīt tavu ticību. Tāpēc katru reizi, kad mēs saduramies ar problēmām, kuras ir lielākas par mums, lielākas kā mūsu iespējas, mums jāiemācās tajā visā pateikties Dievam par to, ka šajās situācijās Viņš palīdz pieaugt mūsu ticībai.
  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus!

    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.