Pārmaiņas caur kalpošanu II

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs iesākām runāt par to, kas ir kalpošana un kādā veidā kalpošana ietekmē cilvēka dzīvi. Mēs noskaidrojām, ka kalpošana ir mana praktiskā Dieva mīlestības izpausme man apkārtesošajiem cilvēkiem. Mēs varam kalpot cilvēkiem ar visu to, ko Tas Kungs mums ir piešķīris – ar savām finansēm, laiku, lūgšanām, dzīves pieredzi utt. Bet ir svarīgi atcerēties, ka jebkuras kalpošanas pamatā ir jābūt mīlestībai. Galvenā mīlestības iezīme ir došana.Bībele runā par to, ka Dievs ir mīlestība. 
“Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. “ (1 Jāņa 4: 8).
 Ja Dievs ir mīlestība, tad mums ir svarīgi zināt un saprast, kā uzvedās Mīlestība. 
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību ”  (Jāņa 3:16).
 No šīs Rakstu vietas mēs redzam, ka Dievs atdeva Savu Vienpiedzimušo Dēlu cilvēces glābšanai un tas tika izdarīts ne kādas varonīgas rīcības vārdā, bet dēļ mīlestības pret cilvēkiem.“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu  Dievs pierādīja Savu mīlestību pret mums dodot. 
„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom.5: 8).
 Mēs bijām grēcinieki un mums bija vajadzīga brīvība no grēka un sātana varas. Neskatoties uz mūsu grēcīgo stāvokli, Dievs mums kalpoja un nāca mums palīgā. Viņš sūtīja Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai Jēzus mirtu par mūsu brīvību. Tieši tajā arī ir mīlestības pierādījums – došanā.Lūk, kāpēc Dievs mūs aicina, lai mēs līdzināmies Viņam kā Viņa bērni. Kādā veidā tad visupirms mums vajadzētu līdzināties Dievam, ņemot vērā to, ka Dievs ir mīlestība? Protams, mums ir jālīdzinās Dievam mīlestībā!„Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu .”  (Ef.5: 1-2).Ja mēs dzīvojam mīlestībā, tad mēs nododam sevi par upura dāvanu Dievam citu cilvēku labā. 
„No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem. Bet kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā? Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību ! “  (1 Jāņa 3:16-18).
 Mīlestība vienmēr dod! Mēs dodam to, kas mums ir vai ko mēs mākam, lai piepildītu citu cilvēku vajadzības, kurus Dievs atved mūsu ceļā. Var palīdzēt citiem, var pat upurēt sevi, var piepildīt citu vajadzības, bet tai pat laikā to var darīt arī bez mīlestības. Par to tiek runāts 1. vēstulē Korintiešiem. 
„Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. ”(1 Kor. 13: 1-3).
 Ja mūsu rīcību nevada mīlestība, bet gan citi motīvi, tad tā nav kalpošana Bībeliskā šī vārda izpratnē. Bībele saka, ka cilvēkam no tā nav nekāda labuma, ja viņš to dara bez mīlestības. Dievs neuzlūko to kā kalpošanu vai upuri, kas Viņam ir tīkams.Tātad kalpošana paredz, ka es izmantoju visu to, ar ko Dievs mani ir svētījis, lai piepildītu apkārtējo cilvēku vajadzības, parādot to mīlestību, kuru Dievs ir izlējis manā sirdī ar Svēto Garu. 
„bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. ” (Rom.5: 5).
 Tādā veidā, patiesa kalpošana iesākas, atrodot to, kas man ir. Tad, kad cilvēks ir noteicis, kas viņam ir, viņam ir jāapskatās sev apkārt un jāatrod tie cilvēki, kuriem ir vajadzīgs tas, kas viņam ir.Ja mēs dzīvosim tādā veidā, tad mūsu dzīve būs prieka un apmierinājuma pilna, pateicoties tam, ka mēs varam kalpot un palīdzēt kādam cilvēkam. Lai Dievs izlej pār jums Savu mīlestību un žēlastību kalpošanai cilvēkiem!Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir labvēlība?

    Labvēlība -tā ir citas personas slepena vēlme ņemt dalību tavā dzīvē un palīdzēt tev realizēties, īstenoties. Labvēlība – tā ir citu žēlastība un augstsirdība attiecībā pret tevi. Labvēlība – tas ir labsirdības un žēlastības akts, kuru citi izrāda attiecībā pret tevi. Bez tam labvēlība nozīmē īpašu privilēģiju vai palīdzības, atbalsta sniegšanu.
  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā!

    „Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”(Mateja 25:18).Šis cilvēks saņēma, bet pēc tam paslēpa sava kunga naudu. Pievērsiet savu uzmanību tieši šiem vārdiem – sava kunga naudu. Šis cilvēks zināja, ka tas, ko viņš saņēma, nepieder viņam, bet viņa kungam. Un šis cilvēks apzināti pieņēma lēmumu paslēpt no sava kunga saņemto naudu.
  • Cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu

    Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā.
  • Jēzus Kristus kundzība II

    „Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū!” (Psalms 110:1-2).Šai rakstu vietā tiek runāts par Kristu: „Valdi savu ienaidnieku vidū!”, bet Kristus Miesa – Viņa Draudze – ir iekļauta šajā pravietiskajā vārdā. Jēzum ir teikts, lai Viņš sēžas pie Dieva labās rokas, bet tieši Dieva bērni pakļaus Dieva ienaidniekus un visu, kas saceļas pret Dieva gribu. Dievs vēlas, lai mēs valdām pat ienaidnieku vidū un nelabvēlīgos apstākļos.
  • Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors!

    „Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru.
  • Atrod tikai tie, kuri meklē

    Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju.