Pārmaiņas caur kalpošanu II

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Vakar mēs iesākām runāt par to, kas ir kalpošana un kādā veidā kalpošana ietekmē cilvēka dzīvi. Mēs noskaidrojām, ka kalpošana ir mana praktiskā Dieva mīlestības izpausme man apkārtesošajiem cilvēkiem. Mēs varam kalpot cilvēkiem ar visu to, ko Tas Kungs mums ir piešķīris – ar savām finansēm, laiku, lūgšanām, dzīves pieredzi utt. Bet ir svarīgi atcerēties, ka jebkuras kalpošanas pamatā ir jābūt mīlestībai. Galvenā mīlestības iezīme ir došana.

Bībele runā par to, ka Dievs ir mīlestība.

 

“Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. “ (1 Jāņa 4: 8).

 

Ja Dievs ir mīlestība, tad mums ir svarīgi zināt un saprast, kā uzvedās Mīlestība.

 

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību ”  (Jāņa 3:16).

 

No šīs Rakstu vietas mēs redzam, ka Dievs atdeva Savu Vienpiedzimušo Dēlu cilvēces glābšanai un tas tika izdarīts ne kādas varonīgas rīcības vārdā, bet dēļ mīlestības pret cilvēkiem.

“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu  

Dievs pierādīja Savu mīlestību pret mums dodot.

 

„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom.5: 8).

 

Mēs bijām grēcinieki un mums bija vajadzīga brīvība no grēka un sātana varas. Neskatoties uz mūsu grēcīgo stāvokli, Dievs mums kalpoja un nāca mums palīgā. Viņš sūtīja Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai Jēzus mirtu par mūsu brīvību. Tieši tajā arī ir mīlestības pierādījums – došanā.

Lūk, kāpēc Dievs mūs aicina, lai mēs līdzināmies Viņam kā Viņa bērni. Kādā veidā tad visupirms mums vajadzētu līdzināties Dievam, ņemot vērā to, ka Dievs ir mīlestība? Protams, mums ir jālīdzinās Dievam mīlestībā!

„Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu .”  (Ef.5: 1-2).

Ja mēs dzīvojam mīlestībā, tad mēs nododam sevi par upura dāvanu Dievam citu cilvēku labā.

 

„No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem. Bet kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā? Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību ! “  (1 Jāņa 3:16-18).

 

Mīlestība vienmēr dod! Mēs dodam to, kas mums ir vai ko mēs mākam, lai piepildītu citu cilvēku vajadzības, kurus Dievs atved mūsu ceļā. Var palīdzēt citiem, var pat upurēt sevi, var piepildīt citu vajadzības, bet tai pat laikā to var darīt arī bez mīlestības. Par to tiek runāts 1. vēstulē Korintiešiem.

 

„Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. ”(1 Kor. 13: 1-3).

 

Ja mūsu rīcību nevada mīlestība, bet gan citi motīvi, tad tā nav kalpošana Bībeliskā šī vārda izpratnē. Bībele saka, ka cilvēkam no tā nav nekāda labuma, ja viņš to dara bez mīlestības. Dievs neuzlūko to kā kalpošanu vai upuri, kas Viņam ir tīkams.

Tātad kalpošana paredz, ka es izmantoju visu to, ar ko Dievs mani ir svētījis, lai piepildītu apkārtējo cilvēku vajadzības, parādot to mīlestību, kuru Dievs ir izlējis manā sirdī ar Svēto Garu.

 

„bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. ” (Rom.5: 5).

 

Tādā veidā, patiesa kalpošana iesākas, atrodot to, kas man ir. Tad, kad cilvēks ir noteicis, kas viņam ir, viņam ir jāapskatās sev apkārt un jāatrod tie cilvēki, kuriem ir vajadzīgs tas, kas viņam ir.

Ja mēs dzīvosim tādā veidā, tad mūsu dzīve būs prieka un apmierinājuma pilna, pateicoties tam, ka mēs varam kalpot un palīdzēt kādam cilvēkam.

 

Lai Dievs izlej pār jums Savu mīlestību un žēlastību kalpošanai cilvēkiem!

Līdz rītam!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis

    Jēzus runāja par to, ka pēdējās dienās pasaule būs pilna ar naidu, meliem, nodevību, aizvainojumu un rūgtumu. Tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs nopietnas problēmas šajās pēdējās dienās, – viņi sastapsies ar grēka spēku un nespēs tikt ar to galā, iegūs emocionālus ievainojumus, kuru dēļ saruks viņu dzīves. Sakarā ar to, ka pēdējos laikos plūdīs ļaunuma , naida, nodevības, nemieru un nepateicības straumes, tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs sirdslēkmes, nervu sabrukumi.

    Jēzus runāja par to, ka pēdējās dienās pasaule būs pilna ar naidu, meliem, nodevību, aizvainojumu un rūgtumu...

  • Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli

    Atļaujiet man uzdot jums tādu jautājumu: „Vai jūs nožēlojāt grēkus paši par sevi, vai arī jums kāds palīdzēja, kāds lūdza par jums un liecināja jums par Kristu?” Esmu pārliecināts, ka jūs nācāt pie Dieva kāda cita pūliņu rezultātā. Ikviens grēcinieks, kurš nožēlojis savus grēkus, ir kāda konkrēta cilvēka auglis. Iespējams, jūs pat nepazīstat cilvēku, kurš lūdzās par jums un jūsu glābšanu. Jūs esat tā cilvēka darba vai pūliņu auglis, kurš ir atvedis jūs pie Kristus.

    Atļaujiet man uzdot jums tādu jautājumu: „Vai jūs nožēlojāt grēkus paši par sevi, vai arī jums kāds palīdzēja...

  • Lūgšana – tas ir spēka avots!

    Draudze, kuru ceļ Jēzus, elles vārti neuzvarēs. Jēzus visu ceļ ar savu Vārdu un ar Savu piemēru. Cilvēki Viņa draudzē ceļ savu dzīvi uz Viņa Vārda un iet pa Jēzus pēdām. Pēc Jēzus lūgšanas parādījās Dieva spēks un dziedināja slimos. Ja mēs lūgsim, tad debesis būs atvērtas, Svētais Gars nāks un Dieva spēks parādīsies un izpaudīsies. Mēs nevaram Svētajam Garam norādīt, kas Viņam jādara, tāpēc, ka Viņš Pats zina, ko vajag darīt. Mums tikai ir jāsagatavo Viņam ceļš, lai nevis mēs virzītos savā spēkā, bet lai Dievs strādātu. Bet, lai Dievs varētu strādāt, mums ir jāstrādā. Mana vēlēšanās ir, lai visiem tiem, kuriem ir kāda kalpošana, lūgšana būtu pamatā visam, ko viņi dara. Tieši tādu Draudzi Jēzus ceļ un tikai tādu Draudzi elles vārti neuzvarēs. Debesu Valstībā nav nekā mazsvarīga. Lai visam pamatā, ko jūs darāt, vispirms būtu lūgšana Dievam.

    Draudze, kuru ceļ Jēzus, elles vārti neuzvarēs. Jēzus visu ceļ ar savu Vārdu un ar Savu piemēru. Cilvēki Viņa...

  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to...

  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā...

  • Dievs dod katram pēc viņa spējām III

    Dievs radīja mūs pēc Sava tēla un līdzības, un darīja mūs par Saviem bērniem. Viņš atdalīja mūs priekš Sevis. Dievs ieveda mūs Savā brīnišķīgajā gaismā, Savā Valstībā caur Jēzu Kristu! Viņš darīja mūs par jauniem radījumiem Jēzū Kristū! Ar to jau ir pietiekoši, lai mēs būtu pateicīgi Viņam. Neviens no mums to nav pelnījis, bet Dievs Savā lielajā mīlestībā izdarīja to mūsu labā caur Jēzu Kristu. Un Dievs ir apveltījis katru no mums ar dāvanām un talantiem, lai mēs izplatītu Viņa Valstību un kalpotu Viņam ar saviem talantiem. Dievs saka, ka ja mēs kalposim Viņa Valstībai, Viņš mūs bagātīgi svētīs.

    Dievs radīja mūs pēc Sava tēla un līdzības, un darīja mūs par Saviem bērniem. Viņš atdalīja mūs priekš Sevis...