Cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs turpinām runāt par to, cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu. Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā. Bez tam: 1) Svētais Gars – tas ir Dieva apsolījums, kuru mēs varam saņemt caur lūgšanu. 
„Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši.” (Apustuļu darbi 1:4).
 Svētais Gars – tas ir tas, ko Dievs ir apsolījis. Kad Jēzus pavēlēja: „Neiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsilījumu…”, tādā veidā Viņš gribēja mums iemācīt, ka mums jāgaida Svētais Gars, un nevis jāpamet šī vieta bez Viņa piekrišanas. Virzieties tikai tad, kad virzās Viņš! Arī Israēla bērni tuksnesī virzījās uz priekšu tikai tad, kad virzījās Dievs – virzījās mākonis, kas gāja tiem pa priekšu. Un tātad, mēs redzam, ka Jēzus bija atkarīgs no Svētā Gara. Jēzus, mācot savus mācekļus četrdesmit dienas par Debesu Valstību, nodeva tiem Savas veiksmes noslēpumu. Jēzus pavēlēja mācekļiem gaidīt Svēto Garu lūgšanās un ticībā, lai tie neuztrauktos par laiku un stundu, bet, tā vietā, fokusētu savu uzmanību uz to, lai piepildītos ar Svēto Garu un saņemtu Viņa spēku kalpošanai. Svētā Gara spēks ir apsolījums, kuru iespējams saņemt ticībā caur lūgšanu. 
„ Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas 11:13).
 Dievs dod Svēto Garu tikai tiem, kuri Viņam to lūdz. 2) Svētais Gars atnes mūsu dzīvē spēku un svaidījumu. 
„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8).
 Iemesls kristīšanai ar Svēto Garu – tā nav jaunu mēļu iegūšana, bet spēka iegūšana, ar nolūku, lai kļūtu pat Jēzus lieciniekiem. Bez Svētā Gara spēka es nevarēšu būt kā Jēzus. Lai kļūtu par Dieva bērnu, man ir vajadzīgs Svētā Gara spēks. Lai atbrīvotos no kādiem kaitīgiem ieradumiem (alkohola, smēķēšanas utt.), tev ir nepieciešams Svētā Gara spēks. 
„ Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.”(Jāņa 1:12).
 Bez Svētā Gara spēka mēs ne tikai nevarēsim dzīvot kā Jēzus, mēs nevarēsim arī darīt Viņa darbus. Panākumi kristīgajā dzīvē nebalstās tikai uz cilvēcisko piepūli. 
„Tad viņš man deva šādu paskaidrojumu: tā skan Tā Kunga vārds Zerubabelam: ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.” (Caharijas 4:6).
 Patiess apstiprinājums tam, ka esi piepildīts ar Svēto Garu – tā nav runāšana jaunās mēlēs, bet spēks. Bez Svētā Gara spēka mēs nevarēsim būt efektīvi Jēzus liecinieki. Taču, Svētā Gara spēks neienāks mūsu dzīvē līdz tam brīdim, kamēr pār mums nebūs nācis Svētā Gara svaidījums. 
„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums…”(Apustuļu darbi 1:8).
 Tas nenotiks līdz brīdim, kamēr mēs neizstiepsim savas rokas pret Dievu un nesāksim ticībā prasīt Tēva apsolījumus. Tēva apsolījumi mums doti tālab, lai mēs pieprasītu tos un ticībā ar tiem taptu bagāti . Mūsu grēks ir tas, ka mēs nemeklējam, neprasām un nedzenamies pēc Dieva apsolījumiem, kā mums to ir pavelējis Jēzus. Šī iemesla dēļ, daudzi ticīgie dzīvo nožēlojamu un bezspēcīgu dzīvi un ir vāji Jēzus liecinieki. Tieši Svētais Gars liecina par Jēzu. Svētais Gars – tas ir Palīgs, Kurš dod mums spēku un varu kļūt par tādiem, kādiem Dievs mūs aicinājis kļūt, un piepildīt kalpošanu, kuru Viņš mums ir uzticējis. Turpināsim rīt! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

    Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
  • Ko tu dari ar savu talantu? III

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2).Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt par To Kurš ir augšā-tas ir process. Ta sir atkarīgs no tā kā tu dzīvo. Tāpēc Jēzus saka mums, lai mēs ieguldam sevi un savu mantu Dieva Valstībā, jo tur kur būs tava manta, tur būs arī tava sirds. Ja tu pastāvīgi domā par to, kā tu vari piedalīties Debesu Valstības celtniecībā-tu ieguldi tajā savas finanses, laiku, centību un pūles-tad tur arī būs tava sirds. Tas ir likums: tava sirds būs tur, kur atradīsies tava manta.
  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

    Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!