Atrod tikai tie, kuri meklē

Miers jums, dārgie Dieva bērni! Paldies Dievam par šo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis. Paldies Dievam par iespēju mājot Viņa Vārdā un smelies sev spēku, stiprumu un gudrību. Vakar mēs izskatījām notikumu par to, kā Jēzus pabaroja lielu daudzumu cilvēku pateicoties tam, ka zēns atdeva Viņa rokās savas pieticīgās pusdienas, t.i. – dažas maizes un zivis. Jēzus mācekļiem pajautāja:
“Cik maizes jums ir? Eita un raugait.” Un tie uzzinājuši saka: “Piecas un divi zivis.”(Marka 6:38).
Mēs sākām iztirzāt tās pamācības, kas priekš mums ietvertas šajā nelielajā Rakstu fragmentā. Pirmkārt – mēs ieraudzījām, ka mācekļiem vajadzēja iet un noskaidrot to, kas tiem bija priekš tā, lai Jēzus varētu darīt brīnumu. Jebkurš brīnums sākas ar mazu sēklu. Tad, kad mācekļi atrada zēnu, izrādījās, ka viņam ir piecas maizes un divas zivis, kuru pietika brīnumam. Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju. Otra svarīga mācība, kuru es vēlos jums parādīt: mācekļi neatrada sevī atbildi, bet viņi atrada zēnu, kuram bija tas, kas tiem bija nepieciešams, lai atrisinātu radušos problēmu.
“Tad viens no Viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, Viņam saka: “Šeit ir kāds zēns, tam ir piecas miežu maizes un divi zivis; bet kas tas ir tik daudz ļaudīm?”(Jāņa 6:8-9).
Mēs paši ne vienmēr varēsim atrisināt problēmas, kuras redzam. Bet, mēs varam pievērst to cilvēku uzmanību, kuri ir spējīgi to izdarīt. Tā arī ir sava veida kalpošana, kad mēs organizējam cilvēkus vai resursus ar nolūku, lai piepildītu esošas vajadzības. Šie divi principi palīdzēs jebkuram cilvēkam, kurš nopietni domā par to, kā atrast savu vietu Dieva Valstībā un būt par Viņa žēlastības efektīvu kalpotāju. Nestāviet dīkā, gaidot labāku iespēju kalpošanai vai arī atklāsmi no Dieva. Sāciet kalpot tieši tagad! Darītāju maz, bet pļaujamā daudz, tālab, ja vēlaties atrast savu vietu Dieva Valstībā, -sāciet darīt vismaz kaut ko, lai virzītu Dieva Valstību. Jēzus neatbalsta tos, kuri stāv dīkā tai laikā, kad vēl ir tik daudz darāmā. Jēzu neapmierinās tādas reliģiozas frāzes un attaisnošanās kā: “Es meklēju Dieva gribu. Es nezinu savu kalpošanu. Es lūdzu par to. Es nezinu savas spējas vai savu talantu. Es nezinu ar ko sākt, tālab arī neko nedaru.” Kamēr jūs lūdzat, kamēr meklējat Dieva gribu, kamēr cenšaties noskaidrot savas spējas vai arī noskaidrot savu kalpošanu, – sāciet darīt kaut ko jau šobrīd. Piepildiet kādas vajadzības Tā Kunga vārdā. Netērējiet savu laiku, palūkojieties visapkārt, un jūs ieraudzīsiet vajadzības, kuras jūs varat sākt apmierināt jau šodien. Palīdziet savam mācītājam un garīgajiem līderiem virzīt Dieva Valstību un realizēt viņu redzējumu līdz brīdim, kad Dievs dos jums savējo. Iegūstiet vispārēju sapratni par to, ko viņi cenšas darīt, kādi ir viņu mērķi, redzējumi un uzdevumi, un tad pieslēdzieties tam visam ar visu savu sirdi. Un tad, Dievs jūs patīkami pārsteigs, jo Viņš svētī katru, kurš strādā Viņa Valstības un Viņa bērnu labā. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”
  • Mēs esam Dieva vēstneši

    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara. Viena no šādām metaforām ir vārds „vēstnesis”. Mēs sastopamies ar šo vārdu Vēstulē Korintiešiem.„ Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”(2.Korintiešiem 5:19-20). Bībeles tulkojumā krievu valodā „……. Un tātad mēs esam vēstneši ……”
  • Dzīve – tas ir mērķis

    Dievs ir radījis katru no mums noteiktam mērķim. Ir kopējais mērķis un tāpat ir individuālais mērķis no Dieva katram cilvēkam. Kopējais mērķis slēpjas tajā, lai cilvēks slavētu Dievu. Bet Dievs ir arī radījis cilvēku noteiktam konkrētam mērķim. Es esmu piedzimis, lai risinātu konkrētu uzdevumu. Ja tevi virza šī izpratne, tad tu dzīvosi stratēģiski.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi III

    Mīlestība nogalina iekāri, tāpēc tur, kur ir mīlestība, tur rētas dziedinās un viss uzplaukst. Mīlestība – tā ir Dieva daba, un, kad mēs kļūstam par Viņa dievišķās dabas līdzdalībniekiem, mēs attālināmies no pasaulē valdošā pagrimuma.„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2Pētera.1: 3-4)