Atrod tikai tie, kuri meklē

Miers jums, dārgie Dieva bērni! Paldies Dievam par šo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis. Paldies Dievam par iespēju mājot Viņa Vārdā un smelies sev spēku, stiprumu un gudrību. Vakar mēs izskatījām notikumu par to, kā Jēzus pabaroja lielu daudzumu cilvēku pateicoties tam, ka zēns atdeva Viņa rokās savas pieticīgās pusdienas, t.i. – dažas maizes un zivis. Jēzus mācekļiem pajautāja:
“Cik maizes jums ir? Eita un raugait.” Un tie uzzinājuši saka: “Piecas un divi zivis.”(Marka 6:38).
Mēs sākām iztirzāt tās pamācības, kas priekš mums ietvertas šajā nelielajā Rakstu fragmentā. Pirmkārt – mēs ieraudzījām, ka mācekļiem vajadzēja iet un noskaidrot to, kas tiem bija priekš tā, lai Jēzus varētu darīt brīnumu. Jebkurš brīnums sākas ar mazu sēklu. Tad, kad mācekļi atrada zēnu, izrādījās, ka viņam ir piecas maizes un divas zivis, kuru pietika brīnumam. Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju. Otra svarīga mācība, kuru es vēlos jums parādīt: mācekļi neatrada sevī atbildi, bet viņi atrada zēnu, kuram bija tas, kas tiem bija nepieciešams, lai atrisinātu radušos problēmu.
“Tad viens no Viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, Viņam saka: “Šeit ir kāds zēns, tam ir piecas miežu maizes un divi zivis; bet kas tas ir tik daudz ļaudīm?”(Jāņa 6:8-9).
Mēs paši ne vienmēr varēsim atrisināt problēmas, kuras redzam. Bet, mēs varam pievērst to cilvēku uzmanību, kuri ir spējīgi to izdarīt. Tā arī ir sava veida kalpošana, kad mēs organizējam cilvēkus vai resursus ar nolūku, lai piepildītu esošas vajadzības. Šie divi principi palīdzēs jebkuram cilvēkam, kurš nopietni domā par to, kā atrast savu vietu Dieva Valstībā un būt par Viņa žēlastības efektīvu kalpotāju. Nestāviet dīkā, gaidot labāku iespēju kalpošanai vai arī atklāsmi no Dieva. Sāciet kalpot tieši tagad! Darītāju maz, bet pļaujamā daudz, tālab, ja vēlaties atrast savu vietu Dieva Valstībā, -sāciet darīt vismaz kaut ko, lai virzītu Dieva Valstību. Jēzus neatbalsta tos, kuri stāv dīkā tai laikā, kad vēl ir tik daudz darāmā. Jēzu neapmierinās tādas reliģiozas frāzes un attaisnošanās kā: “Es meklēju Dieva gribu. Es nezinu savu kalpošanu. Es lūdzu par to. Es nezinu savas spējas vai savu talantu. Es nezinu ar ko sākt, tālab arī neko nedaru.” Kamēr jūs lūdzat, kamēr meklējat Dieva gribu, kamēr cenšaties noskaidrot savas spējas vai arī noskaidrot savu kalpošanu, – sāciet darīt kaut ko jau šobrīd. Piepildiet kādas vajadzības Tā Kunga vārdā. Netērējiet savu laiku, palūkojieties visapkārt, un jūs ieraudzīsiet vajadzības, kuras jūs varat sākt apmierināt jau šodien. Palīdziet savam mācītājam un garīgajiem līderiem virzīt Dieva Valstību un realizēt viņu redzējumu līdz brīdim, kad Dievs dos jums savējo. Iegūstiet vispārēju sapratni par to, ko viņi cenšas darīt, kādi ir viņu mērķi, redzējumi un uzdevumi, un tad pieslēdzieties tam visam ar visu savu sirdi. Un tad, Dievs jūs patīkami pārsteigs, jo Viņš svētī katru, kurš strādā Viņa Valstības un Viņa bērnu labā. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Savstarpējās attiecības un draudzība ar Dievu maina cilvēku un viņa dzīvi

    Mūsu Dievs ir savstarpējo attiecību Dievs, un Viņš izmanto savstarpējās attiecības kā instrumentu tam, lai mainītu mūs. Jebkuras savstarpējās attiecības ietekmē tos, kuri iesaistīti šajās attiecībās. Dievišķais mērķis jebkurām attiecībām – lai mēs caur šīm attiecībām mainītos, pilnveidotos un pielīdzinātos Jēzus Kristus tēlam.
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Dievs „visu” dara mūsu pašu labā

    Ko ietver sevī šis vārds „viss”? Absolūti visu, kas šobrīd notiek tavā dzīvē!Dievs dzenas pēc noteikta mērķa, tālab, lai sasniegtu šo mērķi, Viņš izmanto pat mūsu dzīves apstākļus. Dievs pieļauj mūsu dzīvē noteiktas lietas, situācijas tālab, lai mainītu un pārveidotu mūs un mūsu raksturu, lai mēs kļūtu līdzīgi Jēzum Kristum.
  • Kas ir izrāviens?

    Lai piedzīvotu izrāvienu, ir nepieciešams saprast, kas tas ir un kāpēc mums tas ir vajadzīgs. Lūk, daži paskaidrojumi tam, kas tiek domāts tad, kad runa iet par izrāvienu: • Izrāviens – ir tas, kas iznīcina jebkuras barjeras (sātaniskās vai cilvēciskās), kuras mūs dzīvē ierobežo. • Izrāviens – ir tas, kas tavas traģēdijas pārvērš liecībās. • Izrāviens – ir tas, kas tavas slimības pārvērš veselībā. • Izrāviens – ir tas, kas tavas vilšanās pārvērš iespējās. • Izrāviens – ir tas, kas dod pāreju no grūtībām uz komfortu.
  • Vai Tas Kungs atbild uz visām lūgšanām?

    „Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.”(Jāņa 15:7).Šajā rakstu vietā ir apsolījums no Dieva: „…jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks”.Kurš no jums ir lūdzis par kaut ko, bet jums tas netika dots? Es domāju, ka ar to ir saskārušies daudzi no mums. Kur tad ir problēma?