Pārmaiņas caur kalpošanu III

Sveicināti, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar dzīvo vārdu no Viņa!Mēs turpināsim runāt par kalpošanas nozīmi un par to, kā cilvēka dzīve var izmainīties tieši caur kalpošanu.Kalpošana  palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.Labums no jums šajā dzīvē ir atkarīgs no divām lietām, kuras es saucu par „Diviem visaugstākajiem baušļiem”. Jūs laikam varat iedomāties, par ko ir runa. Pievērsīsimies Mateja Evaņģēlijam.„Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis.  Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.” ” .(Mat.22:37-40). Šajā Rakstu Vietā Jēzus teica, ka mīlestības bauslis ir Vecās Derības kopsavilkums. Visu ko Dievs gribēja nodot mums caur Mozu un Vecās Derības praviešiem, var savilkt kopā divās vienkāršās patiesībās:
  • Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles.
  • Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.
 Jaunajā Derībā Jēzus teica, ka Viņš Saviem mācekļiem dod jaunu bausli – mīlestības bausli. 
„Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. ” . (Jāņa 13:34).
 
„un visu, ko mēs lūdzam, to saņemam no Viņa, jo mēs turam Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams. Bet šis ir Viņa bauslis, lai mēs ticam Viņa Dēla Jēzus Kristus Vārdam un mīlam cits citu, kā Viņš mums pavēlējis. ”. (1 Jāņa 3: 22-23).
 
„No tā mēs noprotam, ka mēs Dieva bērnus mīlam, kad mīlam Dievu un turam Viņa baušļus. Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti”. (1 Jāņa 5: 2-3).
Visas šīs Rakstu Vietas runā mums tikai par vienu, – bez staigāšanas mīlestībā mums nebūs Dieva dzīvības mūsos un mēs neieiesim Viņa pilnībā.Ja mēs mīlam Dievu, tad mēs pildīsim Viņa baušļus vai likumus.Bet par kādiem likumiem iet runa?Vecajā Derībā ir uzskaitīti vairāk nekā 500 likumi, ieskaitot 10 baušļus. Gandrīz katrā Vecās Derības pantā var atrast likumu. Jūdaismā tiek uzskaitīti 613 likumi – 365 baušļi“nedari” (pēc dienu skaita saules gadā) un 248 baušļi “dari” (pēc cilvēka ķermeņa daļu skaita). Sīkāk jūs varat izlasīt par to norādītājā mājas lapās:http://toldot.ru/tora/articles/mitzvot/ (RU) vai http://www.jewfaq.org/613.htm (ENG).Kurš no šiem 613 likumiem ir jāpilda katru dienu, lai pierādītu Dievam savu mīlestību?Jēzus savilka kopā šos likumus vienā vienkāršā bauslī – mīlestības bauslī. Mīli Dievu un tuvāko!Lai Dievs palīdz mums dzīvot atbilstoši šiem diviem visaugstākajiem baušļiem! Bagātīgas jums Dieva svētības! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārmaiņas caur kalpošanu II

    “Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. “ . (1 Jāņa 4: 8).Ja Dievs ir mīlestība, tad mums ir svarīgi zināt un saprast, kā uzvedās Mīlestība.„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīl ējis , ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu , lai neviens , kas Viņam tic , nepazustu , bet dabūtu mūžīgo dzīvību ” . (Jāņa 3:16).
  • Kā pravietis Elīsa ar disciplīnētu dzīvi sasniedza savu mērķi

    Elīsa gribēja iegūt divkāršu sava garīgā tēva Elijas svaidījumu. Vērojot Dieva vīra dzīvi, Elīsa redzēja tos brīnumus, kurus Dievs darīja caur Eliju. Elīsa saprata, ka Elijas veiksmes noslēpums bija viņa pilnīgā ziedošanās Dievam un viņa mīlestība uz Dievu. Elīsa ne tikai vēroja Eliju, bet arī iemīlēja tādu dzīvesveidu. Bez tam, Elīsa vēlējās ne tikai virzīties tajā, kur virzījās Elija, bet viņš vēlējās saņemt divkāršu Elijas svaidījumu.
  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)
  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā!

    „Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”(Mateja 25:18).Šis cilvēks saņēma, bet pēc tam paslēpa sava kunga naudu. Pievērsiet savu uzmanību tieši šiem vārdiem – sava kunga naudu. Šis cilvēks zināja, ka tas, ko viņš saņēma, nepieder viņam, bet viņa kungam. Un šis cilvēks apzināti pieņēma lēmumu paslēpt no sava kunga saņemto naudu.
  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.