Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana II

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs turpinām runāt par to, ko mūsu dzīvē ienes piedošana no Dieva. Mēs noskaidrojām, ka: 
  1. Piedošana no Dieva anulē mūsu parādus.
 
  1. Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).
 
  1. Piedošana dod mums līdz ar visiem svētajiem pieeju mantojumam no Dieva.
 
  1. Piedošana atjauno mūsos pestīšanas prieku.
 
  1. Piedošana mīkstina mūsu sirdi attiecībā pret citiem cilvēkiem.
 Šodien mēs paskatīsimies uz to, ko vēl mūsu dzīvē atnes piedošana no Dieva. 6.Piedošana atbrīvo mūs no vainas apziņas. 
„ Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu. ”(Psalms 32:5).
 
„Mīļie, kad mūsu sirds nepazudina mūs, tad mums ir paļāvība uz Dievu,” (1.Jāņa 3:21).
 Grēks rada mūsos vainas apziņu, bet vainas apziņa – laupa cilvēkam pārliecību un dara viņa ticību pasīvu. Neviens cilvēks nav pārliecināts par atbildes saņemšanu no Dieva, ja viņa sirds ir pilna nosodījuma Ja cilvēks jūtas vainīgs, viņš jebkuru negatīvu notikumu savā dzīvē pieņem kā kaut ko nenovēršamu. Šādā gadījumā cilvēks domā, ka viņš ir pelnījis tikai ko sliktu savā dzīvē, un tāpēc, viņš nav spējīgs cīnīties tam visam pretī vai pieņemt labklājību dzīvē. Mēs redzam apstiprinājumu tam Jāzepa brāļu dzīvē. 
„Un tie cits citam sacīja: “Patiesi, mums tagad jāizpērk vaina mūsu brāļa dēļ; mēs redzējām viņa dvēseles bēdas, kad viņš lūdzās, lai mēs to apžēlotu, bet mēs viņu nepaklausījām; tāpēc tagad pār mums nāk šīs bēdas.” Un Rūbens tiem atbildēja: “Vai es neteicu jums, sacīdams: neapgrēkosimies pie zēna, – bet jūs neklausījāt. Tagad viņa asinis tiek atprasītas.” Un viņi nezināja, ka Jāzeps viņus saprata, jo tur bija tulks starp tiem.”(1.Mozus 42:21-23).
 Vainas apziņa ne tikai atņem cilvēkam pārliecību, bet arī nostiprina viņā personīgās mazvērtības sajūtu. Savukārt piedošana anulē to visu. 7.Piedošana atbrīvo cilvēku no viņa pagātnes. Mūsu pagātnei ir milzīga ietekme uz mums. Iespējams, mēs esam kaut ko iemācījušies no tā, kas notika mūsu dzīvē, bet mēs nevaram aizbēgt no pagātnē notikušā. Mēs varam censties aizmirst pagātni, bet mēs nevaram to pārveidot. Mūsu pagātne ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Brīvība no mūsu pagātnes negatīvās ietekmes ir iespējama tikai caur piedošanu no Dieva. Vēlreiz vērsīsimies pie stāsta par Jēkaba dēlu dzīvi, kuri pārdeva savu brāli Jāzepu verdzībā. Šis notikums vajāja Jāzepa brāļus visu viņu dzīvi. Pat tad, kad Jāzeps viņiem sacīja, ka ir tiem piedevis, viņi tik un tā juta bailes un nevarēja atbrīvoties no savas pagātnes. Šīs mokas sasniedza savu kulmināciju brīdī, kad nomira viņu tēvs. Brāļi bija pārliecināti, ka tagad Jāzeps noteikti atgādinās viņiem par visu to ļaunumu, ko tie attiecībā pret viņu izdarīja pagātnē, un sāks viņiem atriebties. Tikai kārtējais apliecinājums no Jāzepa puses par to, ka viņš patiesi ir tiem piedevis, atnesa patiesu brīvību brāļu dzīvē. Tāds brīnums iespējams tikai caur piedošanu 
„ Kad Jāzepa brāļi redzēja, ka viņu tēvs ir miris, tad tie sacīja: “Ka tik Jāzeps mūs neienīst un neatmaksā visu to ļaunu, ko mēs viņam esam darījuši.” Tādēļ tie pavēstīja Jāzepam: “Tā tavs tēvs to ir pavēlējis, pirms nāves sacīdams: sakait tā Jāzepam: piedod, lūdzams, savu brāļu pārkāpumus un viņu grēkus, jo tie tev darījuši ļaunu! – Bet tagad piedod mūsu pārkāpumus tava tēva Dieva kalpiem!” Un Jāzeps raudāja, kad tie tā uz viņu runāja. Tagad viņa brāļi paši nāca un krita viņa priekšā zemē un sacīja: “Redzi, mēs tev gribam būt vergi.” Un Jāzeps sacīja viņiem: “Nebīstaities, vai tad es esmu Dieva vietā? Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis, gribēdams, kā šodien redzams, daudz ļaužu saglabāt dzīvus. Bet tagad nebīstaities, es gādāšu par jums un jūsu bērniem.” Tā viņš tos mierināja un runāja uz to sirdīm.” (1.Mozus 50:15-21).
 Kāda brīvība ienāca šo cilvēku sirdīs brīdī, kad viņi izdzirdēja Jāzepu sakām: „JUMS IR PIEDOTS!” Daži notikumi mūsu dzīvē norāda uz kļūdām un grēkiem mūsu pagātnē, bet, caur piedošanu mēs varam tapt brīvi no pagātnes grēku ietekmes un sekām. Mums ir jāsaprot un jāpraktizē piedošanas spēks un priekšrocības. Kāda varena privilēģija – saņemt piedošanu! Svētīgs tas cilvēks, kura grēki un parādi ir piedoti! Tiksimies rīt rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet, tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu, mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev, nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī, kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs, tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.
  • Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

    Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos.Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa.Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi.
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process

    1) Ja mēs neesam paklausīgi Dievam, tad Viņš sniedz liecību caur Svēto Garu. Pamatojoties uz Jāņa evaņģēliju, liecību par grēku mūsos sniedz pats Svētais Gars un tā ir viena no funkcijām ko Viņš īsteno mūsos.„Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.” (Jāņa ev.16:8).
  • Priecājies tai Kungā!

    Bībeles tulkojumā krievu valodā ir teikts, ka „labprātīgu devēju Dievs mīl” (2. Korintiešiem, 9:7). Bībeles tulkojumā latviešu valodā turpat ir teikts, ka ”priecīgu devēju Dievs mīl”. Dievs mīl nevis vienkārši izpildītājus, bet gan priecīgus devējus. Mums ir svarīgi ne tikai kalpot Dievam, bet darīt to ar prieku.
  • Atskaitīšanās veidi kristieša dzīvē

    (1) Aprūpētājs – māceklis vai skolnieks.Šādas atskaitīšanās forma piemērs ir Mozus un Jozua, Ēlija un Elīsa, Pāvels un Timotejs. Šis atskaitīšanās veids paredz, ka jums ir māceklis, kurā jūs ieguldat visu sevi un palīdzat viņam pieaugt Dievā. Izmantojot šādu atskaitīšanās formu, jūs esat atbildīgs par savu mācekli, – bet viņš savukārt atskaitās jums. Tas palīdz pieaugt Kristū un staigāt paklausībā Tam Kungam un savam aprūpētājam un māceklim.