Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

Jēzus Kristus Vārdā, sveicinu visus jūs un lūdzu par to, lai šajā dienā Dieva labvēlība un žēlastība vairojas jūsu dzīvē.

Lai šī diena ir jums veiksmīga un piepildīta ar Tā Kunga slavu!

Visu šo laiku mēs runājam par lūgšanas svarīgumu un par to, kas notiek cilvēka dzīvē, kurš lūgšanu ir nolicis, padarījis par savas dzīves galveno prioritāti. Ja lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.

Iesaku jums izlasīt Apustuļu darbu 12. nodaļu. Jūs tur ieraudzīsiet, kas notiek, kad lūgšana ir prioritāte. Šajā nodaļā tiek runāts par to laiku, kad Jēkabs tika nogalināts un Pēteris iemests cietumā. Hērods gribēja nogalināt arī Pēteri. Un ko tajā laikā darīja draudze? – To, ko viņi vienmēr bija darījuši, un to, ko viņi mācēja darīt – viņi sāka lūgt. Pirmajai apustuļu draudzei lūgšana bija prioritāte. Bībelē ir teikts:

„Pēteri cietumā apsargāja; bet draudze bez mitēšanās par viņu lūdza Dievu.”  (Ap.d. 12:5).

Dievs aicina Savu tautu uz lūgšanu. Draudze par Pēteri centīgi lūdza. Pēteris tajā laikā gulēja, neskatoties uz to, ka pēc divām dienām viņam bija nolikts nāves sods. Kāpēc Pēteris varēja mierīgi gulēt? Tāpēc, ka draudze lūdza par viņu. Pētera sirds piepildījās ar Dieva mieru, viņš neuztraucās un nepārdzīvoja.

Kad mēs lūdzam, miers piepilda cilvēku sirdis, neskatoties uz to, kas notiek apkārt.

Kas notika tālāk? Kamēr Pēteris gulēja, pēkšņi cietumā parādījās Eņģelis.

Kad mēs lūdzam, notiek pārdabiskas, neizskaidrojamas, negaidītas darbības, – tā arī ir Dieva iejaukšanās mūsu dzīves situācijās. Kad mēs lūdzam, tad Dievs sūta mums palīgā Eņģeļus kalpošanai. Pie Pētera cietumā parādījās Eņģelis. Un kas tad notika?

„Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām.” (Ap.d. 12:7).

Važas, ar kurām bija saistīts Pēteris, pašas par sevi nokrita.

Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus.

Dievs vēlās tevi atbrīvot no visa, kas tevi sasaista. Dievs vēlās atbrīvot citus cilvēkus caur tevi – caur tavu lūgšanu par viņiem.

„Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs! ” (Psalms 34:9a).

Līdz rītdienai!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pie kā noved nepateicīga dzīve

    Dzīvei bez pateicības ir nopietnas sekas un tikai neprātīgs cilvēks var novēlēt sev tādu dzīvi. Nepateicība aizved cilvēku prom no Dieva gribas. « Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis ». (Ps.106:13-14) .

    Dzīvei bez pateicības ir nopietnas sekas un tikai neprātīgs cilvēks var novēlēt sev tādu dzīvi. Nepateicība...

  • Pie kādas cilvēku kategorijas šodien piederi tu – pie Jēzus mācekļiem vai pie pūļa?

    Draudzi ceļ Jēzus, Kurš teica: „Sekojiet Man, un Es jūs darīšu”. Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr tu nesāksi sekot Jēzum, tev nav garantiju tam, ka tava dzīve mainīsies. Izmaiņa vai pārmaiņas cilvēka dzīvē nav reliģiskas darbības rezultāts, bet rezultāts viņa sekošanai Jēzum.

    Draudzi ceļ Jēzus, Kurš teica: „Sekojiet Man, un Es jūs darīšu”. Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr tu nesāksi...

  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis II

    „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā…” (Mateja 5:43-44). „Bet jums, Saviem klausītājiem, Es saku: mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina.”(Lūkas 6:27-28).

    „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku...

  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem. Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem...

  • Nepareiza motivācija

    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem . Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva. Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:

    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība - tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par - prātā sajukušiem...

  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips...