Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!
Jēzus Kristus Vārdā, sveicinu visus jūs un lūdzu par to, lai šajā dienā Dieva labvēlība un žēlastība vairojas jūsu dzīvē.
Lai šī diena ir jums veiksmīga un piepildīta ar Tā Kunga slavu!
Visu šo laiku mēs runājam par lūgšanas svarīgumu un par to, kas notiek cilvēka dzīvē, kurš lūgšanu ir nolicis, padarījis par savas dzīves galveno prioritāti. Ja lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.
Iesaku jums izlasīt Apustuļu darbu 12. nodaļu. Jūs tur ieraudzīsiet, kas notiek, kad lūgšana ir prioritāte. Šajā nodaļā tiek runāts par to laiku, kad Jēkabs tika nogalināts un Pēteris iemests cietumā. Hērods gribēja nogalināt arī Pēteri. Un ko tajā laikā darīja draudze? – To, ko viņi vienmēr bija darījuši, un to, ko viņi mācēja darīt – viņi sāka lūgt. Pirmajai apustuļu draudzei lūgšana bija prioritāte. Bībelē ir teikts:
„Pēteri cietumā apsargāja; bet draudze bez mitēšanās par viņu lūdza Dievu.” (Ap.d. 12:5).
Dievs aicina Savu tautu uz lūgšanu. Draudze par Pēteri centīgi lūdza. Pēteris tajā laikā gulēja, neskatoties uz to, ka pēc divām dienām viņam bija nolikts nāves sods. Kāpēc Pēteris varēja mierīgi gulēt? Tāpēc, ka draudze lūdza par viņu. Pētera sirds piepildījās ar Dieva mieru, viņš neuztraucās un nepārdzīvoja.
Kad mēs lūdzam, miers piepilda cilvēku sirdis, neskatoties uz to, kas notiek apkārt.
Kas notika tālāk? Kamēr Pēteris gulēja, pēkšņi cietumā parādījās Eņģelis.
Kad mēs lūdzam, notiek pārdabiskas, neizskaidrojamas, negaidītas darbības, – tā arī ir Dieva iejaukšanās mūsu dzīves situācijās. Kad mēs lūdzam, tad Dievs sūta mums palīgā Eņģeļus kalpošanai. Pie Pētera cietumā parādījās Eņģelis. Un kas tad notika?
„Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām.” (Ap.d. 12:7).
Važas, ar kurām bija saistīts Pēteris, pašas par sevi nokrita.
Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus.
Dievs vēlās tevi atbrīvot no visa, kas tevi sasaista. Dievs vēlās atbrīvot citus cilvēkus caur tevi – caur tavu lūgšanu par viņiem.
„Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs! ” (Psalms 34:9a).
Līdz rītdienai!
Mācītājs Rufus Adžiboije
