Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

Jēzus Kristus Vārdā, sveicinu visus jūs un lūdzu par to, lai šajā dienā Dieva labvēlība un žēlastība vairojas jūsu dzīvē.Lai šī diena ir jums veiksmīga un piepildīta ar Tā Kunga slavu!Visu šo laiku mēs runājam par lūgšanas svarīgumu un par to, kas notiek cilvēka dzīvē, kurš lūgšanu ir nolicis, padarījis par savas dzīves galveno prioritāti. Ja lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.Iesaku jums izlasīt Apustuļu darbu 12. nodaļu. Jūs tur ieraudzīsiet, kas notiek, kad lūgšana ir prioritāte. Šajā nodaļā tiek runāts par to laiku, kad Jēkabs tika nogalināts un Pēteris iemests cietumā. Hērods gribēja nogalināt arī Pēteri. Un ko tajā laikā darīja draudze? – To, ko viņi vienmēr bija darījuši, un to, ko viņi mācēja darīt – viņi sāka lūgt. Pirmajai apustuļu draudzei lūgšana bija prioritāte. Bībelē ir teikts:
„Pēteri cietumā apsargāja; bet draudze bez mitēšanās par viņu lūdza Dievu.”  (Ap.d. 12:5).
Dievs aicina Savu tautu uz lūgšanu. Draudze par Pēteri centīgi lūdza. Pēteris tajā laikā gulēja, neskatoties uz to, ka pēc divām dienām viņam bija nolikts nāves sods. Kāpēc Pēteris varēja mierīgi gulēt? Tāpēc, ka draudze lūdza par viņu. Pētera sirds piepildījās ar Dieva mieru, viņš neuztraucās un nepārdzīvoja.Kad mēs lūdzam, miers piepilda cilvēku sirdis, neskatoties uz to, kas notiek apkārt.Kas notika tālāk? Kamēr Pēteris gulēja, pēkšņi cietumā parādījās Eņģelis.Kad mēs lūdzam, notiek pārdabiskas, neizskaidrojamas, negaidītas darbības, – tā arī ir Dieva iejaukšanās mūsu dzīves situācijās. Kad mēs lūdzam, tad Dievs sūta mums palīgā Eņģeļus kalpošanai. Pie Pētera cietumā parādījās Eņģelis. Un kas tad notika?
„Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām.” (Ap.d. 12:7).
Važas, ar kurām bija saistīts Pēteris, pašas par sevi nokrita.Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus.Dievs vēlās tevi atbrīvot no visa, kas tevi sasaista. Dievs vēlās atbrīvot citus cilvēkus caur tevi – caur tavu lūgšanu par viņiem.
„Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs! ” (Psalms 34:9a).
Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.
  • Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

    Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību.Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam II

    Lai mainītos, man ir jāseko Jēzum. Sekot Jēzum, – tas nozīmē sekot un pakļauties Viņa vārdam, sekot Viņa instrukcijām. Sekot Jēzum, – tas nozīmē pavadīt laiku ar Viņu, ar nolūku, lai labāk iepazītu Viņa sirdi un piedalītos Viņa misijā. Sekot Jēzum, – tas nozīmē ņemt no Viņa piemēru un darīt to, ko dara Jēzus. Sekot Jēzum, – tas nozīmē reaģēt tā, kā reaģē Viņš, runāt to, ko saka Viņš, mīlēt to, ko mīl Viņš, un ienīst visu to, ko ienīst Viņš.
  • Iedēstītais Dieva Vārds maina cilvēku – viņa reakciju, emocijas, uzvedību! III

    „Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.”(Jeremijas 29:11).Vēlos teikt kādu vārdu, kas attieksies varbūt uz vienu, diviem vai trīs cilvēkiem : ja tu jau ilgstoši piepildi savu sirdi ar Dieva Vārdu un sargā savu sirdi, bet vēl neredzi kaut kādus ārējus rezultātus vai augļus, tas nozīmē, ka Dievs tevī liek ļoti dziļus un noturīgus pamatus, jo viņš gatavojas celt nopietnu un svarīgu celtni.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)