Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process

Esiet sveicināti šajā jaunajā dienā, kuru ir dāvājis mums Dievs!

Šodien Dievs vēlas piepildīt ar Savu gudrību. Viņa gudrība ir spējīga izmainīt mūsu dzīves un izgaismot mūsu tumsu.

Jau vairākas dienas mēs runājam par to, ka Dievs disciplinē Savus bērnus, lai mainītu tos un lai pārvērstu tos Jēzus Kristus līdzībā.

Šodien es gribētu parunāt par to, kā izskatās Dievišķais disciplīnas process.

1) Ja mēs neesam paklausīgi Dievam, tad Viņš sniedz liecību caur Svēto Garu. Pamatojoties uz Jāņa evaņģēliju, liecību par grēku mūsos sniedz pats Svētais Gars un tā ir viena no funkcijām ko Viņš īsteno mūsos.

„Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.” (Jāņa ev.16:8).

Pateicoties Svētā Gara liecībai tu zināsi, kad tu dari kaut ko nepareizi. Kad mēs nokļūstam uz bīstamā grēka ceļa, tieši Svētais Gars ir Tas, kas uzrāda mums to un atmasko mūs grēkā.

„ Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas,24 un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!”(Ps.138:23-24).

Nepieciešams atzīmēt to ka Svētais Gars bieži mūs atmaskos caur Dieva vārdu. Tu jūti Svētā Gara liecību sevī, kam pateicoties tu nāc grēku nožēlā Dieva priekšā, un tādā veidā Dievs maina tevi un tuvina Kristus tēlam .

„ Veltījiet labāk savu uzmanību manai pārmācībai! Redzi, es gribu jums izpaust sava gara centienus un darīt zināmus savus vārdus.” (Ps.1:23)

Bet, ja cilvēks neatsaucas Svētā Gara liecībai, tad viņš apslāpē Garu. Mēs nekad nedrīkstam apslāpēt vai apspiest Svētā Gara darbu. Tādēļ Bībelē stāv rakstīts :” 19 Neapslāpējiet Garu”(1.Tesal.5:19)

2) Ja mēs nereaģējam uz Svētā Gara liecību, tad Dievs sūta mums Savu sūtni.

Tieši tā notika ar Dāvidu, kad viņš neņēma vērā savu sirdsapziņas balsi, nepaklausīja Svētā Gara balsij un nereaģēja uz Dieva liecību.

” Un Tas Kungs sūtīja Nātānu pie Dāvida. Kad viņš bija pie viņa nonācis, tad viņš tam sacīja: “Divi vīri bija vienā pilsētā – viens bagāts un otrs nabags 2Bagātajam bija ļoti daudz sīklopu un liellopu,3 bet nabagajam no visa tā nebija itin nekā kā vienīgi viens pats jēriņš, vēl gluži mazs, ko viņš bija pircis un izaudzējis un kas bija pie viņa izaudzis kopā ar viņa bērniem; tas ēda no viņa maizes rieciena un dzēra no viņa kausa, un pie viņa krūtīm gulēja, un šī mazā aitiņa bija viņam kā paša meita.4 Un, kad kādā dienā pie bagātā vīra ieradās viesis, tad viņam bija žēl ņemt ko no sava sīklopu un liellopu pulka, lai sagatavotu mielastu viesim, kas bija pie viņa atnācis, bet viņš ņēma nabagā vīra aitiņu un to sataisīja savam ciemiņam.” 5 Tad Dāvids iedegās ļoti lielās dusmās pret to vīru, un viņš sacīja Nātānam: “Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs, tas vīrs, kas to ir darījis, ir nāvi pelnījis! 6 Un to jēriņu lai tas izlīgdams atdod četrkārtīgi, tādēļ ka viņš tā ir rīkojies un nav bijis līdzcietīgs!”Tad Nātāns atbildēja Dāvidam: “Tu esi tas vīrs! Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu tevi svaidījis par ķēniņu Israēlam, un Es esmu tevi izglābis no Saula rokas.
8 Un Es esmu tev devis tava kunga namu un tava kunga sievas tavā klēpī, un Es esmu tev arī devis Israēla un Jūdas namu, un, ja ar to visu nepietiktu, tad Es vēl šo un to pielikšu.9 Kāpēc tad tu esi noniecinājis Tā Kunga vārdu, darīdams to, kas ļauns Viņa acīs? Tu esi nogalinājis hetieti Ūriju ar zobenu, un viņa sievu tu esi ņēmis sev par sievu, bet viņu pašu tu esi nokāvis ar Amona bērnu zobenu.” (2.Samuēla12:1-9)

Ievērojiet, ka devītajā pantā Nātans runāja tieši par Dāvidu: „ Kāpēc tad tu esi noniecinājis Tā Kunga vārdu, darīdams to, kas ļauns Viņa acīs?”

Tas runā par to, ka Dievs pirms tam jau runāja ar Dāvidu par viņa grēku. Svētais Gars brīdināja (liecināja) Dāvidam par to, bet viņš neņēma to vērā. Redziet cik viegli var apslēpt grēku savā sirdī, un tajā pašā laikā nosodīt citus, kuri rīkojas tāpat.

Slava Dievam par to ka Viņš mīl mūs tik ļoti, ka nevēlas pieļaut, ka esam uz nepareiza ceļa. Jo to, ko Dievs mīl Viņš pārmāca!

Turpināsim mūsu sarunu rīt!

Lai Dievs bagātīgi svētī katru vienu no jums!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki...

  • Ja tu vēlies staigāt Dieva labvēlībā, tad esi pateicīgs cilvēks!

    Nepateicība aptur labvēlības plūsmu cilvēka dzīvē. Nevar pagurt svētīt pateicīgu cilvēku. Dāvids bija cilvēks, kurš piederēja pie tādu cilvēku kategorijas, kuri ir pateicīgi. Viņš pateicās Dievam par visu un aicināja citus cilvēkus pateikties Dievam līdz ar viņu.„Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu!” (Psalms 34:4).

    Nepateicība aptur labvēlības plūsmu cilvēka dzīvē. Nevar pagurt svētīt pateicīgu cilvēku. Dāvids bija cilvēks...

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku...

  • Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus

    „… Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus …” (Jāņa 15:16).Teiciens „lai jūs ejat” norāda mums uz to, ka Dievs vēlas redzēt augļus mūsu dzīvē – caur mūsu darbībām un aktivitāti, caur mūsu esību šai pasaulē.

    „... Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus ...” (Jāņa 15:16). Teiciens „lai jūs...

  • Dievs katru no mums aicina darīt labus darbus Jēzum II

    „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:10).Augšminētā fragmenta pasvītrotā daļa „Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” runā uz mums par to, ka Dievam jau ir nodoms, kuru piepildīt varēsiet tikai jūs. Viens no jūsu dzīves galvenajiem uzdevumiem ir, – noteikt vai noskaidrot šo aicinājumu. Pēc savas grēku nožēlas, Pāvils sāka nodarboties tieši ar sava aicinājuma meklējumiem.

    „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos...

  • Kā mēs varam kalpot Dievam?

    Mēs kalpojam Dievam, kalpojot Viņa vārdā citiem cilvēkiem. Kalpot Dievam, faktiski nozīmē kalpot citiem cilvēkiem Tā Kunga Vārdā, kā Dieva pārstāvjiem uz zemes. Tas nozīmē darīt labu citiem, piepildot viņu garīgās, emocionālās, intelektuālās, fiziskās vai materiālās vajadzības, tādā veidā visupirms apliecinot mīlestību Dievam. Atcerieties par to, ka jūsu mīlestība pret Dievu atspoguļojas jūsu attieksmē pret tuvāko, tieši tāpat kā jūsu vienaldzība pret Dievu. Tas viss ietekmē jūsu attieksmi pret tuvāko.

    Mēs kalpojam Dievam, kalpojot Viņa vārdā citiem cilvēkiem. Kalpot Dievam, faktiski nozīmē kalpot citiem cilvēkiem...