Dievišķā disciplīna
Esiet sveicināts ikviens šai jaunajā dienā, kuru mums dāvājis Dievs. Šodien Dievs vēlas piepildīt mūs ar Savu gudrību. Viņa gudrība spēj mainīt mūsu dzīves un darīt gaišu mūsu tumsu. Vakar mēs runājām par to, kas ir garīgā cīņa. Mēs noskaidrojām, ka garīgā cīņa – tie ir sātana uzbrukumi ticīgajiem, viņu ģimenēm, draudzei ar mērķi atnest sagrāvi. Mēs noskaidrojām arī, ka sātans grib piespiest Dieva tautu darīt to, kas nav Dieva griba. Sātans atnāca uz šo zemi lai nozagtu, nogalinātu un pazudinātu Dieva bērnus. Galvenais sātana mērķis ir, – jebkādiem līdzekļiem sasniegt to, lai Dieva tauta kļūtu vāja un neefektīva. Lai sasniegtu savu mērķi, sātans izmanto dažādas viltības un paņēmienus, kā arī acu kārību, miesas kārību un dzīves lepnību, ārējo spiedienu un iekšējās šaubas. Šodien mēs definēsim „Dievišķo disciplīnu”. Dievišķā disciplīna – tā ir apmācība, kuras procesā notiek mūsu attīstība un labošanās. (skat. Ebrejiem 12:5-11). Kā jau mēs runājām iepriekšējos ikdienas vēstījumos, viena no Dievišķās disciplinēšanas daļām ir pārmācība no Dieva, kas balstīta uz Viņa mīlestību uz mums, un tiek veikta ar mērķi: (a) izglītot, instruēt un apmācīt;
„ Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.”(Ebrejiem 12:11).
(b) koriģēt(labot) un vadīt;„Tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus – varbūt Dievs kādreiz dotu viņiem atgriezties pie patiesības atziņas,”(2.Timotejam 2:25).
(c) ņemt dalību Dievišķajā svētumā, un mūsu efektīvai un auglīgai dzīvei.„Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa.” (Salamana pam.22:15).
„ Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.” (Ebrejiem 12:10-11).
Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi:- Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)
- Vai mana dzīve atbilst Dieva vārda standartiem? (2.Timotejam 3:16).
- Kādu ietekmi uz citiem ticīgajiem atstāj mans dzīves veids? Vai es uzlaboju savstarpējās sadraudzības kvalitāti citu ticīgo vidū, vai arī es vairāk sēju šķelšanos cilvēku vidū? (Lūkas 22:32).
- Vai apstākļi, kādos es šobrīd atrodos, mudina mani tuvoties Dievam un tiekties piepildīt Viņa gribu manai dzīvei? (2.Pētera 3:18)?