Praktiskā ticība pieprasa, lai mēs esam pateicīgi Dievam un citiem cilvēkiem

Lai vairojas jūsu dzīvē žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā! Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina jūs un stiprina jūs garā, dvēselē un miesā.

Mēs turpinām runāt ar jums par to, cik svarīgi ir attīstīt sevī pateicīgu sirdi. Vakar mēs izskatījām Bībeles stāstu par desmit spitālīgajiem, kurus Dievs dziedināja, bet tikai viens no viņiem atgriezās, lai pateiktos Jēzum. Dievs vēlas, lai mēs vienmēr atceramies un esam pateicīgi Viņam par tiem brīnumiem, kurus Viņš dara mūsu dzīvē.

Dāvids sacīja:

„Piemini mani, Kungs, pēc Sava labā prāta uz Savu tautu un nāc pie manis ar Savu palīdzību, ka redzam labumu parādāmies Tavos izredzētajos, ka priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lepojamies ar savu piederību pie Tavas izredzētās tautas! Mēs esam grēkojuši līdz ar mūsu tēviem, esam noziegušies, mēs bijām bezdievīgi. Mūsu tēvi Ēģiptes zemē neievēroja Tavus brīnuma darbus, viņi aizmirsa Tavu lielo žēlastību un bija nepaklausīgi pie jūras, pie Niedru jūras. Bet Viņš tiem palīdzēja Sava Vārda dēļ, lai parādītu Savu lielo varu. Viņš apsauca Niedru jūru, tā kļuva sausa, un Viņš vadīja viņus caur dziļumiem kā pa sausu zemi. Tā Viņš izglāba viņus no vajātāju varas un atsvabināja no ienaidnieka rokas. Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, nepalika no tiem pie dzīvības it neviens. Tad viņi ticēja Viņa vārdiem, viņi teica dziesmās Viņa slavu. Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis. Viņi krita kārībās tuksnesī un kārdināja Dievu tuksnešainos klajumos. Dievs apmierināja viņiem viņu kārību, bet uzsūtīja viņu dzīvībām sērgu. Viņi apskauda nometnē Mozu un Āronu, Tā Kunga svētītos. Tad atvērās zeme un aprija Datanu un aizrāva zemē Abirāma biedrus. Uguns iedegās viņu barā, un liesmas sadedzināja bezdievīgos. Viņi darināja Horebā teļu un zemojās šī tēla priekšā, un tā apmainīja savu Dieva godību pret lopa tēlu, vērša, kas ēd zāli. Viņi aizmirsa Dievu, savu glābēju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē, brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie Niedru jūras.” (Psalms 106: 4-22).

Sava grēka dēļ Israēla bērni nevarēja ieiet Dieva miera vietā, kuru Dievs tiem bija sagatavojis. Kas tas bija par grēku? Nepateicības grēks, kurš nocietināja viņu sirdis.

„Nāciet, dziedāsim līksmi Tam Kungam, gavilēsim mūsu glābiņa un pestīšanas klints patvērumam! Iesim ar pateicību Viņa vaiga priekšā, uzgavilēsim Viņam ar mūsu slavas dziesmām! Jo Tas Kungs ir liels Dievs un liels ķēniņš pār visiem dieviem, kā rokā ir zemes dziļumi un kam pieder arī kalnu galotnes; Viņam pieder jūra, jo Viņš to ir radījis, un cietzeme – Viņa rokas to ir veidojušas. Nāciet, pielūgsim un zemosimies, locīsim ceļus Tā Kunga, sava Radītāja, priekšā! Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa tauta, avis, ko Viņa roka gana. Šodien uzklausiet Viņa balsi: “Nenocietiniet savas sirdis kā Meribā, kā Masas dienā tuksnesī, kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan redzēja Manus darbus. Četrdesmit gadus Man bijušas raizes ar šo tautu, un Es teicu: tie ir ļaudis, kuru sirdīm patīk maldu ceļi, viņi nezina Manas tekas. Tādēļ Es esmu zvērējis Savās dusmās: tiešām, tie nenāks Manā miera vietā!” (Psalms 95: 1-11).

Viens no desmit spitālīgajiem samariešiem, kurus Dievs dziedināja, atgriezās pie Jēzus, lai pateiktos Viņam. Šai sakarā Jēzus teica:

„Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja, nometās uz sava vaiga pie Viņa kājām un pateicās Viņam. Un tas bija samarietis. Un Viņš tam sacīja: “Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi.” (Lūkas 17:15-16; 19).

Vai pamanījāt, kā Jēzus novērtēja to, ka šis cilvēks atgriezās pie Viņa ar pateicību par paveikto brīnumu? Viņš to nosauca par ticību!

Praktiskā ticība pieprasa, lai mēs esam pateicīgi Dievam un citiem cilvēkiem.

Bez tam, es gribu lai mēs pamanām kaut ko vairāk. Jēzus teica: „Tava ticība tev ir palīdzējusi”. Bībeles tulkojumā krievu valodā – „ Tava ticība tevi ir izglābusi”. Tulkojumā angļu valodā šī Rakstu vieta skan nedaudz savādāk: „Tava ticība ir darījusi tevi veselu”, citā Bībeles tulkojumā šis pants ir tulkots „Tava ticība ir darījusi tevi neskartu”. Varētu teikt, ka šis cilvēks jau bija vesels. Bet, patiesībā, šis cilvēks atnāca pateikties Jēzum par to, ka Viņš atbrīvoja viņu no spitālības. Tādā gadījumā, par kādu vēl veselību Jēzus šeit runā? Runa ir par to svētību, kura ir domāta tikai pateicīgiem cilvēkiem, un kuru nesaņēma pārējie deviņi spitālīgie savas nepateicīgās sirds dēļ. Tikai viens no desmit samariešiem tika apbalvots ar šo svētību.

Dievam ir sagatavots liels daudzums papildus svētību un dāvanu, kuras Viņš rezervē tikai pateicīgajiem.

Otrkārt, es ticu, ka pārējie deviņi vēlāk pazaudēja savu dziedināšanu, jo tie nesaņēma šo pēdējo svētību, kuru es saucu par „sava brīnuma nostiprināšanu”. Kad tavs brīnums ir nostiprināts, to nevar tev nozagt vai atņemt. Šis brīnums top līdzīgs kalnam, kuru nav iespējams izkustināt no vietas. Atcerieties to, ka sātans ir zaglis, kurš atnāk lai nozagtu, nogalinātu un iznīcinātu. Taču tad, kad tavs brīnums ir nostiprināts, Dievs sūta Savus eņģeļus, kuri parūpēsies par to, lai ar tavām svētībām neviens nespēlētos un nepretendētu uz tām.

„Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.”(Psalms 34:8).

Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije