Dievišķā disciplīna

Esiet sveicināts ikviens šai jaunajā dienā, kuru mums dāvājis Dievs.

 

Šodien Dievs vēlas piepildīt mūs ar Savu gudrību. Viņa gudrība spēj mainīt mūsu dzīves un darīt gaišu mūsu tumsu.

 

Vakar mēs runājām par to, kas ir garīgā cīņa. Mēs noskaidrojām, ka garīgā cīņa – tie ir sātana uzbrukumi ticīgajiem, viņu ģimenēm, draudzei ar mērķi atnest sagrāvi. Mēs noskaidrojām arī, ka sātans grib piespiest Dieva tautu darīt to, kas nav Dieva griba. Sātans atnāca uz šo zemi lai nozagtu, nogalinātu un pazudinātu Dieva bērnus. Galvenais sātana mērķis ir, – jebkādiem līdzekļiem sasniegt to, lai Dieva tauta kļūtu vāja un neefektīva. Lai sasniegtu savu mērķi, sātans izmanto dažādas viltības un paņēmienus, kā arī acu kārību, miesas kārību un dzīves lepnību, ārējo spiedienu un iekšējās šaubas.

 

Šodien mēs definēsim „Dievišķo disciplīnu”.

 

Dievišķā disciplīna – tā ir apmācība, kuras procesā notiek mūsu attīstība un labošanās. (skat. Ebrejiem 12:5-11).

 

Kā jau mēs runājām iepriekšējos ikdienas vēstījumos, viena no Dievišķās disciplinēšanas daļām ir pārmācība no Dieva, kas balstīta uz Viņa mīlestību uz mums, un tiek veikta ar mērķi:

 

(a) izglītot, instruēt un apmācīt;

 

„ Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.”(Ebrejiem 12:11).

 

(b) koriģēt(labot) un vadīt;

 

„Tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus – varbūt Dievs kādreiz dotu viņiem atgriezties pie patiesības atziņas,”(2.Timotejam 2:25).

 

(c) ņemt dalību Dievišķajā svētumā, un mūsu efektīvai un auglīgai dzīvei.

 

„Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa.” (Salamana pam.22:15).

 

„ Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.” (Ebrejiem 12:10-11).

 

Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi:

 

  1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)

 

– Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs?

 

– Vai esmu iesaistījies attiecībās, uz kādām mani virzīja Pats Dievs? Vai šīs attiecības ir balstītas uz bībeliskiem principiem ( vai tās ir savienojamas ar bībeliskiem principiem)?

 

– Vai es meklēju Dieva vadību laikā, pirms es nonācu esošajos apstākļos, un vai es pakļāvos Viņa vadībai un padomam?

 

  1. Vai mana dzīve atbilst Dieva vārda standartiem? (2.Timotejam 3:16).

 

– Vai manā dzīvē pastāv kāda sfēra, kurā es esmu atkāpies no Dieva standarta?

 

  1. Kādu ietekmi uz citiem ticīgajiem atstāj mans dzīves veids? Vai es uzlaboju savstarpējās sadraudzības kvalitāti citu ticīgo vidū, vai arī es vairāk sēju šķelšanos cilvēku vidū? (Lūkas 22:32).

 

– Vai es daru ko tādu, kas traumē vai kavē citus cilvēkus kalpot Dievam?

 

4.Vai mana dzīve pagodina Kristu?(1.Korintiešiem 6:20).

 

– Vai tad, kad citi cilvēki (kā ticīgie, tā arī cilvēki ārpus kristiešu kopienas) skatās uz manu dzīvi, tiem parādās vēlēšanās slavēt Dievu?

 

– Vai mana dzīve atspoguļo miesas darbus vai arī Gara augļus (Galatiešiem 5:19-23)?

 

  1. Vai apstākļi, kādos es šobrīd atrodos, mudina mani tuvoties Dievam un tiekties piepildīt Viņa gribu manai dzīvei? (2.Pētera 3:18)?

 

– Šie apstākļi mudina mani pakļaut sevi Dievam vai arī pakļauties grēkam?

 

Ja, neskatoties uz apstākļiem, kādos šobrīd atrodaties, jūs uz augšminētajiem jautājumiem varat atbildēt „Jā”, tad tas, ko jūs šobrīd piedzīvojat vai pārdzīvojat, ir garīgs uzbrukums. Tā ir garīgā cīņa, un jums stiprā ticībā ir jāstājas pretī sātanam.

 

„Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.”(1.Pētera 5:8).

 

Ja savukārt jūsu atbilde uz šiem jautājumiem ir „Nē”, tad jūs atrodaties disciplinēšanas procesā, kuru iniciējis Dievs. Un, tādā gadījumā, jums jāpazemojas zem Dieva stingrās rokas, lai saņemtu Viņa žēlastību un labvēlību.

 

Nopietni pārdomājiet šos jautājumus! Lai Svētais Gars vērš jūsu uzmanību uz to, kam jūsu dzīvē ir jāmainās.

 

Līdz rītam!

 

Dieva mierā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt...

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? IV

    „…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b)Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt Debesu Tēva sirdi, Viņa mīlestību un Viņa plānus, attiecībā uz mūsu dzīvi.Šodien, mazliet parunāsim par Daniēlu. Daniēls bija Dieva cilvēks, kurš līdzīgi, kā Dāvids, attiecās nopietni pret lūgšanu un laika pavadīšanu ar Dievu. Daniēla grāmatā 6: 10 ir teikts:„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.”

    „…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b) Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt...

  • Kā Dieva balss dzirdēšana ienes mūsu dzīvē Viņa apsardzību un drošību

    Dievs bieži runās, lai dotu mums izeju no bīstamām situācijām. Sātans bieži izliek tīklus mūsu dzīvē, lai nozagtu, nokautu un nogalinātu.“ Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. ”. (Efez.6:11).

    Dievs bieži runās, lai dotu mums izeju no bīstamām situācijām. Sātans bieži izliek tīklus mūsu dzīvē, lai...

  • Gara auglis kopumā parāda Dieva raksturu

    Tas ir kopums tam, ko Dievs caur Sevi pārstāv. Katru reizi, kad Dievs nāk pie mums, Viņš vēlas redzēt Sava Paša atspulgu mūsu raksturā. Viņš vēlas redzēt to, ka Viņa bērni staigā mīlestībā. Dievs vēlas redzēt to, ka Viņa bērni pieaug un pastāvīgi pārvēršas Jēzus Kristus līdzībā. Viss, kas notiek mūsu dzīvē, to Dievs vēlas izmantot mūsu labā.

    Tas ir kopums tam, ko Dievs caur Sevi pārstāv. Katru reizi, kad Dievs nāk pie mums, Viņš vēlas redzēt Sava Paša...

  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic...

  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es...