Nepareiza motivācija III

Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums Dieva dotajā gudrībā. Vakar mēs runājām par to, ka nepareizs dzīves motīvs, kas ved projām cilvēku no Dieva gribas, tas ir cilvēkizpatikšanas gars. Un mēs runājām par to, ja cilvēks rīkosies, lai izpatiktu cilvēkiem, tad viņš nekad nevarēs kļūt par Dieva kalpu un nevarēs izpatikt Viņam. Manā dzīvē daudzas lietas nevārētu notikt, ja es censtos izpatikt cilvēkiem. Bija situācijas, kad visi bija pret mani un maniem lēmumiem, bet es to darīju tāpēc, jo zināju konkrēti, ka to no manis sagaida Dievs. Man bija jāpārdzīvo vientulības sāpes un noraidījums. Mani noraidīja, nepieņēma, bet es zināju, ka man tas ir jādara. Piemēram, kad mēs uzsākām draudzi Lielvārdē, sākās briesmīgs karš. Daudzkārtīgi man bija jāpārdzīvo atraidījums no daudzu cilvēku puses. Un šie cilvēki nebija no neticīgo cilvēku pulka, bet tie bija kalpotāji, kas noraidīja mani. Un es stāvēju izvēles priekšā, – darīt to ko gaida no manis cilvēki, un tad es būšu viņu pieņemts, vai arī darīt to, ko vēlas Dievs. Es izvēlējos otro. Un es priecājos šodien par to, ka nepadevos. Daudzi cilvēki, kuri mani toreiz noraidīja, šodien ir kļuvuši par maniem draugiem. Tu nedrīksti būt virzīts ar vēlmi izpatikt cilvēkiem. Tieši pretēji dari tikai to, ko vēlas Dievs, lai ko tu arī darītu. Ja tu meklēsi uzslavu no cilvēkiem, tad tu nevarēsi pieņemt slavu no Dieva. Tas ir ļoti svarīgi. Ja tu meklēsi tikai to, lai saņemtu atbalstu no cilvēkiem, tad tu pazaudēsi atbalstu no Dieva. Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu. Vienreiz, Jēzus ienāca templī, kurā sastapa sievieti, kas bija slimības mocīta daudzus gadus. Jēzus pasauca to, un visi gaidīja, ko tad Jēzus darīs. Ar visu savu būtību farizeji gribēja parādīt Jēzum to, ka viņi ir pret to, ko Viņš ir nodomājis darīt, – pret to, lai Viņš dziedinātu šo sievieti. Farizeji uzskatīja, ka dziedināt sabatā – ir nepareizi. Jēzus paskatījās uz viņiem un jautāja: „ Kā jūs domājat, kas ir jādara sabatā – ļaunu vai labu?” Neviens nevarēja atbildēt uz šo jautājumu. Jēzus dziedināja šo sievieti. Bet, kad Viņš to izdarīja, visi sadusmojās. Tev nav jāatstāj iespaids uz cilvēkiem. Atstāj iespaidu uz Dievu un izpildi Viņa gribu, dari to, kas patīk Dievam arī tad, ja saņemsi noraidījumu no cilvēku puses. Vēl viens nepareizs dzīves motīvs ir 
  1. Bailes.
 Vairāki cilvēki tiek baiļu vadīti. Bailes – tas ir gars, kas paralizē ticību. Pēc statistikas datiem, 8 cilvēki no 10 tiek baiļu virzīti, bet tas sastāda 80%. Bailes tā ir nopietna problēma. Es sāku pētīt to, ko Bībele saka par bailēm un konstatēju, ka vairākums biblisko apsolījumu ir saistīti ar to, ko Dievs mums saka: „ Nebaidies, Es Esmu ar tevi!” Dievs zina, ka bailes valda pār cilvēka prātu. Ir dažāda veida bailes: bailes no neveiksmes, bailes no kļūdīšanās, bailes no noraidījuma u.c. Kad bailes valda pār cilvēka dzīvi, tad cilvēks nevar darboties, tad viņš ir paralizēts. Bailes noved pie muļķīgiem lēmumiem un rīcības. Piemēram, Bībelē tiek pavēstīts par Saulu. Baiļu dēļ Sauls gāja pēc padoma pie burvjiem. Tieši bailes aizveda viņu turp. 
Bet Samuēls jau bija nomiris, un viss Israēls bija par viņu sērojis, un tie bija viņu apglabājuši Rāmā, viņa dzimtajā pilsētā. Un Sauls bija izdzinis no zemes zīlniekus un burvjus. 4 Kad filistieši bija sapulcējušies, tad tie devās ceļā un apmetās nometnē pie Šunamas. Tikmēr arī Sauls sapulcināja visu Israēlu un apmetās nometnē Gilboas pakalnos.5 Kad Sauls ieraudzīja filistiešu karaspēka nometni, tad viņš izbijās, un viņa sirdi pārņēma lielas bailes.6 Un Sauls jautāja To Kungu, bet Tas Kungs viņam neatbildēja nedz ar sapņu, nedz ar urīma, nedz ar praviešu starpniecību. 7 Tad Sauls sacīja saviem kalpiem: “Atrodiet man kādu sievu, kurai ir vara pār mirušo gariem, ka es varētu pie tās doties un to izvaicāt.” Un viņa kalpi tam atbildēja: “Redzi, En-Dorā dzīvo kāda sieva, kas ir šāda mirušo garu izsaucēja.” 8 Tad Sauls padarīja sevi nepazīstamu, viņš uzvilka citas drēbes un kopā ar diviem saviem pavadoņiem devās ceļā. Kad viņi naktī nonāca pie tās sievas, viņš tai sacīja: “Lūdzu, nosaki man ar mirušo garu izsaukšanu nākotni un liec uznākt augšā tam garam, ko es tev nosaukšu.” 9 Bet šī sieva viņam atbildēja: “Redzi, tu taču pats zini, ko Sauls ir izdarījis un ka viņš mirušo garu (1.Ķēniņu28:3-8)
 Bailes traucē cilvēkam ieiet Dieva apsolījumā. Bet Dievs saka mums Savā vārdā, ka 
 „… Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.”(2. Tim1:7)
 Nebaidies, jo Dievs ir ar tevi! Dievs neatstās un nepametīs tevi! Bagātīgas jums Dieva svētības! Mācītāj Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko mums dod plānošana?

    Plānošana mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un cerības. Plānošana, ne tikai mums dod labāku sapratni par savu uzdevumu, tā arī mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un gaidas, ar kuriem kopā mēs īstenosim šos mērķus. Kā jūs varat lūgt palīdzību citiem, ja jūs pats vēl neesat ticis skaidrībā ar to, ko gribat? Plānošanas procesā, jūsu idejas kļūs konkrētākas un skaidrākas, un tad jūs varēsiet tās efektīvi nodot tālāk citiem.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli III

    Es gribu aicināt uz to, lai mēs ziedojamies Dievam. Ja cilvēks nav ziedojies tam, ko viņš dara, tam nebūs nekāda taustāma rezultāta, – un tas attiecas uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Ziedojies Dievam tajā, ka tu liecināsi un lūgsi par konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama glābšana, un ka tu darīsi to tik ilgi, līdz Dieva spēks satrieks ikvienu augstprātību viņos un atvērs viņu saprātu labajai vēstij par Kristu.
  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.
  • Kur ņemt prieku?

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9)Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.
  • Nekad neļaujiet nekam un nevienam traucēt jums kalpot

    Dārgais draugs, neatkarīgi no tā, cik briesmīgi cilvēki ir izturējušies pret tevi, ja tu vēlies dzīvē virzīties uz priekšu, tev ir jāzina kā sakoncentrēt savu uzmanību uz pareizām lietām un ieņemt pareizu dzīves pozīciju.Neskatoties uz visām dzīves nebūšanām, ja tu vēl aizvien vari koncentrēties uz to, lai izmantotu savas dāvanas un talantus, ja tu vari turpināt kalpot cilvēkiem, tad ļoti drīz tavs statuss izmainīsies. Tā notika ar Jāzepu. Tādā mērā, kā viņš kalpoja diviem faraona sulaiņiem, un nevis koncentrēja savu uzmanību uz citu cilvēku pārkāpumiem, durvis uz troni, ko Dievs viņam bija sagatavojis, drīzumā pavērās. Faraons sūtīja pēc Jāzepa un izveda viņu no cietuma.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

    Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, – vai tas palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?