Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? II

Jēzus Kristus vārdā, sveicinu jūs šai brīnišķīgajā dienā! Lai vairojas šodien Dieva gudrība, kas palīdzēs ar cieņu pārvarēt sāpes un grūtības.Mēs runājam par potenciālajām priekšrocībām, kas apslēptas sāpēs un ciešanās. Vakar mēs ieraudzījām divas konkrētas sāpju un ciešanu priekšrocības. Šodien mēs izskatīsim vēl dažas no šīm priekšrocībām.Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Bībele ļoti bieži salīdzina pārbaudījumus ar metālu kausējamo krāsni, kurā tiek sadedzināti visi piemaisījumi.
„Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.”(1.Pētera 1:6-7).
Arī Jēkabs runā par to, ka mūsu ticība, nonākusi zem spiediena, demonstrē savu patieso seju.
„Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.”(Jēkaba 1:2-3).
Bez pārbaudījumiem tava ticība nevarēs pieaugt un nostiprināties.Problēmas veido mūsu raksturu.Mēs nevaram pilnveidot savu raksturu, mācoties tikai auditorijā. Dzīves apstākļi un situācijas – tā ir iespēja pilnveidot mūsu raksturu. Tām problēmām, kuras noliedzam visvairāk, piemīt milzu potenciāls mūsu garīgo muskuļu un morālās izturības attīstīšanā.Pāvils saka, ka ciešanas rada izturību, pacietību.
„Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.”(Romiešiem 5:3-5).
Ne apstākļi, kas ir mums visapkārt, ir svarīgi, bet tās pārmaiņas, kuras tie veic mūsos. Mūsu apstākļi ir īslaicīgi, bet raksturs, kuru mēs tajos veidojam, paliks mūžīgi.Atļaujiet Dievam, caur tām dzīves grūtībām, kas jums sūtītas, stiprināt jūsu ticību un veidot jūsos Dievišķo raksturu. Neļaujiet šīm problēmām salauzt jūsu garu vai pārvērst jūsu dzīvi par rūgtajiem ūdeņiem. Uzticieties Dievam, un Viņš veidos jūs pilnīgus it visā.Turpināsim rīt.Palieciet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.
  • Dieva Vārds – tas ir zobens

    Mēs ar jums atrodamies garīgā cīņā, un mums ir nepieciešami ieroči ar kuru, palīdzību mēs varam gūt uzvaru pār ienaidnieku. Dieva Vārds – tas ir Dieva ierocis, tas ir Viņa zobens. Ja Dieva Vārds atradīsies mūsos, tad mēs viegli varēsim uzvarēt kārdinājumus, grēku un sātanu.Ja Dieva Vārds bagātīgi būs mūsos, tad mēs varēsim teikt, kā Jēzus. „Stāv rakstīts! Stāv rakstīts! Stāv rakstīts!” Bet, ja tu neesi līmenī, ja tu nezini, kas ir teikts Vārdā, tad tevī nebūs dedzības pasludināt Dieva Vārdu savā dzīvē un savā situācijā.
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus!

    „ Jēzu, es vēlos nest daudz vairāk augļus savā dzīvē. Lūdzu Tev, attīri mani, lai es būru spējīgs pienest daudz vairāk augļus. Es pieņemu Dievišķo labvēlību, lai turētos pie vīnakoka kā zars. Es nesīšu daudz augļus Dievam, Jēzus Vārdā! ”Bībele atklāj mums, lai mēs turpinām augt līdz tam, kamēr pietuvojamies Kristus līdzībai. (sk.4nod., vēst. Efez.). Tādēļ nav svarīgi cik svaidīti vai auglīgi mēs esam pat reiz. Neskatoties uz visu to ir augstāks līmenis uz ko Dievs mūs aicina tiekties,- daudz augstāks auglības un efektivitātes līmenis.
  • Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst prioritāti Viņa bērnu dzīvēs!

    Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, – tavs brīnums, tavi apsolījumi, – tas viss, pārdabiskā Dieva spēkā, var tikt atbrīvots. Bet tas pieprasa, lai lūgšana kļūtu par prioritāti tavā un manā dzīvē. Paņemiet jebkuru Bībeles notikumu, un jūs ieraudzīsiet, uz ko ir spējīga ticīgo cilvēku lūgšana. Piemēram, ko darīja Daniēls, kad nokļuva lauvu bedrē? Lūdza? Nē, tur jau bija par vēlu lūgt. Viņš pastāvīgi lūdza, jau pirms nokļūšanas lauvu bedrē.Kad tu jau atrodies lauvu bedrē, ir par vēlu lūgt. Lūgt ir jāsāk, jau labu laiku pirms tam. Daniēls lūdza katru dienu un trīs reizes dienā!