Nepareiza motivācija III

Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums Dieva dotajā gudrībā. Vakar mēs runājām par to, ka nepareizs dzīves motīvs, kas ved projām cilvēku no Dieva gribas, tas ir cilvēkizpatikšanas gars. Un mēs runājām par to, ja cilvēks rīkosies, lai izpatiktu cilvēkiem, tad viņš nekad nevarēs kļūt par Dieva kalpu un nevarēs izpatikt Viņam. Manā dzīvē daudzas lietas nevārētu notikt, ja es censtos izpatikt cilvēkiem. Bija situācijas, kad visi bija pret mani un maniem lēmumiem, bet es to darīju tāpēc, jo zināju konkrēti, ka to no manis sagaida Dievs. Man bija jāpārdzīvo vientulības sāpes un noraidījums. Mani noraidīja, nepieņēma, bet es zināju, ka man tas ir jādara. Piemēram, kad mēs uzsākām draudzi Lielvārdē, sākās briesmīgs karš. Daudzkārtīgi man bija jāpārdzīvo atraidījums no daudzu cilvēku puses. Un šie cilvēki nebija no neticīgo cilvēku pulka, bet tie bija kalpotāji, kas noraidīja mani. Un es stāvēju izvēles priekšā, – darīt to ko gaida no manis cilvēki, un tad es būšu viņu pieņemts, vai arī darīt to, ko vēlas Dievs. Es izvēlējos otro. Un es priecājos šodien par to, ka nepadevos. Daudzi cilvēki, kuri mani toreiz noraidīja, šodien ir kļuvuši par maniem draugiem. Tu nedrīksti būt virzīts ar vēlmi izpatikt cilvēkiem. Tieši pretēji dari tikai to, ko vēlas Dievs, lai ko tu arī darītu. Ja tu meklēsi uzslavu no cilvēkiem, tad tu nevarēsi pieņemt slavu no Dieva. Tas ir ļoti svarīgi. Ja tu meklēsi tikai to, lai saņemtu atbalstu no cilvēkiem, tad tu pazaudēsi atbalstu no Dieva. Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu. Vienreiz, Jēzus ienāca templī, kurā sastapa sievieti, kas bija slimības mocīta daudzus gadus. Jēzus pasauca to, un visi gaidīja, ko tad Jēzus darīs. Ar visu savu būtību farizeji gribēja parādīt Jēzum to, ka viņi ir pret to, ko Viņš ir nodomājis darīt, – pret to, lai Viņš dziedinātu šo sievieti. Farizeji uzskatīja, ka dziedināt sabatā – ir nepareizi. Jēzus paskatījās uz viņiem un jautāja: „ Kā jūs domājat, kas ir jādara sabatā – ļaunu vai labu?” Neviens nevarēja atbildēt uz šo jautājumu. Jēzus dziedināja šo sievieti. Bet, kad Viņš to izdarīja, visi sadusmojās. Tev nav jāatstāj iespaids uz cilvēkiem. Atstāj iespaidu uz Dievu un izpildi Viņa gribu, dari to, kas patīk Dievam arī tad, ja saņemsi noraidījumu no cilvēku puses. Vēl viens nepareizs dzīves motīvs ir 
  1. Bailes.
 Vairāki cilvēki tiek baiļu vadīti. Bailes – tas ir gars, kas paralizē ticību. Pēc statistikas datiem, 8 cilvēki no 10 tiek baiļu virzīti, bet tas sastāda 80%. Bailes tā ir nopietna problēma. Es sāku pētīt to, ko Bībele saka par bailēm un konstatēju, ka vairākums biblisko apsolījumu ir saistīti ar to, ko Dievs mums saka: „ Nebaidies, Es Esmu ar tevi!” Dievs zina, ka bailes valda pār cilvēka prātu. Ir dažāda veida bailes: bailes no neveiksmes, bailes no kļūdīšanās, bailes no noraidījuma u.c. Kad bailes valda pār cilvēka dzīvi, tad cilvēks nevar darboties, tad viņš ir paralizēts. Bailes noved pie muļķīgiem lēmumiem un rīcības. Piemēram, Bībelē tiek pavēstīts par Saulu. Baiļu dēļ Sauls gāja pēc padoma pie burvjiem. Tieši bailes aizveda viņu turp. 
Bet Samuēls jau bija nomiris, un viss Israēls bija par viņu sērojis, un tie bija viņu apglabājuši Rāmā, viņa dzimtajā pilsētā. Un Sauls bija izdzinis no zemes zīlniekus un burvjus. 4 Kad filistieši bija sapulcējušies, tad tie devās ceļā un apmetās nometnē pie Šunamas. Tikmēr arī Sauls sapulcināja visu Israēlu un apmetās nometnē Gilboas pakalnos.5 Kad Sauls ieraudzīja filistiešu karaspēka nometni, tad viņš izbijās, un viņa sirdi pārņēma lielas bailes.6 Un Sauls jautāja To Kungu, bet Tas Kungs viņam neatbildēja nedz ar sapņu, nedz ar urīma, nedz ar praviešu starpniecību. 7 Tad Sauls sacīja saviem kalpiem: “Atrodiet man kādu sievu, kurai ir vara pār mirušo gariem, ka es varētu pie tās doties un to izvaicāt.” Un viņa kalpi tam atbildēja: “Redzi, En-Dorā dzīvo kāda sieva, kas ir šāda mirušo garu izsaucēja.” 8 Tad Sauls padarīja sevi nepazīstamu, viņš uzvilka citas drēbes un kopā ar diviem saviem pavadoņiem devās ceļā. Kad viņi naktī nonāca pie tās sievas, viņš tai sacīja: “Lūdzu, nosaki man ar mirušo garu izsaukšanu nākotni un liec uznākt augšā tam garam, ko es tev nosaukšu.” 9 Bet šī sieva viņam atbildēja: “Redzi, tu taču pats zini, ko Sauls ir izdarījis un ka viņš mirušo garu (1.Ķēniņu28:3-8)
 Bailes traucē cilvēkam ieiet Dieva apsolījumā. Bet Dievs saka mums Savā vārdā, ka 
 „… Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.”(2. Tim1:7)
 Nebaidies, jo Dievs ir ar tevi! Dievs neatstās un nepametīs tevi! Bagātīgas jums Dieva svētības! Mācītāj Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! II

    „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja, 7:24-27).
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls III

    No kā atkarīgs mūsu sēklu auglīgums? No tā, cik labi mēs saprotam Dieva Valstības noslēpumus. Mēs runājām par to, ka, ja cilvēks klausās Vārdu, bet neizprot to, tad atnāk sātans un nozog Vārdu. Bet tie, kuri Vārdu izprot, tie atnes dažādus augļus – trīsdesmit, sešdesmit un simtkārtīgi. Tātad pirmais nosacījums tam, lai mēs būtu auglīgi Viņa Valstībā, – ir Dieva Valstības noslēpumu izpratne. Šodien es vēlos, lai mēs ieraugām, kam Dievs atklāj Savas Valstības noslēpumus.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu

    Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu.”Dieva vārds saka: „Dāvanas(talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Ja tu neapraksi savu dāvanu (talantu vai spējas), tā atradīs tev vietu un piešķirs plašumu.Ļoti bieži ticīgie jautā: „Kāda ir mana vieta Kristus Miesā? Uz ko es esmu aicināts?”Dari to, ko tu zini. Šis vienkāršais princips dod atbildi uz šiem jautājumiem.
  • Dieva Vārds – tas ir zobens

    Mēs ar jums atrodamies garīgā cīņā, un mums ir nepieciešami ieroči ar kuru, palīdzību mēs varam gūt uzvaru pār ienaidnieku. Dieva Vārds – tas ir Dieva ierocis, tas ir Viņa zobens. Ja Dieva Vārds atradīsies mūsos, tad mēs viegli varēsim uzvarēt kārdinājumus, grēku un sātanu.Ja Dieva Vārds bagātīgi būs mūsos, tad mēs varēsim teikt, kā Jēzus. „Stāv rakstīts! Stāv rakstīts! Stāv rakstīts!” Bet, ja tu neesi līmenī, ja tu nezini, kas ir teikts Vārdā, tad tevī nebūs dedzības pasludināt Dieva Vārdu savā dzīvē un savā situācijā.
  • Bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu

    Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, – Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs atrodamies komforta zonā, kur mums ir ērti, kur no mums netiek prasīta īpaša piepūle, kur viss notiek pēc ierastā scenārija, tikmēr mēs arī nebūsim spējīgi ieraudzīt to, ko Dievs vēlas mums parādīt. Tāpēc ļoti bieži Dievs mudina mūs iziet no komforta zonas, no sava pierastā, ērtā dzīvesveida un pieliekam pūliņus, lai paplašinātu savas zināšanas par Dieva gribu mūsu dzīvei.