Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai

Miers jums šajā brīnišķīgajā dienā! Es vēlos šodien padalīties ar jums ar vārdu par plānošanas nozīmi. Plānam ir tiešs sakars ar mūsu nākotni. Plānot nozīmē ieskatīties nākotnē, izdarīt pieņēmumus par to, kāda būs mūsu rītdiena un sastādīt noteiktus rīcības soļus, lai mūsu dzīve ritētu nevis pašplūsmā, bet pēc noliktā kursa. Neviens neplāno vakardienu, un plānot šodienu arī jau ir par vēlu. Mēs plānojam nākamo dienu, nākamo nedēļu, nākamo mēnesi. Mēs plānojam nākotni. Tas kurš nevēlās domāt par nākotni, dzīvo tikai pagātnē vai arī tikai šodienā. Caur plānošanu mēs nosakam, kādi būs mūsu rīcības soļi, kā arī to, kādu rezultātu, atbilstoši mūsu rīcībai,  mēs vēlamies redzēt. Plānot nozīmē mērķtiecīgi domāt par savu nākotni, izmantojot priekš tā visu, uz šodienu,  pieejamo informāciju un iespējas, un gudri to pielietojot savai nākotnei. Plānot-tā ir viena no gudrības izpausmēm, tāpēc, tas kurš neplāno, tas parāda viesiem acīmredzami savu muļķību un nezināšanu.Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai. Bībele runā par to, ka: 
  „Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! ” (Sāl. pam.29: 18).
 Citā tulkojumā jēdziens „atklāsme” tiek tulkots, kā izpirkšanas atklāsme no Dieva, bet vārds „mežonīga” tiek tulkots, kā bojāeja. Tātad, bez skaidras izpratnes par  izpirkšanas mērķi, Dieva tauta iet bojā, tāpēc ka ir mežonīga un nevaldāma. Tauta iet bojā, kad nav skaidras izpratnes par to, uz kurieni un kā tā dodas. Daudzi cilvēki iet bojā no tā, ka viņiem nav redzējuma vai izpratnes par dzīves mērķi. Tur, kur nav atklāsmes par Dievišķo likteni, tur nebūs ne virziena, ne plānu, ne stratēģijas. Bez atklāsmes par mērķi vai redzējumu, viss mūsu darbs novedīs mūs pie vilšanās. Bez atklāsmes par mērķi visi mūsu pūliņi nav ne uz ko virzīti. Plānošana palīdz mums atklāt savu mērķi dzīvē un virzīt mūsu pūliņus šī mērķa realizēšanai. Tas palīdz mums skaidri saprast savu mērķi dzīvē, saprast to kurp mēs virzamies. Cilvēks nevar sākt plānot, ja iesākumā viņš nesapratīs, kurp viņš dodas, vai ko viņš vēlās. Plānošana palīdz tikt skaidrībā ar līdzīga veida jautājumiem. Plānošana pieprasa no cilvēka konkrētu un skaidru mērķi. Dažreiz mūsu izpratne par mērķi vai uzdevumu ir pārāk miglaina, nekonkrēta un vispārīga. Lūk, kāpēc, mēdz būt grūti virzīties uz priekšu, lai sasniegtu mērķi. Taču plānošana palīdz mums būt konkrētiem attiecībā uz to, ko mēs vēlamies no dzīves, un kā mēs to sasniegsim. Vai tu esi noteicis, ko tu no dzīves vēlies? Uz ko tu virzi savus centienus dotajā brīdī? Vai tas atbilst taviem dzīves mērķiem vai misijai? Pirms tu piepildi savu kalendāru ar dažādām programmām un darbošanos, pajautā sev, ko es vēlos dzīvē sasniegt un kā šī rīcība palīdzēs sasniegt manu mērķi? Atceries, tas kurš neplāno, tas parāda visiem acīmredzami savu muļķību un nezināšanu. Mēs turpināsim šo tēmu rīt. Lai tas Kungs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris III

    „Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23).Daži cilvēki vēl neko nav paspējuši izdarīt, bet jau ir piekusuši un tiem ir nepieciešama atpūta. Bet sakiet, vai var atpūsties no Dieva? Vai var atpūsties no kalpošanas Dievam? Nē! Mēs varam kalpot Dievam jebkur. Var lidot lidmašīnā un kalpot cilvēkiem, kuri sēd ar jums līdzās. Var kalpot Dievam jūrā, darba vietā, it visur, – jo it visur ir cilvēki, kuriem nepieciešams Dievs.
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.
  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā! II

    „Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).Šajā Rakstu vietā Dievs runā par to, ka, ja mēs nemainīsim savu attieksmi pret Viņa aicinājumu, tad arī Viņš neklausīsies mūsos tad, kad mēs skriesim pie Viņa ar savām vajadzībām.
  • Ko tu dari ar savu talantu? III

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2).Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt par To Kurš ir augšā-tas ir process. Ta sir atkarīgs no tā kā tu dzīvo. Tāpēc Jēzus saka mums, lai mēs ieguldam sevi un savu mantu Dieva Valstībā, jo tur kur būs tava manta, tur būs arī tava sirds. Ja tu pastāvīgi domā par to, kā tu vari piedalīties Debesu Valstības celtniecībā-tu ieguldi tajā savas finanses, laiku, centību un pūles-tad tur arī būs tava sirds. Tas ir likums: tava sirds būs tur, kur atradīsies tava manta.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem!

    Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.