Ko mums dod plānošana?

Labdien, dārgie draugi!Šodien es gribu turpināt tēmu par plānošanas svarīgumu. Kā, mēs jau vakar runājām, plānošana mums palīdz atklāt savu dzīves mērķi un virzīt mūsu piepūli uz to, lai šis mērķis tiktu piepildīts. Es gribu, lai mēs ieraugām vēl dažus iemeslus, kāpēc nav iespējams būt veiksmīgam bez mākas plānot veiksmi. Ko mums dod plānošana?  
  • Plānošana mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un cerības.
Plānošana, ne tikai mums dod labāku sapratni par savu uzdevumu, tā arī mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un gaidas, ar kuriem kopā mēs īstenosim šos mērķus. Kā jūs varat lūgt palīdzību citiem, ja jūs pats vēl neesat ticis skaidrībā ar to, ko gribat? Plānošanas procesā, jūsu idejas kļūs konkrētākas un skaidrākas, un tad jūs varēsiet tās efektīvi nodot tālāk citiem.
  • Plānošana mums palīdz efektīvi un konkrēti lūgt par savu mērķi.  
Kad mums ir pareiza un skaidra sapratne par savu uzdevumu, tad mums ir vieglāk lūgt konkrēti un trenēt savu ticību, jo mēs zinām ko gribam un gaidām. Reizēm, mūsu lūgšanas ir pārāk vispārējas, jo mēs paši nezinām, ko gribam. Plānošana novāc jucekli no mūsu galvas un padara mūsu lūgšanas efektīvas un darbīgas.
  • Plānošana mums liek pakļauties noteiktam plānām un rīcībai. 
Plānošana mums liek pakļauties noteiktam rīcības plānam, nevis atkāpties malā no mūsu mērķiem. Ja, jūs gribat būt veiksmīgs, tad jums nāksies sevi disciplinēt. Bet, ko nozīmē būt disciplinētam? Tas nozīmē pakļaut sevi noteiktai kārtībai vai noteikumiem. Tur, kur nav noteikumi, tur nevar būt runa par disciplīnu. Piemēram, ja man ir noteikums katru rītu celties plkst.6, tad mana disciplīna ir tajā, lai es sevi pakļautu šim noteikumam. Tieši tādā pašā veidā, plānošanas rezultātā jūs sastādāt rīcības plānu, kurš rada platformu disciplīnai.Tas ir tieši tas, ko domāja Pāvils, kad rakstīja:
„Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu” (1 Kor.9: 25).
Cīnītāji – tie ir sportisti vai atlēti, kuri sevi noliek zem noteiktas disciplīnas. Viņiem nav tikai atklāsme par savu mērķi, bet viņi arī nosaka sev treniņu sarakstu, kuram pēc tam sevi pakļauj.Viņi apzināti atturas no kādām lietām, lai sasniegtu savu mērķi.Vai tu esi disciplinēts? Vai tavā dzīvē ir noteikti noteikumi, kuriem tu sevi pakļauj un pateicoties tiem sasniedz Dievišķos mērķus, kuri nolikti tavā priekšā. Neaizmirstiet, ka bez disciplīnas nevar būt veiksme, bet plānošana mums palīdz kļūt vairāk disciplinētiem. Plānošana un veiksme iet roku rokā, tāpēc tas, kurš neplāno veiksmi, tas automātiski plāno savu sakāvi.Atceries, ja tu neplāno veiksmi, tu vienalga kaut ko plāno, tikai šajā gadījumā tu plāno savu sakāvi!(Priekš detalizētākas šīs tēmas izpētes, es rekomendēju jums izlasīt manu grāmatu „Pārāk aizņemts, lai dzīvotu pareizi”). Lai Tas Kungs jums palīdz ieiet savā Dievišķajā liktenī! Lai jums svētības no Kunga Jēzus Kristus! Mācītājs Rufus Adžioboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā! II

    „Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).Šajā Rakstu vietā Dievs runā par to, ka, ja mēs nemainīsim savu attieksmi pret Viņa aicinājumu, tad arī Viņš neklausīsies mūsos tad, kad mēs skriesim pie Viņa ar savām vajadzībām.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu! II

    Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams attiecībā uz to resursu pārvaldi, kurus Dievs tev uzticējis?Jēzus līdzībā par talentiem ir teikts, ka pēc tam, kad kungs atgriezās un saņēma atskaiti no pirmajiem diviem kalpiem, kuri pavairoja saņemtos talentus, viņš ne tikai paslavēja kalpus par uzticību, bet svētīja un paaugstināja tos: „Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.”
  • Lūdz Dievam pēc reformācijas savā dzīvē, īpaši lūgšanu dzīvē!

    Dievs vēlās, lai mēs saprotam, ka draudze, kura lūdz – ir draudze, kura uzvar, tā ir vienīgā draudze, kuru elles vārti nespēs uzvarēt. Draudze, kura lūdz – ir draudze, kura pieaug, kura piedzīvo Dieva spēku un brīnumus. Dievs teica, ka Viņš radīs Draudzi un elles vārti šo Draudzi neuzvarēs.Lai Dievs palīdz katram no mums, lai lūgšana ieņem svarīgu vietu mūsu dzīvē, lai atnāk Dieva kārtība lūgšanu dzīvē. Es nerunāju par to lūgšanu, kura neaizsniedz debesis, bet es runāju par lūgšanu, kura aizsniedz debesis un atnes atbildi.
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).