Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

Dārgie draugi, es jūs sveicinu šajā dienā, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” . Šodien es gribu īpaši atzīmēt to, ka katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst.Es reiz lasīju stāstu par cilvēku, kurš no advokāta nolaidās līdz bezpajumtniekam. Vienā, no Londonas pazīstamām krastmalām, kalpotājs satikās ar netīru klaidoni ar kuru viņam izveidojās saruna. Sarunas laikā, šis cilvēks izņēma no savas kabatas nobružātu fotogrāfiju uz kuras bija viņš – skaists advokāts. Šis bezpajumtnieks parādīja kalpotājam fotogrāfiju un teica: „Tas esmu es, līdz brīdim, kad konstatēju, ka mans partneris ir piesavinājies sev mūsu finansu resursus”. Pēc tam viņš izstāstīja par to, ka šāda atklājuma trieciens piespieda viņu sākt dzert. Gala rezultātā, tāds dzīvesveids noveda advokātu pie nožēlojama Londonas klaidoņa stāvokļa.Šī cilvēka dzīve, diemžēl izmainījās dēl viņa personīgā lēmuma. Dzīves trieciens izraisīja ķēdes reakciju nepareizai rīcībai, kas rezultātā noveda viņu līdz nožēlojamam stāvoklim. Ja, šis advokāts pareizi reaģētu uz šo triecienu, tad iespējams viņš savus šķēršļus pārvērstu  katalizatorā vai iespējā, bet nepareiza reakcija ielaida viņa dzīvē iznīcības un sabrukšanas spēku, iegremdējot viņu neveiksmju aizā.Katrs no mums ir pakļauts nepārtrauktam pārveidošanās un izmaiņu procesam no tā brīža, kad mēs piedzimstam un līdz tam brīdim, kad mēs nomirstam. Jautājums nav tajā, vēlamies mēs to, vai nevēlamies, tāpēc, ka zināmā mērā šis process ir neizbēgams.  Stundu pēc stundas, dienu pēc dienas, gadu pēc gada mēs maināmies – vai nu uz labāko pusi, vai nu uz sliktāko pusi. Dažādi spēki un dzīves spiedieni dzīvē, kuri ir mums apkārt, pārveido mūs noteiktā veidā. Mēs, stāvam dzīvē pa vidu šiem spēkiem, kā neatkarīgi cilvēki un ar savu izvēles varu mēs izlemjam, kādā veidolā mēs pārveidosimies. Pat, jā mēs nepieņemam  nekādus lēmumus, bet ļaujam mūsu dzīvei plūst pa straumi, vienalga, mūsu neizlemšana jau pati par sevi ir lēmums. Tāds cilvēks ir izlēmis neko neizlemt.Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.Tādi spriedumi aizved cilvēku prom no nepieciešamības atklāt savu bēdu un neveiksmju patiesos iemeslus. Es bieži saku, ka citi cilvēki var būt vainīgi pie tā, ka tu atrodies lejā, bet neviens nav vainīgs pie tā, ka tu tā arī esi palicis lejā. Paņem savās rokās atbildību par savu dzīvi un ej tālāk pa dzīvi.Šodienas cilvēku civilizācija izvairās no atbildības un tas tiek darīts izmantojot dažādus radošus aizbildināšanās veidus.
  • Daudzi vaino zvaigznes. It kā ķermeņi, kuri grozās kosmosā varētu noteikt brīvo morāles aģentu likteni!
  • Citi vaino savu zemapziņu un apgalvo, ka viss, kas ar viņiem notiek, lielākā mērā nav pakļauts mūsu kontrolei.
  • Daži vaino apkārtējo vidi un apgalvo, ka cilvēks ir līdzīgs dzīvniekam krātiņā un visas viņa darbības izriet no viņa mēģinājuma pielāgoties savai apkārtējai videi.
  • Ir arī tāda cilvēku kategorija, kuri mēģina attaisnot savas darbības un izvairoties no atbildības apgalvo, ka viņi dara tikai to, ko apkārtējie cilvēki dara. Viņi pārliek vainu par savu uzvedību uz citiem.
Kāds absurds!Ir tikai viena izeja – uzņemties atbildību par visu, kas notiek tavā dzīvē, tieši uz sevi. Atceries, ka ne tam, kas notiek ar tevi ir nozīme, bet tam, kā tu reaģē uz notiekošo. Tas nosaka tavu laimi un veiksmi, un tas vienmēr būs tavas izvēles jautājums. Tas Kungs, lai pasargā jūs no bezatbildīgas dzīves! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)
  • Kā mēs varam efektīvāk izpētīt Bībeli II

    Dažreiz kāds atsevišķs vārds Bībelē ir kā pavediens, kas vijas cauri visām Bībeles lappusēm.Reiz es apsēdos rakstīt vēstuli brālim, un pirms tam palūdzu, lai Dievs palīdz man uzrakstīt nevis kaut kādus sausus vārdus, bet lai šī vēstule kļūst par svētību šim cilvēkam. Kad es sāku rakstīt, es atklāju, ka esmu sācis savā vēstulē viņam sludināt. Tad es atliku vēstuli malā, jo kāds vārds pievērsa manu uzmanību un es sāku pētīt šo vārdu Bībelē. Es sāku izpētīt Bībelē tādus izteicienus kā „Dievs var”, „Dievs ir spējīgs”. Es sāku lasīt visas Rakstu vietas, kurās ir minēta šī frāze. Tas priekš manis bija tik interesanti, ka es pat aizmirsu par savu vēstuli. Atsevišķu vārdu izpēte ir ļoti interesanta un noderīga nodarbe.
  • Lūgšana – tas ir lūgums Dievam un saņemšana no Viņa

    „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.”(Mateja 7:7-8).Šī Rakstu vieta atklāj trīs lūgšanas pakāpes. Es vēlos, lai mēs tās ieraugām. Ir daudz vietu Bībelē, kurās Dievs jau mums ir atklājis Savas vēlmes vai Savu gribu, Savus apsolījumus. Mēs varam lūgt ko lūgšanā tad, kad Dieva griba jau ir skaidra, jau ir zināma.
  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.