Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

Es sveicinu jūs, dārgie draugi, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Šodien es vēlētos runāt par Dieva Vārda svarīgumu mūsu dzīvē. Un es gribētu vērst jūsu uzmanību uz nelielu fragmentu no 5. Mozus grāmatas (32:45-47):
 «Kad Mozus bija beidzis runāt visus šos vārdus uz visu Israēlu, tad viņš tiem sacīja: “Lieciet pie sirds visus šos vārdus, ko es jums šodien apliecinu, ka jūs pavēlat saviem bērniem turēt un darīt visus šīs bauslības vārdus! Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība un ar šo vārdu jūs ilgi dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pāri Jordānai, lai to iemantotu.”
Atgādināšu jums par to, ka šī bija viena no pēdējām Mozus uzrunām pirms nāves. Mozus izveda Israēla tautu no Ēģiptes, tad viņi izgāja caur tuksnesi, un tagad viņiem bija jāšķērso Jordāna, lai iegūtu to zemi, kuru Dievs viņiem bija apsolījis. Pirms tas notika, Mozus nolasīja Israēla tautai vairākus sprediķus, atkārtojot visus likumus, visus derības nosacījumus un visu to, ko Dievs līdz tam bija viņiem teicis. Šai Rakstu vietā mēs lasām, ka Mozus mēģina izskaidrot tautai to, cik svarīgi ir pieņemt Dieva Vārdu visā nopietnībā un ar bijību.Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Dievs mums saka, ka, tieši pateicoties Vārdam, pareizai attieksmei pret to, pietātei pret Dieva Vārdu, mēs varam pagarināt savu dzīvi. Tieši mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka, vai mūsu dzīve tiks pagarināta, vai arī tā saruks.Bībelē daudz runāts par to, kas pagarina mūsu dzīvi. Bībelē, piemēram, teikts, ka godbijība pret vecākiem ir bauslis ar apsolījumu, – lai mēs ilgi dzīvotu virs zemes. Un, otrkārt, mūsu attieksme pret Vārdu var pagarināt mūsu dzīvi. Starp citu, bauslis par godbijību pret vecākiem ir rakstīta Dieva Vārdā, un mūsu attieksme pret to, kas rakstīts Vārdā, nosaka mūsu dzīves ilgumu un to, cik labi mēs dzīvosim šeit, uz zemes.
„Godā savu tēvu un māti, – tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” (Efeziešiem, 6:2-30).
Tāpēc cilvēka attieksme pret Vārdu nosaka, vai viņš dzīvos virs zemes pārpilnībā, vai viņš pagarinās savu dzīvi virs zemes, vai viņš iemantos, vai arī neiemantos to apsolījumu, ko Dievs viņam devis. Dieva vārds priekš jums šodien: izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! Lai Vārds nekad nekļūst jums tukšs, lai tas nekļūst par kārtējo informāciju, bet lai Dieva Vārds kļūst par jūsu pašu lielāko dārgumu.Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Apslēptā gudrība

    Ir dārgumi, kuri dažiem cilvēkiem jau ir atklāti un kuri turpina atklāties katru dienu, bet ir cilvēki, kuriem šie dārgumi vēl nav pieejami. Dieva vārds – tas arī ir Dieva dārgums. Šodien runa ies tieši par Dieva vārdu un par mūsu attieksmi pret Vārdu. Cilvēkiem kuriem ir Bībele, tiem pieder īsts dārgums.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi II

    Kārība – tā ir nedabiska apetīte uz kaut ko. Piemēram, ja netiek kontrolēts seksuāls uzbudinājums, tas var novest līdz izvarošanai, netiklībai, laulības pārkāpšanai un dažāda veida seksuāliem izkropļojumiem. Savukārt, tas viss, bieži ir avots dažādām saslimšanām, tajā skaitā arī neārstējamām slimībām. Tālāk seko – spēcīga vainas sajūta, depresija, pašnāvība, ģimenes iziršana, bērnu ciešanas, vardarbība, naids un citas līdzīgas parādības, tās visas lietas ir seksuālās kārības auglis un rezultāts. Cita veida kārība šajā kategorijā ir neveselīga apetīte uz ēdienu, alkohola lietošanu, naudu. Tas viss mūsu sabiedrībā atnes nepanesamas sāpēs un ciešanas caur alkoholismu, narkomāniju, azartspēlēm, zādzībām, nodevību, slepkavībām un citām lietām.
  • Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).
  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.
  • Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.