Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

Es sveicinu jūs, dārgie draugi, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Šodien es vēlētos runāt par Dieva Vārda svarīgumu mūsu dzīvē. Un es gribētu vērst jūsu uzmanību uz nelielu fragmentu no 5. Mozus grāmatas (32:45-47):
 «Kad Mozus bija beidzis runāt visus šos vārdus uz visu Israēlu, tad viņš tiem sacīja: “Lieciet pie sirds visus šos vārdus, ko es jums šodien apliecinu, ka jūs pavēlat saviem bērniem turēt un darīt visus šīs bauslības vārdus! Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība un ar šo vārdu jūs ilgi dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pāri Jordānai, lai to iemantotu.”
Atgādināšu jums par to, ka šī bija viena no pēdējām Mozus uzrunām pirms nāves. Mozus izveda Israēla tautu no Ēģiptes, tad viņi izgāja caur tuksnesi, un tagad viņiem bija jāšķērso Jordāna, lai iegūtu to zemi, kuru Dievs viņiem bija apsolījis. Pirms tas notika, Mozus nolasīja Israēla tautai vairākus sprediķus, atkārtojot visus likumus, visus derības nosacījumus un visu to, ko Dievs līdz tam bija viņiem teicis. Šai Rakstu vietā mēs lasām, ka Mozus mēģina izskaidrot tautai to, cik svarīgi ir pieņemt Dieva Vārdu visā nopietnībā un ar bijību.Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Dievs mums saka, ka, tieši pateicoties Vārdam, pareizai attieksmei pret to, pietātei pret Dieva Vārdu, mēs varam pagarināt savu dzīvi. Tieši mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka, vai mūsu dzīve tiks pagarināta, vai arī tā saruks.Bībelē daudz runāts par to, kas pagarina mūsu dzīvi. Bībelē, piemēram, teikts, ka godbijība pret vecākiem ir bauslis ar apsolījumu, – lai mēs ilgi dzīvotu virs zemes. Un, otrkārt, mūsu attieksme pret Vārdu var pagarināt mūsu dzīvi. Starp citu, bauslis par godbijību pret vecākiem ir rakstīta Dieva Vārdā, un mūsu attieksme pret to, kas rakstīts Vārdā, nosaka mūsu dzīves ilgumu un to, cik labi mēs dzīvosim šeit, uz zemes.
„Godā savu tēvu un māti, – tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” (Efeziešiem, 6:2-30).
Tāpēc cilvēka attieksme pret Vārdu nosaka, vai viņš dzīvos virs zemes pārpilnībā, vai viņš pagarinās savu dzīvi virs zemes, vai viņš iemantos, vai arī neiemantos to apsolījumu, ko Dievs viņam devis. Dieva vārds priekš jums šodien: izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! Lai Vārds nekad nekļūst jums tukšs, lai tas nekļūst par kārtējo informāciju, bet lai Dieva Vārds kļūst par jūsu pašu lielāko dārgumu.Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēkam ir savas sekas!

    Cik gan šodien pasaulē ir daudz ciešanu pateicoties tēvu un māšu bezatbildībai. Cik daudz bērnu šodien cieš no viņu vecāku alkohola vai narkotiku atkarības, kuri savas personīgās labsajūta dēļ pamet savas ģimenes un bērnus.Grēks – lūk kas šodien ir galvenais ciešanu, traģēdiju un slimību cēlonis uz zemes.
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? III

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties tiem talantiem un dāvanām, kas cilvēkam dotas. Bailes laupa cilvēkam ticību Dievam. Viltīga sirds dara cilvēku par egoistu, bet viņa motīvus – netīrus. Tādam cilvēkam ir sveša atbildības sajūta par savu rīcību un vārdiem. Viņš dzīvo pēc principa: „ Es nevienam neko neesmu parādā, bet man ir parādā – visi.”
  • Ko tad vēl Dievs izmanto tam, lai veiktu mūsos nepieciešamās pārmaiņas?

    1. Dievs maina mūs caur atskatīšanos kādam.Lai mēs mainītos, Dievs bieži vien noliek mūs zem tāda cilvēka varas, kura priekšā mums ir jāatskaitās. Cilvēks, kurš nevienam neatskaitās, diezin vai ieraudzīs sevī to lepnības, dumpības un egoisma līmeni, kas viņam būtu jāpārvar. Atskaitīšanās kāda priekšā mums ir aizsardzība pret maldiem un pašapmānu.
  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.