Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

Es sveicinu jūs, dārgie draugi, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Šodien es vēlētos runāt par Dieva Vārda svarīgumu mūsu dzīvē. Un es gribētu vērst jūsu uzmanību uz nelielu fragmentu no 5. Mozus grāmatas (32:45-47):
 «Kad Mozus bija beidzis runāt visus šos vārdus uz visu Israēlu, tad viņš tiem sacīja: “Lieciet pie sirds visus šos vārdus, ko es jums šodien apliecinu, ka jūs pavēlat saviem bērniem turēt un darīt visus šīs bauslības vārdus! Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība un ar šo vārdu jūs ilgi dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pāri Jordānai, lai to iemantotu.”
Atgādināšu jums par to, ka šī bija viena no pēdējām Mozus uzrunām pirms nāves. Mozus izveda Israēla tautu no Ēģiptes, tad viņi izgāja caur tuksnesi, un tagad viņiem bija jāšķērso Jordāna, lai iegūtu to zemi, kuru Dievs viņiem bija apsolījis. Pirms tas notika, Mozus nolasīja Israēla tautai vairākus sprediķus, atkārtojot visus likumus, visus derības nosacījumus un visu to, ko Dievs līdz tam bija viņiem teicis. Šai Rakstu vietā mēs lasām, ka Mozus mēģina izskaidrot tautai to, cik svarīgi ir pieņemt Dieva Vārdu visā nopietnībā un ar bijību.Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Dievs mums saka, ka, tieši pateicoties Vārdam, pareizai attieksmei pret to, pietātei pret Dieva Vārdu, mēs varam pagarināt savu dzīvi. Tieši mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka, vai mūsu dzīve tiks pagarināta, vai arī tā saruks.Bībelē daudz runāts par to, kas pagarina mūsu dzīvi. Bībelē, piemēram, teikts, ka godbijība pret vecākiem ir bauslis ar apsolījumu, – lai mēs ilgi dzīvotu virs zemes. Un, otrkārt, mūsu attieksme pret Vārdu var pagarināt mūsu dzīvi. Starp citu, bauslis par godbijību pret vecākiem ir rakstīta Dieva Vārdā, un mūsu attieksme pret to, kas rakstīts Vārdā, nosaka mūsu dzīves ilgumu un to, cik labi mēs dzīvosim šeit, uz zemes.
„Godā savu tēvu un māti, – tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” (Efeziešiem, 6:2-30).
Tāpēc cilvēka attieksme pret Vārdu nosaka, vai viņš dzīvos virs zemes pārpilnībā, vai viņš pagarinās savu dzīvi virs zemes, vai viņš iemantos, vai arī neiemantos to apsolījumu, ko Dievs viņam devis. Dieva vārds priekš jums šodien: izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! Lai Vārds nekad nekļūst jums tukšs, lai tas nekļūst par kārtējo informāciju, bet lai Dieva Vārds kļūst par jūsu pašu lielāko dārgumu.Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums ir jāatbrīvojas no neproduktīvas laika pavadīšanas

    atru reizi, kad te šķiet, ka tev vairs nav spēka, uzliec rokas uz savas sirds un ja tā vēl pukst-tas nozīmē, ka Dievs vēl strādā tavā dzīvē. Viņam ir varens plāns tavai dzīvei. Tevi gaida vēl daudz svētību.Dievs ir labs pret mums! Laiks tik ātri skrien! Vēl ir tik daudz nepadarītu lietu! Tāpēc mums ir jānovērtē laiks un jādara tikai tas, kas ir pats svarīgākais. Mums ir jāatbrīvojas no jebkādas nevajadzīgas skriešanas un neproduktīvas laika pavadīšanas.Dievs saka mums kā Draudzei, kā ticīgajiem, ka laiks ir īss, un visu ko mēs varam darīt, mums ir jādara jau tagad, neatliekot to uz rītu, negaidot to momentu, kad mēs būsim gatavi tam, vai arī kad katrs no mums garīgi pieaugs.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! II

    Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi.Jesaja ieraudzīja Dievu. Jesaja ieraudzīja Dieva varenību, Dieva svētumu.Tad, kad tu tuvojies Dievam, Dievs tev atklāsies arvien vairāk un vairāk. Tad, kad mēs redzam Dievu, mēs noteikti ieraudzīsim arī sevi, jo mēs esam radīti pēc Viņa tēla un līdzības. Viņa gaismā mēs ieraugām gaismu.Jesaja ieraudzīja sevi. Dievs vēlas, lai mēs ieraugām sevi. Tieši tāpēc, Viņš pieļauj mūsu dzīvē dažādas situācijas, kuras atver mūsu acis uz to, ko mēs nesam sevī.
  • Kas ir izrāviens? II

    Izrāviens maina cilvēka statusu un stāvokli. Šodien, es vēlos, lai jūs vērstu uzmanību uz to, ka šajā stāstā izrāvienu saņēma ne tikai tizlais vīrs, bet arī apustuļi – Pēteris un Jānis. Ne tikai tizlajiem ir vajadzīgs izrāviens. Katram cilvēkam ir vajadzīgs izrāviens!Tajā pašā laikā, kad tizlais vīrs saņēma savu izrāvienu, arī apustuļi Pēteris un Jānis saņēma savu izrāvienu, jo brīnumi, kuri nekad agrāk viņu kalpošanā nebija fiksēti, notika tieši tajā dienā. No tā laika, dažāda veida brīnumi, viņu dzīvē un kalpošanā nekad nebeidzās. Pat ēna no garāmejošā Pētera, sāka dziedināt slimos. Iedomājieties, kas ar jums notiks, kad jūs sāksiet piedzīvot pastāvīgu izrāvienu katrā, savas dzīves sfērā.
  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.