AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?

Svētības jums un miers no Mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esiet sveicināti mūsu rubrikā ” Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam !” Mēs runājām ar jums par to, ka visus tos ko Dievs pieņem, kā Savus bērnus Viņš disciplinē un soda, lai līdzinātu mūs Jēzum Kristum. Pārmācība no Dieva puses neliecina par Viņa nepatiku pret mums, bet tieši pretēji, tas liecina par to, ka Viņš mūs pieņem. AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS? Lai mūs mierinātu un pasargātu. Disciplinējot un pārmācot Dievs vēlas dāvāt saviem bērniem mierinājumu. 
” un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! „(Ēbr.12:5)
 Kad Dievs norāda Savas robežas un standartus priekš mums, tad tas liek mums justies daudz drošāk un pārliecinošāk. Lai parādītu Savu mīlestību uz mums. 
Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – (Ēbr.12:6)
 Dievs soda mūs tāpēc ka mīl mūs. Viņš nav vienaldzīgs uz to, kas notiek mūsu dzīvē, un par ko mēs kļūstam. Lai parādītu to ka Viņš mūs pieņem. 
un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – (Ēbr.12:6)
 Bieži cilvēki domā, ka pārmācība liecina par Dieva noraidījumu. Bet Bībele runā par pretējo. Kad Dievs pieņem mūs Viņš ceļ, labo un ja mēs to esam pelnījuši, tad arī soda mūs. Lai mēs staigātu Viņa svētumā. 
„ – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.” (Ēbr.12:10)
  Ir daudz dažādu veidu un iespēju, lai mēs dzīvē ko iemācītos. Un tieši caur sāpēm un ciešanām Dievs māca kā mums ir jādzīvo. Kā mēs jau runājām līdz šim tad Dieva vārds ir pamācībai domāts, tādēļ Dievs māca Savus bērnus caur Rakstiem. Bet tas nenotiek bez sāpēm, un tāpēc lai dzīvotu pēc Dieva vārda un atbilstoši tam, tas prasīs no cilvēka atteikties pašam no sevis, ciest miesā. Lūk, kādēļ Pēteris teica, ka tas, kas cieš miesā tas pārstāj grēkot. 
Kad nu Kristus ir cietis miesā, tad apbruņojieties arī jūs ar to pašu prātu, jo tas, kas ir sācis ciest miesā, ir mitējies no grēka, (1.Pētera4:1)
 Ja mēs pieliksim visas pūles, lai apgūtu un sekotu Bibliskajām instrukcijām, tad mēs ātri varēsim iemācīties to ko Dievs vēlas, lai mēs apgūstam. Un diemžēl mēs zinām, ka ne vienmēr sekojam šīm instrukcijām bet ja nepaklausām seko sods. Ir tāds teiciens, ka cilvēks mācās no savām kļūdām. Vai zināt kāpēc? Tāpēc, ka kļūdas dārgi maksā. Kļūdas atnes sāpes, un caur sāpēm mēs ātrāk saprotam. Iedomājaties mammu, kura visu laiku atkārto savam dēlam, lai viņš neizskar plīti, tādēļ ka var apdedzināties. Kā jūs domājat vai visi bērni māk ieklausīties un ņemt vērā šos brīdinājumus? Domāju, ka nē! Bet tajā pašā laikā pēc tam, kad bērns dara to, kas nav atļauts un apdedzina sev roku, – viņam vairāk nevajadzēs atgādināt par to. Sāpes audzina mūs. Jebkurā gadījumā mēs mācīsimies caur sāpēm un ciešanām. Mūsu dzīvē ienāks pārbaudījumi Dieva vārda dēļ, kuru mēs dzirdējām un pieņēmām, vai arī caur nepakļaušanos šim vārdam. Ciešanas vārda dēļ ienāk ticīgo cilvēku dzīvē tāpēc, lai dotu iespēju izvēlēties – dzīvot pa vecam vai arī sākt dzīvot pēc Svētā Gara atklāsmes. 
„Kad bēdas un vajāšanas uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas.” (Marka4:17)
  Jūs ievērojāt, ka šajā Rakstu fragmentā ir teikts, vārdam seko bēdas un vajāšanas. Un tie ir tie pārbaudījumi, ko Dievs pieļauj, lai mācītu mūs izdarīt pareizo dzīves izvēli. Rīt mēs turpināsim aplūkot to, kādēļ Dievs sūta pārbaudījumus un ciešanas Savu bērnu dzīvēs. Dieva mieru vēlot! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva klātbūtne V

    Dievs tā vēlas, lai mēs meklējam Viņu jau no agra rīta. Viņš tā vēlas, lai mēs atgriežamies pie Viņa. Viņš tā vēlas dziedināt mūs un pārsiet mūsu rētas. Dievs tā vēlas atdzīvināt un atjaunot mūs, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā.Tad, kad mēs meklējam Dievu, tiecamies Viņu iepazīt, Viņš atnāk pie mums un iegremdē mūs Savā klātbūtnē, Viņš izlej pār mums lietu un veldzē mūsu zemi.
  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.
  • Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols II

    Šodien mums nav nepieciešams nest Dievam tādus upurus, kā to darīja cilvēki, kuri dzīvoja Vecās Derības laikos. Nav nepieciešamības izliet dzīvnieku asinis un upurēt šos dzīvniekus. Par mums jau ir izlietas vislabākās asinis – Jēzus Kristus Asinis. Šodien mūsu upuris ir savādāks. Šodien Dievs gaida no mums pilnīgu sevis pašu atdošanu Viņam – kalpošanai. Mums jābūt gataviem nākt pie Dieva un labprātīgi nodot sevi kā instrumentu Dieva rokās, Dievam par slavu un taisnību.
  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

    3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.
  • Kopā ar Dievu-tev nav nekā neiespējama

    Katram no mums ir dota izvēles brīvība. Ar saviem grēkiem un netaisnību mēs piepildīsim savu dzīvi un savas ģimenes ar lāstiem un vienlaicīgi, ar to apgānīsim arī zemi. Bet caur grēku nožēlu un dievbijīgu dzīvi mēs nostiprināsim dzīvības kundzību ar Dieva žēlastības palīdzību savā dzīvē un arī visā pasaulē.Mēs redzam, ka viena cilvēka grēks negatīvi ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī apkārtējos. Tādā pašā veidā mēs arī redzam, ka viena cilvēka paklausība un taisna dzīve pozitīvi ietekmē citus un zemi kopumā.