AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?

Svētības jums un miers no Mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esiet sveicināti mūsu rubrikā ” Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam !” Mēs runājām ar jums par to, ka visus tos ko Dievs pieņem, kā Savus bērnus Viņš disciplinē un soda, lai līdzinātu mūs Jēzum Kristum. Pārmācība no Dieva puses neliecina par Viņa nepatiku pret mums, bet tieši pretēji, tas liecina par to, ka Viņš mūs pieņem. AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS? Lai mūs mierinātu un pasargātu. Disciplinējot un pārmācot Dievs vēlas dāvāt saviem bērniem mierinājumu. 
” un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! „(Ēbr.12:5)
 Kad Dievs norāda Savas robežas un standartus priekš mums, tad tas liek mums justies daudz drošāk un pārliecinošāk. Lai parādītu Savu mīlestību uz mums. 
Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – (Ēbr.12:6)
 Dievs soda mūs tāpēc ka mīl mūs. Viņš nav vienaldzīgs uz to, kas notiek mūsu dzīvē, un par ko mēs kļūstam. Lai parādītu to ka Viņš mūs pieņem. 
un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – (Ēbr.12:6)
 Bieži cilvēki domā, ka pārmācība liecina par Dieva noraidījumu. Bet Bībele runā par pretējo. Kad Dievs pieņem mūs Viņš ceļ, labo un ja mēs to esam pelnījuši, tad arī soda mūs. Lai mēs staigātu Viņa svētumā. 
„ – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.” (Ēbr.12:10)
  Ir daudz dažādu veidu un iespēju, lai mēs dzīvē ko iemācītos. Un tieši caur sāpēm un ciešanām Dievs māca kā mums ir jādzīvo. Kā mēs jau runājām līdz šim tad Dieva vārds ir pamācībai domāts, tādēļ Dievs māca Savus bērnus caur Rakstiem. Bet tas nenotiek bez sāpēm, un tāpēc lai dzīvotu pēc Dieva vārda un atbilstoši tam, tas prasīs no cilvēka atteikties pašam no sevis, ciest miesā. Lūk, kādēļ Pēteris teica, ka tas, kas cieš miesā tas pārstāj grēkot. 
Kad nu Kristus ir cietis miesā, tad apbruņojieties arī jūs ar to pašu prātu, jo tas, kas ir sācis ciest miesā, ir mitējies no grēka, (1.Pētera4:1)
 Ja mēs pieliksim visas pūles, lai apgūtu un sekotu Bibliskajām instrukcijām, tad mēs ātri varēsim iemācīties to ko Dievs vēlas, lai mēs apgūstam. Un diemžēl mēs zinām, ka ne vienmēr sekojam šīm instrukcijām bet ja nepaklausām seko sods. Ir tāds teiciens, ka cilvēks mācās no savām kļūdām. Vai zināt kāpēc? Tāpēc, ka kļūdas dārgi maksā. Kļūdas atnes sāpes, un caur sāpēm mēs ātrāk saprotam. Iedomājaties mammu, kura visu laiku atkārto savam dēlam, lai viņš neizskar plīti, tādēļ ka var apdedzināties. Kā jūs domājat vai visi bērni māk ieklausīties un ņemt vērā šos brīdinājumus? Domāju, ka nē! Bet tajā pašā laikā pēc tam, kad bērns dara to, kas nav atļauts un apdedzina sev roku, – viņam vairāk nevajadzēs atgādināt par to. Sāpes audzina mūs. Jebkurā gadījumā mēs mācīsimies caur sāpēm un ciešanām. Mūsu dzīvē ienāks pārbaudījumi Dieva vārda dēļ, kuru mēs dzirdējām un pieņēmām, vai arī caur nepakļaušanos šim vārdam. Ciešanas vārda dēļ ienāk ticīgo cilvēku dzīvē tāpēc, lai dotu iespēju izvēlēties – dzīvot pa vecam vai arī sākt dzīvot pēc Svētā Gara atklāsmes. 
„Kad bēdas un vajāšanas uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas.” (Marka4:17)
  Jūs ievērojāt, ka šajā Rakstu fragmentā ir teikts, vārdam seko bēdas un vajāšanas. Un tie ir tie pārbaudījumi, ko Dievs pieļauj, lai mācītu mūs izdarīt pareizo dzīves izvēli. Rīt mēs turpināsim aplūkot to, kādēļ Dievs sūta pārbaudījumus un ciešanas Savu bērnu dzīvēs. Dieva mieru vēlot! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Kā Dieva balss dzirdēšana ienes mūsu dzīvē Viņa apsardzību un drošību

    Dievs bieži runās, lai dotu mums izeju no bīstamām situācijām. Sātans bieži izliek tīklus mūsu dzīvē, lai nozagtu, nokautu un nogalinātu.“ Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. ”. (Efez.6:11).
  • Esi labs piemērs saviem bērniem, jaunākajiem brāļiem un māsām!

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir tik svarīgs Dieva aicinājums un uzdevums vecākiem – pareizi veidot savu dzīvi un rādīt piemēru ar savu dzīvi. Griežoties pēc palīdzības pie Jēzus sev grūtajā brīdī, šī Kānaāniete pat nedomāja, ka veido savas meitas priekšstatu par to, kā jārīkojas grūtās dzīves situācijās. Mūsu bērniem ir nepieciešams, lai mēs ne tikai sakām viņiem, kā pareizi jādzīvo, bet parādām to ar personīgo piemēru.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

    Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
  • Sekojiet Jēzum, un Viņš darīs jūs!

    Vai jūs zināt, ka jūs vēl joprojām neesiet tie, kas jūs varētu būt? Tikai Dievs zina, kam Viņš jūs ir radījis un Viņš vēlās palīdzēt jums kļūt par tiem, par ko jūs esat radīti būt. Tieši tādēļ Viņš teica, ka „Es darīšu jūs”.Pēteris un viņa brālis Andrejs bija radīti, lai kļūtu par cilvēku zvejniekiem, bet viņi to nezināja līdz laikam, kamēr nesāka sekot Jēzum.Bībelē ir teikts, ka viņi tūdaļ pat atstāja savus tīklus un sekoja Jēzum. Tieši tajā pašā dienā, kad viņi to izdarīja, tika likts pamats jaunam sākumam viņu likteņos. Lēmums sekot Jēzum kļuva par atskaites punktu, kad Dievs sāka mainīt viņus un pārvērst par tiem, kādus Dievs viņus bija radījis.