Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

 

Es pateicos Dievam par jums un ticu, ka šī diena atnesīs jums svētības tik lielā mērā, cik daudz jūs pārdomāsiet par Dieva vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.

 

Vakar mēs runājām par to, ka ar disciplīnas palīdzību Dievs vēlās pasargāt Savus bērnus no problēmām un grūtībām, kuras atnāk cilvēka dzīvē grēka un dumpības rezultātā.

 

Dievs zina, par ko var izvērsties cilvēka ietiepība un dzīve nepaklausībā, tāpēc ka Jēzus ir samaksājis arī par to. Jēzus jau ir paņēmis uz Sevis sodu par mūsu grēkiem. Jēzus cieta, izlēja Savas Asinis un nomira par mums Krustā. Jēzus nebija vainīgs, Viņš labprātīgi ieņēma vainīgā vietu un nāvinieka mocības. Bībele saka:

 

“Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. “. (Rom. 6:23).

 

Nāve, kā grēka alga, būs ne tikai sāpīga, bet arī mūžīga. Jēzus aprakstīja elli, kā vietu  Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest. …” (Marka 9:48).

 

Tomēr, lai glābtu cilvēci, nevainīgais Jēzus nomira visu mūsu –vainīgo- vietā. Jēzus to izdarīja, tāpēc ka mīl mūs!

 

Lūk, kāpēc šodien Dievs disciplinē Savus bērnus! Dievs mūs disciplinē, lai mums nenāktos izciest nāvi, kuru Jēzus jau ir izcietis mūsu vietā.

 

Caur disciplīnu mīlestībā Dievs mūs pasargāt no galvenajām grēka sekām-nāves.

 

Un tātad, mēs redzam, ka Dievs var izmantot sāpes un ciešanas savu nepakļāvīgo bērnu dzīvēs, kā disciplīnas un soda mēru.

 

Tagad sīkāk apskatīsim, kāds tad ir Dieva mērķis, kad Viņš soda Savus bērnus.

 

KĀDS IR DIEVA DISCIPLĪNAS MĒRĶIS?

 

Dažreiz mēs varam palaist garām daudz svarīgas un noderīgas iespējas dzīvē, ja mēs nenovērtējam to, kas notiek mūsu dzīvēs. Dieva disciplīna ir attiecināma pie šāda veida iespējām.

 

Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts:

 

 „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).

 

Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.

 

Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā. Disciplīna var šodien sagādāt sāpes, bet tā nav paredzēta, lai sagrautu mūsu dzīvi, bet taisni otrādi, lai pilnveidotu mūs un izceltu gaismā mūsu vislabākās īpašības, kuras atrodas mūsos. Tieši par to raksta Apustulis Pāvils vēstulē Ebrejiem:

 

„ Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku,
un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?
Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli. ”. (Ebr.12:4-11).

 

Mēs redzam, ka Dieva sods nav Viņa nepatika pret mums, bet gan Viņa pieņemšana. Mēs to varam redzēt daudzās Rakstu vietās.

 

Augstāk minētajā Rakstu vietā mēs varam redzēt, ka Dieva sods ir liecība tam, ka Dievs pieņem mūs, kā Savus mīļos bērnu.

 

„ Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. ”. (Ebr.12:7-8).

 

Ja Dievs nevar jūs disciplinēt, tad jūs neesat Viņa likumīgie bērni. Visus tos, kurus Dievs pieņem kā Savus bērnus, Viņš disciplinē un soda.

 

Rīt mēs sīkāk parunāsim par to, kādi Dievam ir mērķi, sodot Savus bērnus.

 

Lai Dievs svētī jūs un jūsu tuviniekus!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai problēmas jūs nekad neaptur!

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars...

  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī...

  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi!

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un...

  • Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?

    Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību. (Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…” Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs, jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.

    Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību. (Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka...

  • Kā ieiet savā kalpošanā II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai...

  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām...