Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

 

Es pateicos Dievam par jums un ticu, ka šī diena atnesīs jums svētības tik lielā mērā, cik daudz jūs pārdomāsiet par Dieva vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.

 

Vakar mēs runājām par to, ka ar disciplīnas palīdzību Dievs vēlās pasargāt Savus bērnus no problēmām un grūtībām, kuras atnāk cilvēka dzīvē grēka un dumpības rezultātā.

 

Dievs zina, par ko var izvērsties cilvēka ietiepība un dzīve nepaklausībā, tāpēc ka Jēzus ir samaksājis arī par to. Jēzus jau ir paņēmis uz Sevis sodu par mūsu grēkiem. Jēzus cieta, izlēja Savas Asinis un nomira par mums Krustā. Jēzus nebija vainīgs, Viņš labprātīgi ieņēma vainīgā vietu un nāvinieka mocības. Bībele saka:

 

“Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. “. (Rom. 6:23).

 

Nāve, kā grēka alga, būs ne tikai sāpīga, bet arī mūžīga. Jēzus aprakstīja elli, kā vietu “ Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest. …” (Marka 9:48).

 

Tomēr, lai glābtu cilvēci, nevainīgais Jēzus nomira visu mūsu –vainīgo- vietā. Jēzus to izdarīja, tāpēc ka mīl mūs!

 

Lūk, kāpēc šodien Dievs disciplinē Savus bērnus! Dievs mūs disciplinē, lai mums nenāktos izciest nāvi, kuru Jēzus jau ir izcietis mūsu vietā.

 

Caur disciplīnu mīlestībā Dievs mūs pasargāt no galvenajām grēka sekām-nāves.

 

Un tātad, mēs redzam, ka Dievs var izmantot sāpes un ciešanas savu nepakļāvīgo bērnu dzīvēs, kā disciplīnas un soda mēru.

 

Tagad sīkāk apskatīsim, kāds tad ir Dieva mērķis, kad Viņš soda Savus bērnus.

 

KĀDS IR DIEVA DISCIPLĪNAS MĒRĶIS?

 

Dažreiz mēs varam palaist garām daudz svarīgas un noderīgas iespējas dzīvē, ja mēs nenovērtējam to, kas notiek mūsu dzīvēs. Dieva disciplīna ir attiecināma pie šāda veida iespējām.

 

Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts:

 

 „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).

 

Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.

 

Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā. Disciplīna var šodien sagādāt sāpes, bet tā nav paredzēta, lai sagrautu mūsu dzīvi, bet taisni otrādi, lai pilnveidotu mūs un izceltu gaismā mūsu vislabākās īpašības, kuras atrodas mūsos. Tieši par to raksta Apustulis Pāvils vēstulē Ebrejiem:

 

„ Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku,
un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?
Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli. ”. (Ebr.12:4-11).

 

Mēs redzam, ka Dieva sods nav Viņa nepatika pret mums, bet gan Viņa pieņemšana. Mēs to varam redzēt daudzās Rakstu vietās.

 

Augstāk minētajā Rakstu vietā mēs varam redzēt, ka Dieva sods ir liecība tam, ka Dievs pieņem mūs, kā Savus mīļos bērnu.

 

„ Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. ”. (Ebr.12:7-8).

 

Ja Dievs nevar jūs disciplinēt, tad jūs neesat Viņa likumīgie bērni. Visus tos, kurus Dievs pieņem kā Savus bērnus, Viņš disciplinē un soda.

 

Rīt mēs sīkāk parunāsim par to, kādi Dievam ir mērķi, sodot Savus bērnus.

 

Lai Dievs svētī jūs un jūsu tuviniekus!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā II

    Jēzus dzīvo manā miesā, tālab, man ir jādemonstrē šī dzīve citiem. Jēzus nedemonstrēja Sevi, bet demonstrēja Tēvu un darīja Viņa gribu. Dievs Savā vārdā saka, ka to, kurš pagodinās Viņu, to arī Viņš pagodinās. Neviens nevarēs salauzt vai pazemot cilvēku, kuru nostiprina un paaugstina Dievs. „ Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd.” (2.Korintiešiem 2:14-15).

    Jēzus dzīvo manā miesā, tālab, man ir jādemonstrē šī dzīve citiem. Jēzus nedemonstrēja Sevi, bet demonstrēja Tēvu...

  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6). Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus...

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt. Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo...

  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris III

    „Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23). Daži cilvēki vēl neko nav paspējuši izdarīt, bet jau ir piekusuši un tiem ir nepieciešama atpūta. Bet sakiet, vai var atpūsties no Dieva? Vai var atpūsties no kalpošanas Dievam? Nē! Mēs varam kalpot Dievam jebkur. Var lidot lidmašīnā un kalpot cilvēkiem, kuri sēd ar jums līdzās. Var kalpot Dievam jūrā, darba vietā, it visur, – jo it visur ir cilvēki, kuriem nepieciešams Dievs.

    „Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu...

  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? II

    Atbildīgs cilvēks ir organizēts, disciplinēts un uzcītīgs pat tad, kad viņu neviens nenovēro. Tāds cilvēks pats nosaka, kas viņam jādara, kā jādara, kad jādara, un pieliek visu piepūli tam, lai to paveiktu. Atbildīgs cilvēks pakļauj sevi tam, kas viņam jāpadara. Pateicoties izpratnei par atbildības svarīgumu, viņš nevar būt slaists vai dīkdienis. Atbildīgs cilvēks pareizi un efektīvi izmanto savu laiku, savu enerģiju un savus resursus.

    Atbildīgs cilvēks ir organizēts, disciplinēts un uzcītīgs pat tad, kad viņu neviens nenovēro. Tāds cilvēks pats...

  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla...