Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
 Es pateicos Dievam par jums un ticu, ka šī diena atnesīs jums svētības tik lielā mērā, cik daudz jūs pārdomāsiet par Dieva vārdu, kuru Dievs mums šodien dod. Vakar mēs runājām par to, ka ar disciplīnas palīdzību Dievs vēlās pasargāt Savus bērnus no problēmām un grūtībām, kuras atnāk cilvēka dzīvē grēka un dumpības rezultātā. Dievs zina, par ko var izvērsties cilvēka ietiepība un dzīve nepaklausībā, tāpēc ka Jēzus ir samaksājis arī par to. Jēzus jau ir paņēmis uz Sevis sodu par mūsu grēkiem. Jēzus cieta, izlēja Savas Asinis un nomira par mums Krustā. Jēzus nebija vainīgs, Viņš labprātīgi ieņēma vainīgā vietu un nāvinieka mocības. Bībele saka: 
“Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. “. (Rom. 6:23).
 Nāve, kā grēka alga, būs ne tikai sāpīga, bet arī mūžīga. Jēzus aprakstīja elli, kā vietu “ Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest. …” (Marka 9:48). Tomēr, lai glābtu cilvēci, nevainīgais Jēzus nomira visu mūsu –vainīgo- vietā. Jēzus to izdarīja, tāpēc ka mīl mūs! Lūk, kāpēc šodien Dievs disciplinē Savus bērnus! Dievs mūs disciplinē, lai mums nenāktos izciest nāvi, kuru Jēzus jau ir izcietis mūsu vietā. Caur disciplīnu mīlestībā Dievs mūs pasargāt no galvenajām grēka sekām-nāves. Un tātad, mēs redzam, ka Dievs var izmantot sāpes un ciešanas savu nepakļāvīgo bērnu dzīvēs, kā disciplīnas un soda mēru. Tagad sīkāk apskatīsim, kāds tad ir Dieva mērķis, kad Viņš soda Savus bērnus. KĀDS IR DIEVA DISCIPLĪNAS MĒRĶIS? Dažreiz mēs varam palaist garām daudz svarīgas un noderīgas iespējas dzīvē, ja mēs nenovērtējam to, kas notiek mūsu dzīvēs. Dieva disciplīna ir attiecināma pie šāda veida iespējām. Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: 
 „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).
 Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam. Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā. Disciplīna var šodien sagādāt sāpes, bet tā nav paredzēta, lai sagrautu mūsu dzīvi, bet taisni otrādi, lai pilnveidotu mūs un izceltu gaismā mūsu vislabākās īpašības, kuras atrodas mūsos. Tieši par to raksta Apustulis Pāvils vēstulē Ebrejiem: 
„ Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku, un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu? Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli. ”. (Ebr.12:4-11).
 Mēs redzam, ka Dieva sods nav Viņa nepatika pret mums, bet gan Viņa pieņemšana. Mēs to varam redzēt daudzās Rakstu vietās. Augstāk minētajā Rakstu vietā mēs varam redzēt, ka Dieva sods ir liecība tam, ka Dievs pieņem mūs, kā Savus mīļos bērnu. 
„ Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. ”. (Ebr.12:7-8).
 Ja Dievs nevar jūs disciplinēt, tad jūs neesat Viņa likumīgie bērni. Visus tos, kurus Dievs pieņem kā Savus bērnus, Viņš disciplinē un soda. Rīt mēs sīkāk parunāsim par to, kādi Dievam ir mērķi, sodot Savus bērnus. Lai Dievs svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi.Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība.23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. 24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, 25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?

  • Lai darītu Jēzus darbus, mums par to ir jālūdz!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” (Jāņa Ev. 14:12-13).Kad Pats Jēzus divas reizes saka vārdu „patiesi”, – tad tas nozīmē, ka Viņš grib vērst īpašu uzmanību uz to, ko Viņš saka. Šie divi panti ir savstarpēji saistīti. Jēzus saka, ka mēs varam darīt tās lietas, kuras Viņš darīja un pat lielākas, ja lūgsim. Jēzus centās saviem mācekļiem pateikt, ka tagad Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, ka Viņš pārstāvēs viņus debesīs, tāpēc, ka Viņš sēdēs ar Tēvu Debesu Tronī. Jēzus teica mācekļiem, lai viņi lūdz Jēzus Vārdā un Viņš to izdarīs, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.

  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.