Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? II

Sveicinu jūs šai brīnišķīgajā dienā! Dievs ir labs vienmēr! Un šī diena ir kā apstiprinājums tam! Dieva žēlastība ir atjaunojusies pār mums šai rītā!Katra jauna diena – tas ir pierādījums Dieva mīlestībai un žēlastībai uz mums!Mēs runājam par to, kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu no Dieva. Un vakar mēs ieraudzījām, ka paaugstināšana cilvēka dzīvē atnāk tad, ja viņš it visā ir paklausīgs Dievam un ja viņš staigā Dieva Vārda gaismā.Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir jums līdzās un lai Viņš ir jūsu Partneris mājās, darbā, it visur?Dievs to vēlas vairāk, nekā mēs to vēlamies. Bet Dievs nevar pārkāpt savus principus.Daudzi ticīgie māna sevi, domājot, ka Dievs ir ar viņiem tajā laikā, kad Dievs jau sen vairs nav ar viņiem. Tas ir paradokss.Tu vari domāt – kā tad Dievs var nebūt kopā ar mani, jo Viņš taču Savā Vārdā ir teicis, ka Viņš arvien būs kopā ar mani un ka Viņš mani neatstās un nepametīs?Var notikt tā, ka Dievs būs ar tevi, bet tu tajā pat laikā nebaudīsi šo klātbūtni. Jautājums nav par Dievu, bet par to, kā mēs dzīvojam.Vai jūs atceraties notikumu ar Samsonu? Samsons bija cilvēks, kuru Dievs bagātīgi svētīja, kurš bija derībā ar Dievu, bet nepaklausības rezultātā Samsons pazaudēja savu paaugstinājumu. Reiz Samsons piecēlās, domājot, ka viss joprojām ir labi, ka Dievs joprojām ir ar viņu. Tie bija maldi, jo viņš kaut ko bija aizmirsis. Dievs vairs nevarēja būt kopā ar Samsonu viņa nepaklausības dēļ.Dievs vēlas, lai mēs kaut ko iemācāmies.Es nevēlos likt uzsvaru tikai uz negatīvo pusi, jo mēs sludinām prieka vēsti. Dievs vēlas paaugstināt katru no mums.
„Jo ne no rītiem, ne no vakariem un ne no tuksneša kalniem nāk palīdzība, bet Dievs ir visu lietu izspriedējs: vienu Viņš pazemo, otru Viņš paaugstina.” (Psalms 75:7-8).
Paaugstināšana nav atkarīga no manis. Es varu daudz strādāt, un tas ir ļoti labi un pareizi, bet paaugstina tikai Dievs. Dieva daba ir saistīta ar Viņa vēlmi paaugstināt cilvēkus. Dievam nav vēlēšanās kādu pazemot. Jēzus teica, ka Viņš ir atnācis, lai dāvātu dzīvību un dzīvi ar pārpilnību. Bet augstāk minētajā rakstu vietā mēs redzam, ka Dievs pazemo tos cilvēkus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ kļūst šī paaugstinājuma necienīgi.Kad Dievs ir spiests pazemot cilvēku, tad paaugstinājums, kurš bija sagatavots šim cilvēkam, atgriežas pie Dieva. Vēlme tikt paaugstinātam – tas ir iemesls tam, kālab mēs strādājam, pieliekam piepūli.Bet Dievs saka, ka ir cilvēki, kuri ir pelnījuši šo paaugstināšanu, un ir cilvēki, kuri to nav pelnījuši.Mana vēlēšanās ir, lai tu nekad nenolaistos zemāk par to līmeni, kādā tu pašreiz stāvi.Kad Dievs paaugstina cilvēku, ar šo cilvēku kaut kas notiek, mainās viņa ieradumi, uzvedība, viņa domas. Daudzi cilvēki, līdzko Dievs tos paaugstina, pazaudē savu vienkāršību(labsirdību), viņi kļūst augstprātīgi.Tu nedrīksti kļūt augstprātīgs, jo Dievs stājas pretī augstprātīgiem cilvēkam. Augstprātīgie tiks pazemoti. Dievs ir ieinteresēts tajā, lai paaugstinātu tevi un mani.Augstprātīgais – tas ir cilvēks, kurš aizmirst, ka tā vieta, kurā viņš pašreiz atrodas, viņam ir Dieva dota. Tu vari teikt, ka tas taču esi tu, kurš strādāja, pa naktīm negulēja un tālab arī sasniedza tādus augstumus. Bet atceries, ka paaugstināšana nāk no Dieva. Atceries to vienmēr! Bībele saka, ka pazemīgajiem Dievs ir labvēlīgs, bet augstprātīgajiem – stājas pretī. Tāpēc tad, kad Dievs tevi paaugstina, – turpini būt pazemīgs, vienkāršs(labsirdīgs) un pieejams, tad paaugstināšana no Dieva tavā dzīvē nebeigsies. Līdz rītam!Dieva mierā!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē II

    Šodien es vēlos turpināt runāt par kalpošanas sākšanu Dieva klātbūtnē. Vakar dien mēs redzējām piemēru ar pašu Kungu Jēzu Kristu, bet šodien mēs apskatīsim piemēru ar pravieti Jesaju. Klasiskais piemērs par pravieti Jesaju ir vēl viena spēcīga ilustrācija, kas parāda, ka efektīvai kalpošanai jāsākas Dieva klātbūtnē.
  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
  • Mums ir jāstaigā ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kurus Dievs ir nozīmējis mums par sargiem

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) – tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā savas problēmas vai vājības. Protams, atskaitīšanās ietver sevī arī to. Bet, ja mēs aprobežosimies tikai ar to, tad mums nepaliks laiks instrukciju saņemšanai vai atgriezeniskai saiknei, un tādā gadījumā tāda grupa vienkārši pārvērtīsies par vietu tenkām.Grupa, kurā atskaitāmies citu priekšā vai kristīgā sadraudzība – tā ir vieta, kur mēs mācāmies to, kā mums pielīdzināties Kristum. Šo mērķi mēs sasniedzam ar jautājumu palīdzību, studējot Bībeli, lūdzoties, uzklausot cits citu un atbalstot cits citu.
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis III

    Mīlestības princips pasargā mūsu sirdis, pasargā mūsu emocijas, mūsu dzīvi no traumām un rētām. Pēdējās dienās palielināsies ļaunums, naids, nodevība, cietsirdība, nepareizas attiecības cilvēku starpā. Jēzus negrēkoja, bet cilvēki tik un tā zaimoja, runāja ļaunu par Viņu. Bet, kā tad Viņš reaģēja uz šīm ļaunajām valodām, zaimiem? Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, Viņš nekad ļaunu neuzvarēja ar ļaunu. Jēzus zināja, ka tas nedarbosies, bet tikai vairos ļaunuma, sāpju, emocionālo rētu un naida straumi tā cilvēka dzīvē, kurš mēģinās ļaunu uzvarēt ar ļaunu
  • Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

    Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt.„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).