AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?
Svētības jums un miers no Mūsu Kunga Jēzus Kristus!
Esiet sveicināti mūsu rubrikā ” Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam !”
Mēs runājām ar jums par to, ka visus tos ko Dievs pieņem, kā Savus bērnus Viņš disciplinē un soda, lai līdzinātu mūs Jēzum Kristum. Pārmācība no Dieva puses neliecina par Viņa nepatiku pret mums, bet tieši pretēji, tas liecina par to, ka Viņš mūs pieņem.
AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?
Lai mūs mierinātu un pasargātu.
Disciplinējot un pārmācot Dievs vēlas dāvāt saviem bērniem mierinājumu.
” un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! „(Ēbr.12:5)
Kad Dievs norāda Savas robežas un standartus priekš mums, tad tas liek mums justies daudz drošāk un pārliecinošāk.
Lai parādītu Savu mīlestību uz mums.
Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – (Ēbr.12:6)
Dievs soda mūs tāpēc ka mīl mūs. Viņš nav vienaldzīgs uz to, kas notiek mūsu dzīvē, un par ko mēs kļūstam.
Lai parādītu to ka Viņš mūs pieņem.
un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – (Ēbr.12:6)
Bieži cilvēki domā, ka pārmācība liecina par Dieva noraidījumu. Bet Bībele runā par pretējo. Kad Dievs pieņem mūs Viņš ceļ, labo un ja mēs to esam pelnījuši, tad arī soda mūs.
Lai mēs staigātu Viņa svētumā.
„ – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.” (Ēbr.12:10)
Ir daudz dažādu veidu un iespēju, lai mēs dzīvē ko iemācītos. Un tieši caur sāpēm un ciešanām Dievs māca kā mums ir jādzīvo. Kā mēs jau runājām līdz šim tad Dieva vārds ir pamācībai domāts, tādēļ Dievs māca Savus bērnus caur Rakstiem. Bet tas nenotiek bez sāpēm, un tāpēc lai dzīvotu pēc Dieva vārda un atbilstoši tam, tas prasīs no cilvēka atteikties pašam no sevis, ciest miesā.
Lūk, kādēļ Pēteris teica, ka tas, kas cieš miesā tas pārstāj grēkot.
Kad nu Kristus ir cietis miesā, tad apbruņojieties arī jūs ar to pašu prātu, jo tas, kas ir sācis ciest miesā, ir mitējies no grēka, (1.Pētera4:1)
Ja mēs pieliksim visas pūles, lai apgūtu un sekotu Bibliskajām instrukcijām, tad mēs ātri varēsim iemācīties to ko Dievs vēlas, lai mēs apgūstam. Un diemžēl mēs zinām, ka ne vienmēr sekojam šīm instrukcijām bet ja nepaklausām seko sods.
Ir tāds teiciens, ka cilvēks mācās no savām kļūdām. Vai zināt kāpēc? Tāpēc, ka kļūdas dārgi maksā. Kļūdas atnes sāpes, un caur sāpēm mēs ātrāk saprotam. Iedomājaties mammu, kura visu laiku atkārto savam dēlam, lai viņš neizskar plīti, tādēļ ka var apdedzināties. Kā jūs domājat vai visi bērni māk ieklausīties un ņemt vērā šos brīdinājumus?
Domāju, ka nē! Bet tajā pašā laikā pēc tam, kad bērns dara to, kas nav atļauts un apdedzina sev roku, – viņam vairāk nevajadzēs atgādināt par to. Sāpes audzina mūs.
Jebkurā gadījumā mēs mācīsimies caur sāpēm un ciešanām. Mūsu dzīvē ienāks pārbaudījumi Dieva vārda dēļ, kuru mēs dzirdējām un pieņēmām, vai arī caur nepakļaušanos šim vārdam. Ciešanas vārda dēļ ienāk ticīgo cilvēku dzīvē tāpēc, lai dotu iespēju izvēlēties – dzīvot pa vecam vai arī sākt dzīvot pēc Svētā Gara atklāsmes.
„Kad bēdas un vajāšanas uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas.” (Marka4:17)
Jūs ievērojāt, ka šajā Rakstu fragmentā ir teikts, vārdam seko bēdas un vajāšanas. Un tie ir tie pārbaudījumi, ko Dievs pieļauj, lai mācītu mūs izdarīt pareizo dzīves izvēli.
Rīt mēs turpināsim aplūkot to, kādēļ Dievs sūta pārbaudījumus un ciešanas Savu bērnu dzīvēs.
Dieva mieru vēlot!
Mācītājs Rufus Adžiboije
