AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?

Svētības jums un miers no Mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Esiet sveicināti mūsu rubrikā ” Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam !”

 

Mēs runājām ar jums par to, ka visus tos ko Dievs pieņem, kā Savus bērnus Viņš disciplinē un soda, lai līdzinātu mūs Jēzum Kristum. Pārmācība no Dieva puses neliecina par Viņa nepatiku pret mums, bet tieši pretēji, tas liecina par to, ka Viņš mūs pieņem.

 

AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?

 

Lai mūs mierinātu un pasargātu.

 

Disciplinējot un pārmācot Dievs vēlas dāvāt saviem bērniem mierinājumu.

 

” un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! „(Ēbr.12:5)

 

Kad Dievs norāda Savas robežas un standartus priekš mums, tad tas liek mums justies daudz drošāk un pārliecinošāk.

 

Lai parādītu Savu mīlestību uz mums.

 

Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – (Ēbr.12:6)

 

Dievs soda mūs tāpēc ka mīl mūs. Viņš nav vienaldzīgs uz to, kas notiek mūsu dzīvē, un par ko mēs kļūstam.

 

Lai parādītu to ka Viņš mūs pieņem.

 

un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – (Ēbr.12:6)

 

Bieži cilvēki domā, ka pārmācība liecina par Dieva noraidījumu. Bet Bībele runā par pretējo. Kad Dievs pieņem mūs Viņš ceļ, labo un ja mēs to esam pelnījuši, tad arī soda mūs.

 

Lai mēs staigātu Viņa svētumā.

 

„ – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.” (Ēbr.12:10)

 

 Ir daudz dažādu veidu un iespēju, lai mēs dzīvē ko iemācītos. Un tieši caur sāpēm un ciešanām Dievs māca kā mums ir jādzīvo. Kā mēs jau runājām līdz šim tad Dieva vārds ir pamācībai domāts, tādēļ Dievs māca Savus bērnus caur Rakstiem. Bet tas nenotiek bez sāpēm, un tāpēc lai dzīvotu pēc Dieva vārda un atbilstoši tam, tas prasīs no cilvēka atteikties pašam no sevis, ciest miesā.

 

Lūk, kādēļ Pēteris teica, ka tas, kas cieš miesā tas pārstāj grēkot.

 

Kad nu Kristus ir cietis miesā, tad apbruņojieties arī jūs ar to pašu prātu, jo tas, kas ir sācis ciest miesā, ir mitējies no grēka, (1.Pētera4:1)

 

Ja mēs pieliksim visas pūles, lai apgūtu un sekotu Bibliskajām instrukcijām, tad mēs ātri varēsim iemācīties to ko Dievs vēlas, lai mēs apgūstam. Un diemžēl mēs zinām, ka ne vienmēr sekojam šīm instrukcijām bet ja nepaklausām seko sods.

 

Ir tāds teiciens, ka cilvēks mācās no savām kļūdām. Vai zināt kāpēc? Tāpēc, ka kļūdas dārgi maksā. Kļūdas atnes sāpes, un caur sāpēm mēs ātrāk saprotam. Iedomājaties mammu, kura visu laiku atkārto savam dēlam, lai viņš neizskar plīti, tādēļ ka var apdedzināties. Kā jūs domājat vai visi bērni māk ieklausīties un ņemt vērā šos brīdinājumus?

 

Domāju, ka nē! Bet tajā pašā laikā pēc tam, kad bērns dara to, kas nav atļauts un apdedzina sev roku, – viņam vairāk nevajadzēs atgādināt par to. Sāpes audzina mūs.

 

Jebkurā gadījumā mēs mācīsimies caur sāpēm un ciešanām. Mūsu dzīvē ienāks pārbaudījumi Dieva vārda dēļ, kuru mēs dzirdējām un pieņēmām, vai arī caur nepakļaušanos šim vārdam. Ciešanas vārda dēļ ienāk ticīgo cilvēku dzīvē tāpēc, lai dotu iespēju izvēlēties – dzīvot pa vecam vai arī sākt dzīvot pēc Svētā Gara atklāsmes.

 

„Kad bēdas un vajāšanas uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas.” (Marka4:17)

 

 Jūs ievērojāt, ka šajā Rakstu fragmentā ir teikts, vārdam seko bēdas un vajāšanas. Un tie ir tie pārbaudījumi, ko Dievs pieļauj, lai mācītu mūs izdarīt pareizo dzīves izvēli.

 

Rīt mēs turpināsim aplūkot to, kādēļ Dievs sūta pārbaudījumus un ciešanas Savu bērnu dzīvēs.

 

Dieva mieru vēlot!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz...

  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē...

  • Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus! II

    Dāvids sacīja: „Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.”(Psalms 34:18). Dievs tevi dzird tikai tad, kad tu sauc uz Viņu, un ne tad, kad tu peldies savās bēdās, kurni vai rīko sevis žēlošanas ceremoniju.Eksistē ticības kliedziens(vaimanas), kuru Dievs dzird vienmēr, jo šajā kliedzienā Dievs dzird saucienu pēc palīdzības un pēc tā, lai Dievs iejauktos. Šajā lūgšanu kliedzienā Viņš redz ticību Taisnajam, Taisnīgajam, Mīlošajam un Visvarenajam Dievam.

    Dāvids sacīja: „Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.”(Psalms...

  • Mēs esam Dieva vēstneši II

    Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, – mēs nevarēsim izpatikt Dievam. Un vēl, mēs runājām par to, ka Dievs palīdz mums sasniegt šo sapratni caur Viņa Vārdu. Bībelē izmantojamās metaforas palīdz mums ieraudzīt to, ko Dievs gaida no katra ikviena no mums un to, kā mēs varam izpatikt Dievam. Vakar mēs runājām par vienu no Bībeles metaforām – „vēstnesis” vai „vēstnieks”. Dievs Savā Vārdā runā par to, ka mēs esam Viņa vēstneši, caur kuriem Dievs izlīdzina šo pasauli ar Sevi. Mums ir jābūt atklāsmei par to, kas mēs, kā Dieva bērni, esam Jēzū Kristū, un atklāsmei jābūt, lai mēs uz šīs zemes varētu staigāt Dieva dotajā varā un valdīt.

    Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, - mēs...

  • Kam mums ir jāsagatavojas?

    Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast, uz ko tev jāsagatavojas dotajā savas dzīves etapā.1. Kādi ir mani mērķi un uzdevumi uz doto brīdi? Kādi ir mani tuvākie un ilgtermiņa dzīves mērķi? Kādi būs manas rīcības soļi?2. Kāpēc šie mērķi un uzdevumi ir tik svarīgi?3. Ko es vēl nezinu, un kas man ir jāzina, lai sasniegtu savus mērķus?

    Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem...

  • Pati labākā un ietekmīgākā svētruna, kuru mēs varam sludināt, – tā ir svētruna, kuru sludina mūsu dzīve

    Mana dzīve sludina pat tad, kad es par to nezinu. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi mainīties, lai mūsu dzīve varētu atspoguļot un atbilst tam, ko mēs sludinām ar savu muti. Mums ir jāsludina ar savu dzīvi, un ne tikai vārdiem. Tā ir Dieva griba priekš mums.Dievs maina mūs ne tikai caur grūtībām un pārbaudījumiem, bet arī caur Savu laipnību un žēlastību.

    Mana dzīve sludina pat tad, kad es par to nezinu. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi mainīties, lai mūsu dzīve varētu...