Atskaitīšanās citu priekšā dara mūs stiprākus, efektīvākus un veiksmīgākus mūsu staigāšanā ar Dievu!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!”Mēs ar jums runājām par to, ka caur atskaitīšanos citu priekšā, Dievs palīdz mums mainīties un pielīdzināties Viņa tēlam. Mēs runājām arī par to, ka mums jāstaigā ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kurus Dievs ir nolicis par mūsu dvēseļu sargiem.Tad, kad tiek runāts par atskaitīšanos, ar to netiek domāta tikai pastāvīga konfrontācija citam ar citu. Precīzāk, atskaites sistēma ļauj mums mest izaicinājumu vienam otra priekšā jautājumā, kas saistīts ar mūsu garīgo izaugsmi Kristū. Atskaites sistēma palīdz mums savlaicīgi atklāt un brīdināt par maldiem, kuriem var būt graujošas sekas un kuri var novest pie garīgās nāves. Un vēl šī sistēma dod mums atbalstu, padomu, uzmundrinājumu un palīdzību, kas mums visiem ir tik nepieciešama. Tieši par to tiek runāts nākamajā fragmentā no Rakstiem. 
„Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva, bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka “šodien”, lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību.”(Ebrejiem 3:12-13).
 Kā kristieši mēs atrodamies pastāvīgā garīgās izaugsmes procesā. Mēs joprojām pilnveidojamies savā ticībā, Dieva atziņā un Viņa ceļā. Un šis ir ceļš visas dzīves garumā. Un tai pat laikā, mēs joprojām tiekam pakļauti dažādiem kārdinājumiem un garīgam uzbrukumam, jo mēs joprojām esam vāji miesīgu un grēcīgu vēlmju priekšā.Ja tu patiesi vēlies pieaugt savā ticībā un būt efektīvs savā kalpošanā Dievam, tad tev ir jāatrodas vienā no šīm grupām, kurās tiek praktizēta atskaitīšanās. Tev ir jāatskaitās citiem, jo citādi, tu kritīsi, atkāpsies no ticības vai arī savas lepnības dēļ kļūsi neefektīvs. Bez atskaitīšanās citu priekšā, agri vai vēlu tevi panāks grēks. 
„Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva, bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka “šodien”, lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību. „(Ebrejiem 3:12-13).
 Atskaitīšanās citu priekšā ir svarīga un nepieciešama katram kristietim tādēļ, lai viņš varētu sasniegt un realizēt sava potenciāla pilnību Dievā.Atskaitīšanās – tas ir obligāts nosacījums veiksmei kristīgajā dzīvē un kalpošanā Dievam!Visiem kristiešiem, kristīgo organizāciju vadītājiem ir jānoliek sevi zem varas vai jāpakļauj sevi atskaites sistēmai kāda priekšā.Tādu cilvēku esamība mūsu dzīvē, kuriem mēs uzticamies un kuru priekšā atskaitāmies, ļauj mums labāk iepazīt sevi. Pateicoties atskaites sistēmai, mēs varēsim ieraudzīt savas stiprās un vājās puses. Tieši atskaitīšanās citu priekšā palīdzēs mums ieraudzīt mūsu garīgā cilvēka stāvokli, mūsu sirds vēlmes, kā arī saprast to, vai šīs vēlmes atbilst tam plānam, kas Dievam ir saistībā ar katru no mums.Caur atskaitīšanos un kristīgo sadraudzību jūs būsiet zinošāki jautājumos par dažādu problēmu atrisināšanu, attiecībām un visu dzīvi. Caur atskaitīšanos citu priekšā, jūs varēsiet skaidrāk saprast un ieraudzīt mērķi dzīvei un Dieva aicinājumu jūsu dzīvei. Pateicoties atskaites sistēmai, jūs spēsiet izprast Dieva vārda dziļumus un ieraudzīt dzīvi skatoties no Dieva perspektīvas, un tad, jūsu izturēšanās un reakcija uz cilvēkiem un viņu rīcību mainīsies uz labo pusi.Lūk, kālab Bībele runā par to, ka diviem ir labāk, nekā vienam. 
„tur ir kāds, kas ir viens pats bez draugiem; un nav viņam ne dēla, ne brāļa, un tomēr viņš nemitas pūlēties līdz nāvei, un viņa acis nevar beigt skatīties sakrātajās bagātībās. Patiesībā viņam taču būtu jāsaka: kam par labu es nopūlos līdz nāvei un neatļaujos sev nekāda prieka? – Arī tā ir niecība un greiza rīcība. Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc, ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm; ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ! Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats? Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.”(Salamans mācītājs 4:8-12).
 Atskaitīšanās citu priekšā dara mūs stiprākus, efektīvākus un veiksmīgākus mūsu staigāšanā ar Dievu! Satiksimies rīt mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Lai Dieva žēlastība un Viņa mīlestība pavada visu šo dienu katru no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jebkuras mūsu dzīves pārmaiņas un izmaiņas notiek no Dieva Gara, Kurš izmaina mūs un ved no godības uz godību.

    Vai tad tu esi spējīgs izdarīt to, ko var izdarīt tikai Svētais Gars? Nē! Taču, ja mēs pastāvīgi, ar atsegtām sejām lūkosimies uz Tā Kunga godību, tadSvētais Gars varēs pārvērst mūs Viņa līdzībā no godības uz godību.Esmu pamanījis, ka problēma nav tajā, ka mēs nenākam pie Dieva, bet tajā, ka mēs neesam pastāvīgi savā sadraudzībā ar Viņu. Iespējams, tev mēdz būt laiks, kad tevi apmeklē iedvesma, un tev gribas tuvoties un būt sadraudzībā ar Dievu. Taču, šī vienreizējā vai arī ļoti retā cēlā rīcība, būtībā, neko nemaina. Mums visiem ir vajadzīga pastāvība! Svētais Gars, tavas sadraudzības laikā ar Dievu, strādās pie tevis, pie tavas sirds, pie tava rakstura, pie tavām attiecībām, pie tavas domāšanas, un, galu galā, tu izmainīsies un pārveidosies.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt.
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu. „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).
  • Satver Dieva apsolījumus un uzticies Viņam visā

    Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams. «Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.» (Мat.19:26) « Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.» (Мk.9:23).Nevajag Dievu ierobežot savā dzīvē ar neticību. Viens no veidiem, kā mēs ierobežojam Dievu un palēninām Viņa iejaukšanos mūsu dzīvē, ir neticība.
  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez personīgām attiecībām ar Viņu II

    „Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.”(Mateja 5:8).„Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu,..”(Ebrejiem 12:14).Daudzi nespēj redzēt Dievu, jo viņi nestaigā svētumā. Viņi pārāk daudz laika velta pārejošajām pasaulīgajām lietām. Savukārt, šāds dzīvesveids ietekmē viņu spēju ticēt vai uzticēties Dievam.