Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” II

Sveicu jūs, dārgie draugi! Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu! Vakar mēs runājām par to, ka Estere samaksāja ļoti augstu cenu, riskējot ar savu dzīvību, lai tiktu glābta ebreju tauta. Bet tas arī bija viņas aicinājums no Dieva, un Estere izvēlējās ziedot sevi šim aicinājumam. Estere tika visai dāsni atalgota no Dieva puses. Svarīgi ir zināt, ka balva par ziedošanos Dievam un Viņa Valstības darbiem būs krietni lielāka, nekā tā cena, kuru cilvēks maksās. Arī Pāvils maksāja augstu cenu par to, lai savas dzīves beigās viņš varētu teikt:

„Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. (2.Timotejam 4:7).

Pāvils, būdams stiprs garīgais līderis, par savu patieso ziedošanos Dievišķajam mērķim sacīja sekojošo:

„Un, lūk, tagad es garā saistīts, eju uz Jeruzālemi, nezinādams, kas man tur notiks, tikai, ka Svētais Gars katrā pilsētā man liecina, sacīdams, ka mani gaida važas un bēdas. Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju.(Apustuļu darbi 20:22-24).

Pievērsiet uzmanību pasvītrotajiem vārdiem.

• Pāvils devās uz Jeruzālemi ne tālab, ka viņš to gribēja, bet tālab, ka turp viņu vilka Svētais Gars.
• Neskatoties uz tik daudzu nezināmu faktoru klātbūtni, ziedošanās atbrīvoja Pāvilu no bailēm nezināmā priekšā.
• Pāvils zināja, ka viņu sagaida važas un bēdas, bet viņš no tā nebaidījās, jo mīlestība uz Dievu, paklausība Viņam un ziedošanās savam aicinājumam atbrīvoja viņu no sevis žēlošanas un bailēm.
• Pāvils centrā lika nevis sevi un savu dzīvi, bet savu aicinājumu un kalpošanu, kuru viņš saņēma no Dieva.

Citiem vārdiem sakot, Pāvils nolika malā visu savu attaisnošanos un, tā vietā, izvēlējās stingru (nelokāmu) ziedošanos Dievam un savam aicinājumam. Patiesa ziedošanās – tā ir gatavība nomirt visam Dievišķā mērķa labad, – nomirt sev, savām ambīcijām un savam labumam, kritikai utt. Pāvils sacīja, ka, līdzko Dievs atklāja viņam Savu plānu saistībā ar viņa dzīvi, viņš negriezās pēc padoma pie miesas un asinīm:

„Bet, kad Dievam, kas mani no mātes miesām izredzējis un Savā žēlastībā aicinājis, labpatika Savu Dēlu manī atklāt, lai es prieka vēsti par Viņu nestu pagāniem, tad es tūdaļ negriezos pēc padoma pie miesas un asinīm.” (Galatiešiem 1:15-16).

Kā tas ir ar tevi, dārgais lasītāj? Kas tevi traucē virzīties uz Dievišķo mērķi? Vai tu esi nomiris kritikai, vai arī joprojām baidies no sabiedrības viedokļa? Vai esi nomiris savas miesas patmīlībai, vai arī vēlēšanās izpatikt miesai joprojām traucē tev ziedot savu dzīvi Dievam par 100%? Ar ko tu attaisno savu remdeno garīgo stāvokli? Kādus argumentus tu sniedz, – kāpēc tu nevari dzīvot Dievam un piepildīt Viņa aicinājumu savai dzīvei? Ļauj Dievam atvērt tev acis uz šiem meliem un atbrīvot no tā. Dievs zina jūsu situāciju, Viņam ir zināmi apstākļi, kādos jūs dzīvojat. Viņš seko līdz visām situācijām un vēro jūsu attieksmi pret Viņu un Viņa Vārdu. Dievs vēro jūsu attieksmi pret Viņa Namu, Viņa aicinājumu un Viņa pamudinājumu. Ja Dievs ieraudzīs jūsu gatavību ziedot sevi tam, lai virzītu Viņa Valstības darbus, neskatoties uz to, ka jums ir grūti, ja Viņš ieraudzīs, ka jūs meklējat veidu un iespēju kalpot Viņam no visas sirds, – tad Viņš noteikti stiprinās jūs un mainīs jūsu apstākļus. Dieva acis tieši šobrīd pārskata visu zemi, lai atrastu tos, kuru sirds visā pilnībā ir uzticīga Viņam, un lai atbalstītu šādus cilvēkus. Tālab, lai Dievs ierauga jūsu ziedošanos, nevis dzird no jums attaisnošanos. Pietiek attaisnoties, jo tie, kuri visu laiku attaisnojas, attālina no sevis Dieva svētības.

„..jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.”(2.Laiku 16:9a).

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije