Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot patieso laimi. Ar savu piemēru Salamans mums parādīja, pa kādu ceļu mums nevajag iet, kad runa iet par dzīves jēgas, laimes un apmierinājuma meklējumiem. Ejot pa šiem nepareizajiem ceļiem, mēs vilsimies, mēs garā jutīsim tukšumu, niecību, un visas mūsu ilgas tas novedīs pie pilnīga kraha.
Šodien mēs aplūkosim to, kā Salamans mēģināja atrast laimi un apmierinājumu izpriecās un dzīves baudās.
Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas.
„Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jotie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus unsekoja Viņam.”
Augstāk minētajā Rakstu vietā, Jēzus redzēja kā divi brāļi meta tīklus jūrā, un Viņš tūdaļ spēja saskatīt, ka viņiem ir labāks liktenis. Tieši tādēļ, Viņš vērsās pie viņiem un aicināja viņus sekot Jēzum.
Dieva Vārds šodien priekš jums ir šāds: sekojiet Jēzum, un Viņš darīs jūs.
Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
