Eņģeļi
Augstu Dieva debesīs, mūžsenais pūķis pamodās un pacēla septiņas derdzīgas, ragainas galvas.
„Tas brīdis ir klāt, ” viņš šņāca, „laiks pabeigt to, kas iesākts Ēdenē….laiks līdz galam iznīcināt visu cilvēci.”
Augstu Dieva debesīs, mūžsenais pūķis pamodās un pacēla septiņas derdzīgas, ragainas galvas.
„Tas brīdis ir klāt, ” viņš šņāca, „laiks pabeigt to, kas iesākts Ēdenē….laiks līdz galam iznīcināt visu cilvēci.”
Reiz dzīvoja mazi koka cilvēciņi. Visas koka radībiņas bija iztēsis galdnieks vārdā Elis. Viņa darbnīca atradās pašā kalna galā, no kura viņš varēja lūkoties uz mazo ciematiņu. Katrs koka cilvēciņš bija citādāks. Dažiem bija lieli deguni, citiem lielas acis – daži bija gari, daži īsi. Daži nēsāja cepures, citi mētelīšus.
Kādā fermā uz laukiem, dzīvo mīļš mazs gailītis ar savu māmiņu vistiņu. Viņi abi ir ļoti laimīgi, jo mazais gailītis ir tiešām ļoti paklausīgs savai māmiņai.
Kārlim ir 8 gadi, kad viņš pirmo reizi pārliecinās par savām spējām darba un biznesa jomā. Viņš piegādā laikrakstus tās ielas iedzīvotājiem, kurā pats dzīvo. Lepodamies, ka tik ātri sācis darba gaitas, viņš sāk sapņot par sava ienesīga uzņēmuma nodibināšanu. Viņš iedomājas, ka sēž pie lepna auto stūres, ka viņam