Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu! II

Sveicinu jūs, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Lai Dievs jūs svētī un pasargā no visa ļauna šai dienā!Šodien mēs turpināsim runāt par paaugstināšanu no Dieva.Vakar mēs ieraudzījām, ka Dievs aicina mūs lūgt par saviem ienaidniekiem, svētīt tos, bet, nekādā gadījumā nenolādēt un nepriecāties par viņu krišanu. Mums jāpieņem šī gudrība no Dieva savās sirdīs un jāseko tai visu savu dzīvi.Aplūkosim piemēru no Dāvida dzīves.Sauls ne vienreiz vien vajāja Dāvidu un meklēja viņa nāvi. Ja rastos iespēja, Sauls viņu nogalinātu , bet Dievs nosargāja Dāvida dzīvību. Dievs bija ar Dāvidu, Dievs bija Dāvida aizstāvis. Pienāca brīdis, kad visi Saula dēli gāja bojā, un pēc kāda laika Dāvida kareivis paziņoja par to, ka arī Sauls ir nogalināts. Kareivis bija pārliecināts, ka Dāvids izjutīs prieku par šo vēsti, un pat nodomāja, ka pateicoties šai vēstij, viņš tiks paaugstināts dienesta pakāpē. Bet Dāvida sirdī nebija aizvainojuma vai naida attiecībā uz Saulu, un viņš nepriecājās par tā nāvi. Dāvids raudāja, uzzinot par Saula nāvi.
„Tad Dāvids viņam vaicāja: “Kā gan tu neesi izjutis bailes, paceldams savu roku, lai Tā Kunga svaidītam ņemtu dzīvību?” Un Dāvids pasauca vienu no jaunekļiem un sacīja: “Nāc šurp! Nokauj viņu!” Tad tas viņam cirta, ka viņš nomira. Bet Dāvids vēl viņam uzsauca: “Tavas asinis lai paliek uz tavas paša galvas, jo tava paša mute tevi nodeva, liecinādama: es esmu nogalinājis Tā Kunga svaidīto.” Tad Dāvids dziedāja šo raudu dziesmu par Saulu un par viņa dēlu Jonatānu.”(2.Samuēla 1:14-17).
Neskatoties uz to, ka Sauls darīja tik daudz ļauna Dāvidam un pat meklēja tā nāvi, Dāvids nepriecājās, bet sēroja pēc vēsts par Saula dēlu un paša Saula nāvi.Tāpēc, nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt. Varbūt tu domā, ka tev nav ienaidnieku, tādā gadījumā tu māni pats sevi. Ienaidnieks – tas ir tas, kurš dara tev pāri, kurš aizšķērso tev ceļu, runā sliktu par tevi, kurš vēl tev ļaunu, kurš apskauž tevi utt. Nav svarīgi, ka tev ir ienaidnieki, svarīgi ir tas, kā tu reaģē uz saviem ienaidniekiem – uz viņu rīcību, uz viņu krišanu.Dievs skatās sirdī, un Viņš nesvētī tevi, kad tu priecājies par sava ienaidnieka krišanu.Kādā Bībeles pantā Jēzus pasniedz mums veselu mācību par to, kādai jābūt mūsu attieksmei pret ienaidniekiem.
„Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,”(Mateja :5:44).
Bībeles tulkojumā krievu valodā : „Bet es jums saku; mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet par tiem, kas dara jums pāri un vajā.Apbrīnojami, bet Jēzus pavēl mums MĪLĒT, SVĒTĪT, DARĪT LABU un LŪGT – par mūsu ienaidniekiem, par tiem, kuri mūs nolād, par tiem, kuri mūs neieredz, dara mums pāri un vajā mūs. Tā rīkojoties, mēs izpelnāmies paaugstināšanu no Dieva.Pārskati un maini savu attieksmi pret to cilvēku kategoriju, kurus var saukt par taviem ienaidniekiem. Dievs mīl visus, un Viņš izmantos tevi, lai izrādītu Savu mīlestību tiem, kuri pēc taviem ieskatiem to nav pelnījuši. Vai tad, kad Dievs mūs atrada un izglāba, mēs bijām Dieva mīlestības cienīgi? Lai Dievs dāvā katram no mums spēku dzīvot saskaņā ar Dieva Vārdu.Lai Dievs tevi svētī šai brīnišķīgajā dienā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma!

    „Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.”(Salamana pamācības 16:25).Gudrais mācās no citu kļūdām. Es ticu, ka šis vēstījums palīdzēs mums apstāties un nestaigāt nepareizos ceļus, jo šie ceļi mums nenesīs apmierinājumu. Vakar mēs runājām par to, ka Salamans mēģināja atrast laimi un apmierinājumu izpriecās un dzīves baudās. Bet, viņš nonāca pie secinājuma, ka viss tas ir niecība un vēja ķeršana. Mēs aplūkojām to, ar kādām lietām Salamans mēģināja rast baudījumu. Pirmais, ar ko viņš iesāka, bija dažādi ēdieni. Ar šiem ēdieniem tika pabarota Salamana miesa, bet viņa dvēsele tā arī palika tukša un izsalkusi.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • Kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā?

    Jūs pārtiksiet no savu roku darba. Citiem vārdiem sakot, jūsu darbs nebūs veltīgs. Dievs jūs virzīs augšup visās jūsu pūlēs, un jūsu darbs ne tikai nesīs augļus, bet jūs no tiem pārtiksiet. Jūs būsiet laimīgi un apmierināti ar dzīvi. Jūs baudīsiet Tā Kunga svētības.
  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.