Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu! II

Sveicinu jūs, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Lai Dievs jūs svētī un pasargā no visa ļauna šai dienā!Šodien mēs turpināsim runāt par paaugstināšanu no Dieva.Vakar mēs ieraudzījām, ka Dievs aicina mūs lūgt par saviem ienaidniekiem, svētīt tos, bet, nekādā gadījumā nenolādēt un nepriecāties par viņu krišanu. Mums jāpieņem šī gudrība no Dieva savās sirdīs un jāseko tai visu savu dzīvi.Aplūkosim piemēru no Dāvida dzīves.Sauls ne vienreiz vien vajāja Dāvidu un meklēja viņa nāvi. Ja rastos iespēja, Sauls viņu nogalinātu , bet Dievs nosargāja Dāvida dzīvību. Dievs bija ar Dāvidu, Dievs bija Dāvida aizstāvis. Pienāca brīdis, kad visi Saula dēli gāja bojā, un pēc kāda laika Dāvida kareivis paziņoja par to, ka arī Sauls ir nogalināts. Kareivis bija pārliecināts, ka Dāvids izjutīs prieku par šo vēsti, un pat nodomāja, ka pateicoties šai vēstij, viņš tiks paaugstināts dienesta pakāpē. Bet Dāvida sirdī nebija aizvainojuma vai naida attiecībā uz Saulu, un viņš nepriecājās par tā nāvi. Dāvids raudāja, uzzinot par Saula nāvi.
„Tad Dāvids viņam vaicāja: “Kā gan tu neesi izjutis bailes, paceldams savu roku, lai Tā Kunga svaidītam ņemtu dzīvību?” Un Dāvids pasauca vienu no jaunekļiem un sacīja: “Nāc šurp! Nokauj viņu!” Tad tas viņam cirta, ka viņš nomira. Bet Dāvids vēl viņam uzsauca: “Tavas asinis lai paliek uz tavas paša galvas, jo tava paša mute tevi nodeva, liecinādama: es esmu nogalinājis Tā Kunga svaidīto.” Tad Dāvids dziedāja šo raudu dziesmu par Saulu un par viņa dēlu Jonatānu.”(2.Samuēla 1:14-17).
Neskatoties uz to, ka Sauls darīja tik daudz ļauna Dāvidam un pat meklēja tā nāvi, Dāvids nepriecājās, bet sēroja pēc vēsts par Saula dēlu un paša Saula nāvi.Tāpēc, nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt. Varbūt tu domā, ka tev nav ienaidnieku, tādā gadījumā tu māni pats sevi. Ienaidnieks – tas ir tas, kurš dara tev pāri, kurš aizšķērso tev ceļu, runā sliktu par tevi, kurš vēl tev ļaunu, kurš apskauž tevi utt. Nav svarīgi, ka tev ir ienaidnieki, svarīgi ir tas, kā tu reaģē uz saviem ienaidniekiem – uz viņu rīcību, uz viņu krišanu.Dievs skatās sirdī, un Viņš nesvētī tevi, kad tu priecājies par sava ienaidnieka krišanu.Kādā Bībeles pantā Jēzus pasniedz mums veselu mācību par to, kādai jābūt mūsu attieksmei pret ienaidniekiem.
„Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,”(Mateja :5:44).
Bībeles tulkojumā krievu valodā : „Bet es jums saku; mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet par tiem, kas dara jums pāri un vajā.Apbrīnojami, bet Jēzus pavēl mums MĪLĒT, SVĒTĪT, DARĪT LABU un LŪGT – par mūsu ienaidniekiem, par tiem, kuri mūs nolād, par tiem, kuri mūs neieredz, dara mums pāri un vajā mūs. Tā rīkojoties, mēs izpelnāmies paaugstināšanu no Dieva.Pārskati un maini savu attieksmi pret to cilvēku kategoriju, kurus var saukt par taviem ienaidniekiem. Dievs mīl visus, un Viņš izmantos tevi, lai izrādītu Savu mīlestību tiem, kuri pēc taviem ieskatiem to nav pelnījuši. Vai tad, kad Dievs mūs atrada un izglāba, mēs bijām Dieva mīlestības cienīgi? Lai Dievs dāvā katram no mums spēku dzīvot saskaņā ar Dieva Vārdu.Lai Dievs tevi svētī šai brīnišķīgajā dienā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ražas un pavairošanas likums

    Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēkli izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20).
  • Neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!

    Daudzi no mums nepateicas Dievam kā pienākas, tāpēc ka neglabā dārgu atmiņā to ko Dievs jau ir izdarījis vai dara patreiz. Mēs aizmirstam tāpēc ka nepierakstām. Kad es biju pusaudzis, mēs bieži dziedājām dziesmu ar sekojošiem vārdiem:” Skaiti savas svētības, sauc katru to vārdā, vienu pēc otras, un tu būsi pārsteigts par to ko Dievs ir paveicis!”
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).