Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu! II

Sveicinu jūs, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Lai Dievs jūs svētī un pasargā no visa ļauna šai dienā!Šodien mēs turpināsim runāt par paaugstināšanu no Dieva.Vakar mēs ieraudzījām, ka Dievs aicina mūs lūgt par saviem ienaidniekiem, svētīt tos, bet, nekādā gadījumā nenolādēt un nepriecāties par viņu krišanu. Mums jāpieņem šī gudrība no Dieva savās sirdīs un jāseko tai visu savu dzīvi.Aplūkosim piemēru no Dāvida dzīves.Sauls ne vienreiz vien vajāja Dāvidu un meklēja viņa nāvi. Ja rastos iespēja, Sauls viņu nogalinātu , bet Dievs nosargāja Dāvida dzīvību. Dievs bija ar Dāvidu, Dievs bija Dāvida aizstāvis. Pienāca brīdis, kad visi Saula dēli gāja bojā, un pēc kāda laika Dāvida kareivis paziņoja par to, ka arī Sauls ir nogalināts. Kareivis bija pārliecināts, ka Dāvids izjutīs prieku par šo vēsti, un pat nodomāja, ka pateicoties šai vēstij, viņš tiks paaugstināts dienesta pakāpē. Bet Dāvida sirdī nebija aizvainojuma vai naida attiecībā uz Saulu, un viņš nepriecājās par tā nāvi. Dāvids raudāja, uzzinot par Saula nāvi.
„Tad Dāvids viņam vaicāja: “Kā gan tu neesi izjutis bailes, paceldams savu roku, lai Tā Kunga svaidītam ņemtu dzīvību?” Un Dāvids pasauca vienu no jaunekļiem un sacīja: “Nāc šurp! Nokauj viņu!” Tad tas viņam cirta, ka viņš nomira. Bet Dāvids vēl viņam uzsauca: “Tavas asinis lai paliek uz tavas paša galvas, jo tava paša mute tevi nodeva, liecinādama: es esmu nogalinājis Tā Kunga svaidīto.” Tad Dāvids dziedāja šo raudu dziesmu par Saulu un par viņa dēlu Jonatānu.”(2.Samuēla 1:14-17).
Neskatoties uz to, ka Sauls darīja tik daudz ļauna Dāvidam un pat meklēja tā nāvi, Dāvids nepriecājās, bet sēroja pēc vēsts par Saula dēlu un paša Saula nāvi.Tāpēc, nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt. Varbūt tu domā, ka tev nav ienaidnieku, tādā gadījumā tu māni pats sevi. Ienaidnieks – tas ir tas, kurš dara tev pāri, kurš aizšķērso tev ceļu, runā sliktu par tevi, kurš vēl tev ļaunu, kurš apskauž tevi utt. Nav svarīgi, ka tev ir ienaidnieki, svarīgi ir tas, kā tu reaģē uz saviem ienaidniekiem – uz viņu rīcību, uz viņu krišanu.Dievs skatās sirdī, un Viņš nesvētī tevi, kad tu priecājies par sava ienaidnieka krišanu.Kādā Bībeles pantā Jēzus pasniedz mums veselu mācību par to, kādai jābūt mūsu attieksmei pret ienaidniekiem.
„Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,”(Mateja :5:44).
Bībeles tulkojumā krievu valodā : „Bet es jums saku; mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet par tiem, kas dara jums pāri un vajā.Apbrīnojami, bet Jēzus pavēl mums MĪLĒT, SVĒTĪT, DARĪT LABU un LŪGT – par mūsu ienaidniekiem, par tiem, kuri mūs nolād, par tiem, kuri mūs neieredz, dara mums pāri un vajā mūs. Tā rīkojoties, mēs izpelnāmies paaugstināšanu no Dieva.Pārskati un maini savu attieksmi pret to cilvēku kategoriju, kurus var saukt par taviem ienaidniekiem. Dievs mīl visus, un Viņš izmantos tevi, lai izrādītu Savu mīlestību tiem, kuri pēc taviem ieskatiem to nav pelnījuši. Vai tad, kad Dievs mūs atrada un izglāba, mēs bijām Dieva mīlestības cienīgi? Lai Dievs dāvā katram no mums spēku dzīvot saskaņā ar Dieva Vārdu.Lai Dievs tevi svētī šai brīnišķīgajā dienā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.
  • Ražas un pavairošanas likums II

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).
  • Dievišķā disciplīna

    Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi:1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)– Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs?
  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi II

    Kārība – tā ir nedabiska apetīte uz kaut ko. Piemēram, ja netiek kontrolēts seksuāls uzbudinājums, tas var novest līdz izvarošanai, netiklībai, laulības pārkāpšanai un dažāda veida seksuāliem izkropļojumiem. Savukārt, tas viss, bieži ir avots dažādām saslimšanām, tajā skaitā arī neārstējamām slimībām. Tālāk seko – spēcīga vainas sajūta, depresija, pašnāvība, ģimenes iziršana, bērnu ciešanas, vardarbība, naids un citas līdzīgas parādības, tās visas lietas ir seksuālās kārības auglis un rezultāts. Cita veida kārība šajā kategorijā ir neveselīga apetīte uz ēdienu, alkohola lietošanu, naudu. Tas viss mūsu sabiedrībā atnes nepanesamas sāpēs un ciešanas caur alkoholismu, narkomāniju, azartspēlēm, zādzībām, nodevību, slepkavībām un citām lietām.
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?