Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu! II

Sveicinu jūs, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Lai Dievs jūs svētī un pasargā no visa ļauna šai dienā!Šodien mēs turpināsim runāt par paaugstināšanu no Dieva.Vakar mēs ieraudzījām, ka Dievs aicina mūs lūgt par saviem ienaidniekiem, svētīt tos, bet, nekādā gadījumā nenolādēt un nepriecāties par viņu krišanu. Mums jāpieņem šī gudrība no Dieva savās sirdīs un jāseko tai visu savu dzīvi.Aplūkosim piemēru no Dāvida dzīves.Sauls ne vienreiz vien vajāja Dāvidu un meklēja viņa nāvi. Ja rastos iespēja, Sauls viņu nogalinātu , bet Dievs nosargāja Dāvida dzīvību. Dievs bija ar Dāvidu, Dievs bija Dāvida aizstāvis. Pienāca brīdis, kad visi Saula dēli gāja bojā, un pēc kāda laika Dāvida kareivis paziņoja par to, ka arī Sauls ir nogalināts. Kareivis bija pārliecināts, ka Dāvids izjutīs prieku par šo vēsti, un pat nodomāja, ka pateicoties šai vēstij, viņš tiks paaugstināts dienesta pakāpē. Bet Dāvida sirdī nebija aizvainojuma vai naida attiecībā uz Saulu, un viņš nepriecājās par tā nāvi. Dāvids raudāja, uzzinot par Saula nāvi.
„Tad Dāvids viņam vaicāja: “Kā gan tu neesi izjutis bailes, paceldams savu roku, lai Tā Kunga svaidītam ņemtu dzīvību?” Un Dāvids pasauca vienu no jaunekļiem un sacīja: “Nāc šurp! Nokauj viņu!” Tad tas viņam cirta, ka viņš nomira. Bet Dāvids vēl viņam uzsauca: “Tavas asinis lai paliek uz tavas paša galvas, jo tava paša mute tevi nodeva, liecinādama: es esmu nogalinājis Tā Kunga svaidīto.” Tad Dāvids dziedāja šo raudu dziesmu par Saulu un par viņa dēlu Jonatānu.”(2.Samuēla 1:14-17).
Neskatoties uz to, ka Sauls darīja tik daudz ļauna Dāvidam un pat meklēja tā nāvi, Dāvids nepriecājās, bet sēroja pēc vēsts par Saula dēlu un paša Saula nāvi.Tāpēc, nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt. Varbūt tu domā, ka tev nav ienaidnieku, tādā gadījumā tu māni pats sevi. Ienaidnieks – tas ir tas, kurš dara tev pāri, kurš aizšķērso tev ceļu, runā sliktu par tevi, kurš vēl tev ļaunu, kurš apskauž tevi utt. Nav svarīgi, ka tev ir ienaidnieki, svarīgi ir tas, kā tu reaģē uz saviem ienaidniekiem – uz viņu rīcību, uz viņu krišanu.Dievs skatās sirdī, un Viņš nesvētī tevi, kad tu priecājies par sava ienaidnieka krišanu.Kādā Bībeles pantā Jēzus pasniedz mums veselu mācību par to, kādai jābūt mūsu attieksmei pret ienaidniekiem.
„Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,”(Mateja :5:44).
Bībeles tulkojumā krievu valodā : „Bet es jums saku; mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet par tiem, kas dara jums pāri un vajā.Apbrīnojami, bet Jēzus pavēl mums MĪLĒT, SVĒTĪT, DARĪT LABU un LŪGT – par mūsu ienaidniekiem, par tiem, kuri mūs nolād, par tiem, kuri mūs neieredz, dara mums pāri un vajā mūs. Tā rīkojoties, mēs izpelnāmies paaugstināšanu no Dieva.Pārskati un maini savu attieksmi pret to cilvēku kategoriju, kurus var saukt par taviem ienaidniekiem. Dievs mīl visus, un Viņš izmantos tevi, lai izrādītu Savu mīlestību tiem, kuri pēc taviem ieskatiem to nav pelnījuši. Vai tad, kad Dievs mūs atrada un izglāba, mēs bijām Dieva mīlestības cienīgi? Lai Dievs dāvā katram no mums spēku dzīvot saskaņā ar Dieva Vārdu.Lai Dievs tevi svētī šai brīnišķīgajā dienā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Cienīgs mērķis dzīvei”.Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:
  • Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

    Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.
  • Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

    Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā, kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).
  • Dievs dod katram pēc viņa spējām II

    Tev ir talants, kurš atbilst tavām spējām, un Dievs vēlās, lai tu vairo šo talantu. Tas ietekmēs tavu nākotni. Tas, kas tev no Dieva ir šodien, noteiks tavu vietu mūžībā. Tava balva mūžībā būs atkarīga no tā, ko tu izdarīji ar saviem talantiem. Tu vari aprakt savus talantus, vai arī vairotšos talantus. Tu vari atgriezt Dievam savu talantu, tādu pašu kādu tu viņu saņēmi un pateikt Dievam, ka tev nekas nesanāca. Tu vari vienkārši sūdzēties par savu dzīvi un pat nemēģināt kaut ko mainīt vai izdarīt ar savu dzīvi.„Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. „ (Мt.25:19).
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.