Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu! II

Sveicinu jūs, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Lai Dievs jūs svētī un pasargā no visa ļauna šai dienā!Šodien mēs turpināsim runāt par paaugstināšanu no Dieva.Vakar mēs ieraudzījām, ka Dievs aicina mūs lūgt par saviem ienaidniekiem, svētīt tos, bet, nekādā gadījumā nenolādēt un nepriecāties par viņu krišanu. Mums jāpieņem šī gudrība no Dieva savās sirdīs un jāseko tai visu savu dzīvi.Aplūkosim piemēru no Dāvida dzīves.Sauls ne vienreiz vien vajāja Dāvidu un meklēja viņa nāvi. Ja rastos iespēja, Sauls viņu nogalinātu , bet Dievs nosargāja Dāvida dzīvību. Dievs bija ar Dāvidu, Dievs bija Dāvida aizstāvis. Pienāca brīdis, kad visi Saula dēli gāja bojā, un pēc kāda laika Dāvida kareivis paziņoja par to, ka arī Sauls ir nogalināts. Kareivis bija pārliecināts, ka Dāvids izjutīs prieku par šo vēsti, un pat nodomāja, ka pateicoties šai vēstij, viņš tiks paaugstināts dienesta pakāpē. Bet Dāvida sirdī nebija aizvainojuma vai naida attiecībā uz Saulu, un viņš nepriecājās par tā nāvi. Dāvids raudāja, uzzinot par Saula nāvi.
„Tad Dāvids viņam vaicāja: “Kā gan tu neesi izjutis bailes, paceldams savu roku, lai Tā Kunga svaidītam ņemtu dzīvību?” Un Dāvids pasauca vienu no jaunekļiem un sacīja: “Nāc šurp! Nokauj viņu!” Tad tas viņam cirta, ka viņš nomira. Bet Dāvids vēl viņam uzsauca: “Tavas asinis lai paliek uz tavas paša galvas, jo tava paša mute tevi nodeva, liecinādama: es esmu nogalinājis Tā Kunga svaidīto.” Tad Dāvids dziedāja šo raudu dziesmu par Saulu un par viņa dēlu Jonatānu.”(2.Samuēla 1:14-17).
Neskatoties uz to, ka Sauls darīja tik daudz ļauna Dāvidam un pat meklēja tā nāvi, Dāvids nepriecājās, bet sēroja pēc vēsts par Saula dēlu un paša Saula nāvi.Tāpēc, nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt. Varbūt tu domā, ka tev nav ienaidnieku, tādā gadījumā tu māni pats sevi. Ienaidnieks – tas ir tas, kurš dara tev pāri, kurš aizšķērso tev ceļu, runā sliktu par tevi, kurš vēl tev ļaunu, kurš apskauž tevi utt. Nav svarīgi, ka tev ir ienaidnieki, svarīgi ir tas, kā tu reaģē uz saviem ienaidniekiem – uz viņu rīcību, uz viņu krišanu.Dievs skatās sirdī, un Viņš nesvētī tevi, kad tu priecājies par sava ienaidnieka krišanu.Kādā Bībeles pantā Jēzus pasniedz mums veselu mācību par to, kādai jābūt mūsu attieksmei pret ienaidniekiem.
„Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,”(Mateja :5:44).
Bībeles tulkojumā krievu valodā : „Bet es jums saku; mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet par tiem, kas dara jums pāri un vajā.Apbrīnojami, bet Jēzus pavēl mums MĪLĒT, SVĒTĪT, DARĪT LABU un LŪGT – par mūsu ienaidniekiem, par tiem, kuri mūs nolād, par tiem, kuri mūs neieredz, dara mums pāri un vajā mūs. Tā rīkojoties, mēs izpelnāmies paaugstināšanu no Dieva.Pārskati un maini savu attieksmi pret to cilvēku kategoriju, kurus var saukt par taviem ienaidniekiem. Dievs mīl visus, un Viņš izmantos tevi, lai izrādītu Savu mīlestību tiem, kuri pēc taviem ieskatiem to nav pelnījuši. Vai tad, kad Dievs mūs atrada un izglāba, mēs bijām Dieva mīlestības cienīgi? Lai Dievs dāvā katram no mums spēku dzīvot saskaņā ar Dieva Vārdu.Lai Dievs tevi svētī šai brīnišķīgajā dienā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pati labākā un ietekmīgākā svētruna, kuru mēs varam sludināt, – tā ir svētruna, kuru sludina mūsu dzīve

    Mana dzīve sludina pat tad, kad es par to nezinu. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi mainīties, lai mūsu dzīve varētu atspoguļot un atbilst tam, ko mēs sludinām ar savu muti. Mums ir jāsludina ar savu dzīvi, un ne tikai vārdiem. Tā ir Dieva griba priekš mums.Dievs maina mūs ne tikai caur grūtībām un pārbaudījumiem, bet arī caur Savu laipnību un žēlastību.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.
  • Pasaules gudrība un Dieva gudrība

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli.Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.
  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).
  • Dieva Vārds – tas ir zobens

    Mēs ar jums atrodamies garīgā cīņā, un mums ir nepieciešami ieroči ar kuru, palīdzību mēs varam gūt uzvaru pār ienaidnieku. Dieva Vārds – tas ir Dieva ierocis, tas ir Viņa zobens. Ja Dieva Vārds atradīsies mūsos, tad mēs viegli varēsim uzvarēt kārdinājumus, grēku un sātanu.Ja Dieva Vārds bagātīgi būs mūsos, tad mēs varēsim teikt, kā Jēzus. „Stāv rakstīts! Stāv rakstīts! Stāv rakstīts!” Bet, ja tu neesi līmenī, ja tu nezini, kas ir teikts Vārdā, tad tevī nebūs dedzības pasludināt Dieva Vārdu savā dzīvē un savā situācijā.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! IV

    Es jums teikšu, ka dziedāt Dievam, slavēt Viņu, priecāties Viņa klātbūtnē – tas nav grūti, vienkārši domā par Viņa labvēlību, pat ja tev ir ļoti slikti, atrodi kaut ko savā dzīvē, par ko tu vari pateikties Dievam. Pat tad, kad tev šķiet, ka tavā dzīvē viss brūk un tava situācija ir vissliktākā, tik un tā turpini ticēt – tu vienkārši neesi sastapies ar situāciju, kas ir sliktāka par tavējo. Bet tad, kad tu ieraudzīsi tādu situāciju, tev šķitīs, ka tu dzīvo paradīzē.