Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

Esiet sveicināti, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Slava Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Vakar mēs ar jums runājām par to, ka Dievs atklāj Savu derību un Savus noslēpumus noteiktai cilvēku kategorijai, kuru vidū vari būt arī tu.Pirmkārt, Dievs atklāj Savus noslēpumus dievbijīgiem cilvēkiem, kuri mīl Dievu.Otrkārt, Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzes vietā.Treškārt, Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem, kuri patiesi (vaļsirdīgi) uzdod Viņam jautājumus.Dievam patīk, ja mēs uzdodam Viņam jautājumus. Dievam patīk, ka mēs meklējam savu problēmu risinājumu Viņā un Viņa vārdā. Dievam ir patīkami redzēt, ka mēs visos savos ceļos paļaujamies uz Viņu.Pēc tam, kad Pāvils jautāja Dievam: „Kungs! Ko pavēlēsi man darīt?” (Ap.darbi 9:6), Dievs Varēja virzīt viņa dzīvi.Dievs atklāj savus noslēpumus arī tiem, kuri pietiekami augstu novērtē Viņa atklāsmes, tāpēc, pieraksta šīs atklāsmes.Ir ļoti svarīgi, lai ikvienam cilvēkam savai dzīvei būtu redzējums no Dieva. Nav nekādas nozīmes, vai šis cilvēks ir jauns vai arī gados, bagāts vai nabags, tumšādains vai ar gaišu ādas krāsu, izglītots vai arī neizglītots. Dievišķais mērķis, kas dzimis no Dieva Gara, pavirzīs jūs dzīvē uz priekšu un ievedīs mūžīgajā liktenī no Dieva. Jums ir nepieciešams redzējums no Dieva, jo citādi jūs nodzīvosiet savu dzīvi bezvērtīgi. Par to ir teikts Salamana Pamācību Grāmatā. 
„Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības!” (Salaman Pamācības 29:18).
 Iesākumā, ir svarīgi, lai būtu redzējums no Dieva. Vitāli svarīgi ir iemācīties atpazīt mūsu Debesu Tēva balsi un iepazīt Viņu kā pašu dārgāko Draugu. Dievs vēlas dot jums gudrību, sapratni un atklāsmi ikvienā jūsu dzīves sfērā.Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.Pravietis Habakuks atgādina mums to, cik svarīgi ir pierakstīt savu redzējumu(parādību) no Dieva. 
„Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man: “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt. Šī parādība īstenosies noteiktā laikā, un tās īstenošanās steidzīgi tuvojas, un, pat ja tās piepildīšanās vilcinātos, tad tomēr stipri būs cerēt uz to, jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.”(Habakuka 2:2-3).
 Arī pravietis Jesaja runāja par to nākamajā Rakstu fragmentā: 
„Ej nu un raksti to viņiem priekšā uz galdiņa un ieraksti to grāmatā, lai tas paliek par piemiņu nākamām dienām mūžīgi mūžam.”(Jesajas 30:8).
 Ja mēs nepierakstīsim savu redzējumu, tas vienkārši paliks par sapni, ideju vai fantāziju, kas jebkurā mirklī var tikt mainīta vai aizstāta.Vai jūs novērtējat to, ko Dievs jums atklāj? Vai jūs pierakstāt visu to, ko Dievs, saistībā ar jūsu dzīvi, atklāj jums personīgi vai caur citiem cilvēkiem?Ideja pierakstīt redzējumus vai parādības uz akmens plāksnēm ir pavēle ar praktisku nozīmi. 
„Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man „Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.”(Habakuka 2:2).
 Redzējuma vai parādības pierakstīšana – tas nav ierosinājums vai ieteikums mums, kuri dzīvojam 21 gadsimtā, ieslīgt kaut kādu akmens plākšņu un piemērotu darba instrumentu meklējumos, ar kuru palīdzību varētu uzrakstīt savu redzējumu. Tomēr, šādā veidā Habakuks cenšas pasvītrot, ka ir grūti atbrīvoties no tā, kas jau ir pierakstīts, it īpaši uz akmens. Lai izdzēstu to vārdu, kas ir iekalts akmenī, būs nepieciešams liela piepūle.Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

    Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību.Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība II

    Tu nekad nedrīksti aizmirst to, ka esi Dieva sūtnis uz šīs zemes. Kad tu sastopies ar kādu problēmu vai sarežģītu situāciju, domā par to, kā tavā vietā rīkotos Kristus, ko Viņš darītu līdzīgā situācijā. Tas tev palīdzēs. Kristus ir Tas, kuru mēs pārstāvam uz šīs zemes. Domā par to, kā Viņš rīkotos, ko Viņš teiktu, kā Viņš risinātu šo problēmu, kā Viņš pārvarētu tās grūtības, caur kurām tu šobrīd ej. Ja tu domāsi par to, un ja tu attīstīsi sevī šo Dieva dabu, tad būsi stiprs un ietekmīgs Dieva vēstnesis, būsi par derīgu sāli šai zemei un spilgtu gaismu šai pasaulei. Mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Un, kā gaisma mēs varam spīdēt tikai tad, ja ļausim Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībele saka, ka tad, kad Dieva Vārds ienāk mūsu sirdī, līdz ar to ienāk arī Dieva gaisma.