Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

Esiet sveicināti, dārgie draugi!

Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Slava Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!

Vakar mēs ar jums runājām par to, ka Dievs atklāj Savu derību un Savus noslēpumus noteiktai cilvēku kategorijai, kuru vidū vari būt arī tu.

Pirmkārt, Dievs atklāj Savus noslēpumus dievbijīgiem cilvēkiem, kuri mīl Dievu.

Otrkārt, Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzes vietā.

Treškārt, Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem, kuri patiesi (vaļsirdīgi) uzdod Viņam jautājumus.

Dievam patīk, ja mēs uzdodam Viņam jautājumus. Dievam patīk, ka mēs meklējam savu problēmu risinājumu Viņā un Viņa vārdā. Dievam ir patīkami redzēt, ka mēs visos savos ceļos paļaujamies uz Viņu.

Pēc tam, kad Pāvils jautāja Dievam: „Kungs! Ko pavēlēsi man darīt?” (Ap.darbi 9:6), Dievs Varēja virzīt viņa dzīvi.

Dievs atklāj savus noslēpumus arī tiem, kuri pietiekami augstu novērtē Viņa atklāsmes, tāpēc, pieraksta šīs atklāsmes.

Ir ļoti svarīgi, lai ikvienam cilvēkam savai dzīvei būtu redzējums no Dieva. Nav nekādas nozīmes, vai šis cilvēks ir jauns vai arī gados, bagāts vai nabags, tumšādains vai ar gaišu ādas krāsu, izglītots vai arī neizglītots. Dievišķais mērķis, kas dzimis no Dieva Gara, pavirzīs jūs dzīvē uz priekšu un ievedīs mūžīgajā liktenī no Dieva. Jums ir nepieciešams redzējums no Dieva, jo citādi jūs nodzīvosiet savu dzīvi bezvērtīgi. Par to ir teikts Salamana Pamācību Grāmatā.

 

„Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības!” (Salaman Pamācības 29:18).

 

Iesākumā, ir svarīgi, lai būtu redzējums no Dieva. Vitāli svarīgi ir iemācīties atpazīt mūsu Debesu Tēva balsi un iepazīt Viņu kā pašu dārgāko Draugu. Dievs vēlas dot jums gudrību, sapratni un atklāsmi ikvienā jūsu dzīves sfērā.

Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.

Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.

Pravietis Habakuks atgādina mums to, cik svarīgi ir pierakstīt savu redzējumu(parādību) no Dieva.

 

„Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man: “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt. Šī parādība īstenosies noteiktā laikā, un tās īstenošanās steidzīgi tuvojas, un, pat ja tās piepildīšanās vilcinātos, tad tomēr stipri būs cerēt uz to, jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.”(Habakuka 2:2-3).

 

Arī pravietis Jesaja runāja par to nākamajā Rakstu fragmentā:

 

„Ej nu un raksti to viņiem priekšā uz galdiņa un ieraksti to grāmatā, lai tas paliek par piemiņu nākamām dienām mūžīgi mūžam.”(Jesajas 30:8).

 

Ja mēs nepierakstīsim savu redzējumu, tas vienkārši paliks par sapni, ideju vai fantāziju, kas jebkurā mirklī var tikt mainīta vai aizstāta.

Vai jūs novērtējat to, ko Dievs jums atklāj? Vai jūs pierakstāt visu to, ko Dievs, saistībā ar jūsu dzīvi, atklāj jums personīgi vai caur citiem cilvēkiem?

Ideja pierakstīt redzējumus vai parādības uz akmens plāksnēm ir pavēle ar praktisku nozīmi.

 

„Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man „Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.”(Habakuka 2:2).

 

Redzējuma vai parādības pierakstīšana – tas nav ierosinājums vai ieteikums mums, kuri dzīvojam 21 gadsimtā, ieslīgt kaut kādu akmens plākšņu un piemērotu darba instrumentu meklējumos, ar kuru palīdzību varētu uzrakstīt savu redzējumu. Tomēr, šādā veidā Habakuks cenšas pasvītrot, ka ir grūti atbrīvoties no tā, kas jau ir pierakstīts, it īpaši uz akmens. Lai izdzēstu to vārdu, kas ir iekalts akmenī, būs nepieciešams liela piepūle.

Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievišķā disciplīna

    Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi: 1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17) – Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs?

    Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo...

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs III

    Dievs var mūs apskaidrot un mācīt caur ciešanām un sāpēm, tāpēc mums nevajadzētu mēģināt no tā vairīties. Dieva sods var mums radīt brūces, sāpes, sakāvi vai nelaimes mūsu dzīvē, bet Dievs dara to mīlestībā. Un tad, kad ir sasniegts Dieva soda mērķis, tad pats Dievs paņem prom visas problēmas, un Pats arī dziedē mūsu brūces.

    Dievs var mūs apskaidrot un mācīt caur ciešanām un sāpēm, tāpēc mums nevajadzētu mēģināt no tā vairīties. Dieva...

  • Cilvēkam, kurš pastāvīgi piepilda savu sirdi ar Dieva Vārdu, ir vairākas priekšrocības

    Dievs dara stipras kājas cilvēkam, kā alnim. Cilvēks var skriet un nepagurt. Kad tāds cilvēks saskaras ar grūtībām vai šķēršļiem, tad viņam ir spēks tikt tiem pāri. Šeit ir ietverta dziļa garīga jēga. Cilvēks, kurš piepildīts ar Dieva gaismu ir pilns spēka, lai tiktu pāri dzīves grūtībām. Šādam cilvēkam vairs neeksistē nepārvaramu šķēršļu. Kad cilvēka dzīvē ienāk Dieva gaisma, līdz ar to ienāk arī Viņa gudrība, lai tiktu pāri šķēršļiem.

    Dievs dara stipras kājas cilvēkam, kā alnim. Cilvēks var skriet un nepagurt. Kad tāds cilvēks saskaras ar...

  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32). Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli...

  • Kā kalpošana maina pašu cilvēku un viņa dzīves kvalitāti!

    Ir svarīgi atzīmēt, ka kalpojot cilvēkiem, mēs necenšamies ieņemt Dieva vietu viņu dzīvēs. Taisni otrādi, caur kalpošanu mēs vēlamies atvest cilvēkus pie vienīgās personības, kura patiesi ir spējīga viņiem palīdzēt – pie Dieva. Lūk, kāpēc kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēkus pie Dieva un lai Dievs varētu pagodināties šo cilvēku dzīvēs. Dievs ir vienīgais, Kurš var palīdzēt, mierināt, dziedināt un atjaunot cilvēku likteņus. Mēs esam tikai līdzeklis vai kanāls, caur kuru Dievs visu to dara. Mūsu uzdevums – nodot Dievam sevi pašus kalpošanai.

    Ir svarīgi atzīmēt, ka kalpojot cilvēkiem, mēs necenšamies ieņemt Dieva vietu viņu dzīvēs. Taisni otrādi, caur...

  • Jūsu kalnu pārvietošana

    Ļoti bieži mēs runājam par savām problēmām nevis runājam uz tām. Ļoti bieži mēs stāstam Dievam par savām problēmām tā vietā lai teiktu savām problēmām par mūsu Dievu. Bībele aicina mūs rīkoties citādi: Runā uz saviem kalniem Pavēli viņiem pārvietoties Tici sirdī kā arī nešaubies un tev notiks tas ko teiksi.

    Ļoti bieži mēs runājam par savām problēmām nevis runājam uz tām. Ļoti bieži mēs stāstam Dievam par savām...