Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
Miers jums, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Tā Kunga. Bībelē ir teikts, ka gudrība liek cilvēka sejai starot, gudrība paaugstina cilvēku. Tālab šodien es vēlētos turpināt runāt par to, kā izpelnīties paaugstināšanu no Dieva.Vakar mēs runājām par Dāvidu. Dāvids no citiem cilvēkiem atšķīrās ar to, ka viņš no visas sirds mīlēja Dievu, Viņa Vārdu un cilvēkus.Dāvids mīlēja un slavēja Dievu tajos brīžos, kad viņu neredzēja citi cilvēki, jo viņš to darīja ne jau cilvēku dēļ, bet savam Dievam. Un Dievs vēroja Dāvidu.Tai pat laikā, Sauls bija Israēla ķēniņš. Pirms Sauls kļuva par ķēniņu, viņš bija vienkāršs cilvēks, niecīgs savās acīs. Tieši Dievs paaugstināja Saulu. Bet pēc tam, kad Dievs viņu paaugstināja, Sauls kļuva lepns, sāka uzskatīt sevi līdzvērtīgu Dievam, pārstāja klausīt Dievam. Sauls sāka visu darīt pēc sava prāta, ne tā, kā viņam teica Dievs. „Pēc sava prāta” – tā ir nepaklausība. Sauls aizmirsa To, Kurš viņu paaugstināja. Tālab Sauls tika pazemināts, un viņa vietā par ķēniņu tika ielikts Dāvids. Tā bija Dāvida paaugstināšana. Bet līdz ar paaugstināšanu Dāvida sirds nemainījās, – viņš turpināja mīlēt un slavēt Dievu tā, kā to darīja, būdams par ganu. Reiz Dāvids dejoja Dieva priekšā, un viņa sieva pasmējās par to, nosaucot viņu par neprātīgu. Bet Dāvidu tas neaizskāra, jo savā sirdī viņš zināja, ka izpatīk Dievam. Dāvids nekļuva lepns, bet vienmēr un it visā meklēja Dievu un paļāvās uz Viņu. Bet Sauls vēlējās pats celt savu valstību. Tad, kad Sauls krita grēkā, Dievs sūtīja pie viņa Samuēlu, bet tā vietā, lai nožēlotu savu grēku, Sauls lūdza Samuēlam izdarīt tā, lai visi viņu mīlētu, lai tiktu saglabāta viņa vieta. Uz to Samuēls viņam atbildēja, ka valstība viņam tiek atņemta un tiks nodota citam, kurš ir pelnījis šo vietu.Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
„Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:23).
Dievs vēlas svētīt un paaugstināt katru cilvēku, bet ir ļoti svarīgi, ar ko būs piepildīta mūsu sirds. Paaugstinājumam no Dieva nav jāizraisa mūsos lepnību vai augstprātību, bet pazemību un pateicību Dievam, jo viss labais mūsu dzīvē nāk tikai no Dieva. Paaugstināšana nenāk no cilvēka, bet no Dieva, kurš ir gaismas Tēvs.
„Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.”(Jēkaba 1:17).
Lai Dievs šai dienā bagātīgi svētī katru no jums!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.

  • Nepareiza motivācija

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 7 minutes
    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:

  • Lūgšana – tas ir lūgums Dievam un saņemšana no Viņa II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Lūgšana – tas ir viens no veidiem, kā Dievs atklāj mums Savu gribu.Kāpēc Jēzus teica, ka, Es neko nedaru no Sevis, bet tikai to, ko redzu Savu Tēvu darām. Kāpēc Jēzus lūdza? Kāpēc Viņš darīja to, ko Viņš darīja? Tāpēc, ka Viņš lūgšanā meklēja Dieva gribu, un Viņš saņēma atklāsmi par Dieva gribu.

  • Mēs varam vairot savus talantus pielietojot tos praksē

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Mums noteikti ir jāatrod pielietojums saviem talantiem. Draudzē, Dieva Valstībā tev ir pielietojums. Neviens nebūs vainīgs tavā neauglībā, kā vienīgi tu pats. Iemācies pielietot savus talantus un dari to labi. Visu ko tu dari, dari to labi, lai tevi var saukt par godīgo un uzticīgo kalpu. Vārdā “uzticīgs” ir ietverta dziļa nozīme. Uz uzticīgu cilvēku var paļauties, viņš ir uzticīgs un nekad nepievils.

  • Evaņģelizācija un māceklība

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas

  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.