Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

Miers un svētības no Mūsu Kunga Jēzus Kristus, lai bagātīgi pieaug jūsu dzīvē šajā dienā. Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piepilda un nostiprina jūs garā, dvēselē un miesā. Vakar mēs runājām par vienu no veidiem kā Dievs maina un disciplinē mūs, un tās ir mūsu finanses. Finansiālās grūtības var kļūt par vienu no Dieva dotajiem disciplinārajiem mēriem, lai mēs pievērstos savai sirdij, kam tā seko. Iepriekš minētajā Dieva tautas piemērā mēs redzējām, ka Dievs pieļāva viņu dzīvēs finansiālo krīzi tāpēc, ka viņi visi bija aizņemti tikai vienīgi ar savu namu celtniecību un labiekārtošanu tajā pašā laikā, kad Dieva Nams un Dieva darbi bija atstāti novārtā. Dievs disciplinēja Savu tautu, lai tie varētu pietuvoties Viņam, lai viņi iemantotu pareizas prioritātes un dzīves vērtības. Bet tiklīdz kā Izraēļu tauta nožēloja savus grēkus – situācija pilnībā mainījās. Paskatīsimies pie kā noveda Dieva tautas grēku nožēla, un viņu pakļaušanās Dieva disciplinārajam mēram. 
Tad nu raugaities uz to, kas notiks turpmāk, skaitot no šās dienas un vēl drusku atpakaļ, proti, sākot ar devītā mēneša divdesmit ceturto dienu – dienu, kad Tā Kunga namam likts pamats; raugaities un vērojiet uzmanīgi,19 vai sēklas labība joprojām vēl paliek klētī un vai vīna un vīģes koks, granātābele un eļļas koks arī turpmāk vēl nenes nekādus augļus. Ar šo dienu sākot, Es gribu jums piešķirt svētību.”(Hagaja2:18-19)
 Es gribu norādīt uz to, ka finansiālās grūtības kā disciplinārs mērs no Dieva neliecina par to, ka Dievs ir vainojams mūsu finansiālajās grūtībās. Visbiežāk finansiālās grūtības cilvēka dzīvē ir rezultāts viņa personīgajai, nevērīgajai izvēlei, kuras rezultātā neizbēgami sāk darboties sējas un pļaujas princips. Ko cilvēks sēs, to viņš arī pļaus! Ja jūs jau ilgstoši atrodaties finansiālās grūtībās, tad jums ir jājautā Dievam, lai Viņš atklāj un uzrāda nepieciešamību nožēlot grēkus. Ja jūsu sirds būs atvērta Dieva priekšā, tad Dievs uzrādīs jums jūsu grēku, (ja tāds ir) un Viņa disciplinēšana atnesīs vēlamo rezultātu. Dievam ir vēl viens veids, kuru Viņš izmanto, lai disciplinētu mūs. 4.Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām. Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi. 
„ 7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?” (Ēbr.12:7)
 Bībele uzskatāmi runā par to, ka Dievs izmantos mūsu dzīves apstākļus, lai disciplinētu mūs. Kad mūsu dzīvē ienāk problēmas vai grūtības, mums jājautā Dievam, lai Viņš uzrādītu mums vai ir grēks mūsu dzīvē, kas mums ir jānožēlo. 
„ 71 Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus.” (Ps.118:71)
 Mēs labāk saprotam tad, kad ejam cauri sāpēm un ciešanām. Kaut tas nav vienmēr vajadzīgs, ka ejam visam tam cauri, bet pieredze un statistika pierāda, ka mācīties caur sāpēm un ciešanām – tā ir kļuvusi par dzīves normu. Turpināsim mūsu sarunu rīt! Ar Dieva mieru! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu talantu?

    Es lūdzu, lai mēs visi dzirdētu to ne tikai ar savām ausīm, bet arī ar savām sirdīm. Tā ir Jēzus Kristus līdzība par Debesu Valstību. Viena no lietām, par kuru Jēzus pastāvīgi mācīja, bija mācība par Debesu Valstību. Un tam bija svarīgi iemesli. Šīs pasaules valstība pāries, un nāks jauna Valstība-Debesu Valstība. Jēzus atnesa Debesu Valstību uz zemes, un Vīnš vēlās, lai mēs zinātu šo Valstību, tiektos un dzīvotu šajā Valstībā. Bībelē ir teikts, lai mēs visupirms meklējam Dieva Valstību un Viņa taisnību. Tas nav tik viegli, tāpēc ka ir vēl arī cita valstība, kas darbojas pret Debesu Valstību, un kas vilina mūsu sirdis. Tāpēc Jēzus daudz runāja par Debesu Valstību un gandrīz visas Viņa līdzības bija par to.
  • Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?

    Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību. (Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…” Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs, jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.
  • Dieva klātbūtne IV

    Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.
  • Kas ir pielūgsme? II

    Atšķirība starp patiesiem pielūdzējiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem slēpjas viņu Dieva atziņas līmenī. Cilvēki, kuri personīgi iepazinuši Dieva ceļus, itin visā un vienmēr redz Dievu, – visās dzīves situācijās un apstākļos. Cilvēki, kuri iepazinuši tikai Dieva darbus, priecājas vien tad, kad visapkārt viss ir labi, un kad Dieva darbi ir acīmredzami viņu dzīvēs.
  • Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums

    „Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam. 13:23). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..bet daži iet bojā no tā, ka nav kārtības”.Te tiek runāts par neorganizētību un nekārtību. Cilvēks, kurš nav organizēts, paliks nabags, un , nav svarīgi, cik daudz tai pat laikā un bieži viņu svētī citi. Neprasme organizēt savu dzīvi, savu laiku, savas finanses un resursus un neprasme plānot, – tas viss traucē cilvēkam atklāt savu potenciālu Dievā.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.