Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

Miers un svētības no Mūsu Kunga Jēzus Kristus, lai bagātīgi pieaug jūsu dzīvē šajā dienā. Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piepilda un nostiprina jūs garā, dvēselē un miesā. Vakar mēs runājām par vienu no veidiem kā Dievs maina un disciplinē mūs, un tās ir mūsu finanses. Finansiālās grūtības var kļūt par vienu no Dieva dotajiem disciplinārajiem mēriem, lai mēs pievērstos savai sirdij, kam tā seko. Iepriekš minētajā Dieva tautas piemērā mēs redzējām, ka Dievs pieļāva viņu dzīvēs finansiālo krīzi tāpēc, ka viņi visi bija aizņemti tikai vienīgi ar savu namu celtniecību un labiekārtošanu tajā pašā laikā, kad Dieva Nams un Dieva darbi bija atstāti novārtā. Dievs disciplinēja Savu tautu, lai tie varētu pietuvoties Viņam, lai viņi iemantotu pareizas prioritātes un dzīves vērtības. Bet tiklīdz kā Izraēļu tauta nožēloja savus grēkus – situācija pilnībā mainījās. Paskatīsimies pie kā noveda Dieva tautas grēku nožēla, un viņu pakļaušanās Dieva disciplinārajam mēram. 
Tad nu raugaities uz to, kas notiks turpmāk, skaitot no šās dienas un vēl drusku atpakaļ, proti, sākot ar devītā mēneša divdesmit ceturto dienu – dienu, kad Tā Kunga namam likts pamats; raugaities un vērojiet uzmanīgi,19 vai sēklas labība joprojām vēl paliek klētī un vai vīna un vīģes koks, granātābele un eļļas koks arī turpmāk vēl nenes nekādus augļus. Ar šo dienu sākot, Es gribu jums piešķirt svētību.”(Hagaja2:18-19)
 Es gribu norādīt uz to, ka finansiālās grūtības kā disciplinārs mērs no Dieva neliecina par to, ka Dievs ir vainojams mūsu finansiālajās grūtībās. Visbiežāk finansiālās grūtības cilvēka dzīvē ir rezultāts viņa personīgajai, nevērīgajai izvēlei, kuras rezultātā neizbēgami sāk darboties sējas un pļaujas princips. Ko cilvēks sēs, to viņš arī pļaus! Ja jūs jau ilgstoši atrodaties finansiālās grūtībās, tad jums ir jājautā Dievam, lai Viņš atklāj un uzrāda nepieciešamību nožēlot grēkus. Ja jūsu sirds būs atvērta Dieva priekšā, tad Dievs uzrādīs jums jūsu grēku, (ja tāds ir) un Viņa disciplinēšana atnesīs vēlamo rezultātu. Dievam ir vēl viens veids, kuru Viņš izmanto, lai disciplinētu mūs. 4.Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām. Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi. 
„ 7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?” (Ēbr.12:7)
 Bībele uzskatāmi runā par to, ka Dievs izmantos mūsu dzīves apstākļus, lai disciplinētu mūs. Kad mūsu dzīvē ienāk problēmas vai grūtības, mums jājautā Dievam, lai Viņš uzrādītu mums vai ir grēks mūsu dzīvē, kas mums ir jānožēlo. 
„ 71 Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus.” (Ps.118:71)
 Mēs labāk saprotam tad, kad ejam cauri sāpēm un ciešanām. Kaut tas nav vienmēr vajadzīgs, ka ejam visam tam cauri, bet pieredze un statistika pierāda, ka mācīties caur sāpēm un ciešanām – tā ir kļuvusi par dzīves normu. Turpināsim mūsu sarunu rīt! Ar Dieva mieru! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums pastāvīgi ir jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā

    Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtesošajiem cilvēkiem.Tas, ka mēs esam kļuvuši par ticīgiem cilvēkiem vēl nenozīmē, ka mēs jau esam pilnīgi. Un mums citu priekšā nevajag par tādiem izlikties. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi. Mēs vēl arvien atrodamies pilnveidošanas procesā. Mēs joprojām tiekam pakļauti pārmaiņu procesam atbilstoši tam, kā mēs sekojam Kristum un pakļaujam sevi Viņa Garam. Dievs veic mūsos pārmaiņas atbilstoši tam, kā mēs atjaunojamies savā prātā un atliekam malā agrāko vecā cilvēka tēlu, atbilstoši tam, kā aizliedzam sevi un nesam savu krustu.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28:
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.
  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).
  • Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

    Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.
  • Tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam

    Negaidiet neko lielu jau pašā sākumā. Sāciet darīt to mazo vai nelielo, ko jūs varat darīt šobrīd, un dariet to ar pastāvību un atbildības sajūtu, un dariet to no visas sirds. Izkopiet tās dāvanas, talantus un spējas, kuras esat pamanījuši sevī jau šobrīd, un izmantojiet tās cilvēku un Debesu Valstības labā. Tieši tad Dievs pielaidīs jūs lielai kalpošanai. Jūs pamanīs ne tad, kad jūs sēžat un neko nedarāt, bet tad, kad jūs darāt kaut ko no visas sirds. Tieši jūsu dāvana novedīs jūs augstmaņu priekšā.„Dāvanas (talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana Pamācības 18:16).