Caur sadraudzību ar Dievu mēs varam iemācīties saprast vai izprast…

Labdien, draugi! Man gribētos ticēt, ka rubrika „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” atvieglo jūsu dzīvi. Lūdzu, padalieties ar mums savos iespaidos par to, kā šis vārds svētī jūs. Tas mums būs par lielu uzmundrinājumu, – zināt, ka mūsu darbs nav veltīgs. Šodien mēs turpināsim sarunu par to, cik svarīgi ir personīgi dzirdēt to, ko saka Tas Kungs. Dievs vēlas komunicēt ar mums un atklāt mums Savus noslēpumus. Vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem. 
„Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. … Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko.” (Jāņa 10:3;27).
 Vārds „klausīt” – tas ir grieķu vārds „AKAYO”, kurš nozīmē „saprast vai izprast sacīto”. Caur sadraudzību ar Dievu mēs varam iemācīties saprast vai izprast: 
  1. Dieva klātbūtni;
 
„ES ESMU labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst.”(Jāņa 10:14)
 
  1. Dieva svētumu;
 
„ES ESMU labais gans „(Jāņa 10:11a).
 
  1. Dieva mīlestību;
 
„Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm”(Jāņa 10:11b).
 
„Un Es viņiem esmu darījis zināmu Tavu Vārdu un darīšu To zināmu, lai mīlestība, ar ko Tu Mani esi mīlējis, būtu viņos un arī Es būtu viņos.” (Jāņa 17:26).
 
  1. Dieva gribu;
 
„… un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. Tad Jēzus atkal sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ES ESMU durvis, kas ved pie avīm.” (Jāņa 10:3;7).
 
  1. Dieva suverenitāti;
 
„Tāpēc Tēvs Mani mīl, ka Es atdodu Savu dzīvību, lai Es to atkal atgūtu. Neviens to nav Man atņēmis, bet Es to atdodu pats no Sevis. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt. Šo uzdevumu Es esmu saņēmis no Sava Tēva.” (Jāņa 10:17-18).
 
  1. Dieva uzticību.
 
„Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.” (Jāņa 10:29).
 Ja mēs priekš sevis gribam izzināt un atklāt likteni no Dieva, mums jāiemācās dzirdēt Viņa balsi. Dievs runā tālab, lai dotu cilvēkiem konkrētu vai īpašu uzdevumu. Dievs saka, ka tikai Viņš zina, kādi ir Viņa plāni priekš mums. Tālab, Dievs runās ar mums, lai atklātu mums Savus plānus. 
„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat. Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu. Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit.” (Jeremijas 29:11-13).
 Sauc uz Dievu personīgi, un Viņš atbildēs un parādīs tev to, kas tev jādara. 
„… piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas.” (Jeremijas 33:3).
 Jeremijas piemērs 
„Pār mani nāca Tā Kunga vārds, kas man sacīja: “Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.” Tad es atbildēju: “Ak, Kungs, mans Dievs, redzi, es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!” Bet Tas Kungs man sacīja: “Nesaki: es esmu jauns, – jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu. Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!” saka Tas Kungs. Un tad Tas Kungs izstiepa Savu roku, aizskāra manu muti un sacīja: “Redzi, Es lieku Savus vārdus tavā mutē. Es šodien tevi ieceļu pār tautām un pār ķēniņu valstīm – izplēst ar visām saknēm un izraut, sagraut un izpostīt, tad uzcelt un dēstīt.” (Jeremijas 1: 4-10).
 Dievs vērsās pie Jeremijas un paziņoja par to, ka Viņam ir plāns priekš Jeremijas, kurš pastāvēja jau tad, kad Jeremija vēl bija mātes miesās. Un Jeremija pakļāvās šim plānam. Mozus piemērs. Mozus saņēma no Dieva nopietnu uzdevumu atbrīvot Israēla tautu no faraona varas. Mozus bija audzināts faraona pilī, tālab viņš brīnišķīgi zināja faraona spēku. Mozus zināja arī to, ar kādu naidu faraons izturējās pret Israēla tautu. Tāpēc, Mozum bija vajadzīga pārdabiska pārliecība par to, kurš tieši ir uzlicis viņam šādu nastu. Atšķirībā no Jeremijas, Mozus centās atrast dažādus attaisnojumus tam, lai tikai neatbildētu uz Dieva aicinājumu savai dzīvei. Iespējams, Dievs jau sen saka tev to, kāds ir tavas dzīves aicinājums un to, pa kādu ceļu Viņš vēlas tevi vest. Jautājums ir tikai tajā – vai tu pakļausies šim aicinājumam vai arī strīdēsies ar Dievu. Par ko tu vairāk domā – par Dieva, Kurš dzīvo tevī, un Kuram nav nekā neiespējama, spējām, vai arī tu domā par saviem ierobežojumiem un par to, ko tu nevari izdarīt? Dievs zina to visu, un tālab Viņš ir izvēlējies tieši tevi. Tūlīt pat pakļaujies Dievam, un tu ieraudzīsi, cik varenā veidā Viņš tevi izmantos. Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse

    Ja tu nepraktizē lūgšanu, tad tajā brīdī, kad tev tā izmisīgi būs nepieciešama, tu nezināsi, kā vajag lūgt. Tas ir ļoti svarīgi! Katram no mums reiz izmisīgi ir bijusi nepieciešama vai arī būs nepieciešama lūgšana. Mēs spēsim pieaugt tikai tajā, ko praktizējam un darām pastāvīgi. Ja mēs neesam sadraudzībā ar Dievu, tad noteikti atradīsies kas tāds, kas piepildīs mūsu laiku, un mēs pamanīsim to, ka runājam vienu, bet mūsu dzīvē notiek pavisam kas cits. Mēs sakām: „Es mīlu Tevi, Kungs!”, bet mūsu darbi parāda to, ka mums nav laika Dievam, ka mēs nepiegriežam vērību Dievam, un mēs nedisciplinējam sevi, lai praktizētu tās lietas, kas tuvina mūs Viņam.
  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.
  • Sēšanas un pļaušanas likums

    „Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.” (Galatiešiem 6:7-8).„Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.„(Romiešiem 8: 13)
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.