Caur sadraudzību ar Dievu mēs varam iemācīties saprast vai izprast…

Labdien, draugi!

Man gribētos ticēt, ka rubrika „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” atvieglo jūsu dzīvi. Lūdzu, padalieties ar mums savos iespaidos par to, kā šis vārds svētī jūs. Tas mums būs par lielu uzmundrinājumu, – zināt, ka mūsu darbs nav veltīgs.

Šodien mēs turpināsim sarunu par to, cik svarīgi ir personīgi dzirdēt to, ko saka Tas Kungs. Dievs vēlas komunicēt ar mums un atklāt mums Savus noslēpumus.

Vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem.

„Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. … Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko.” (Jāņa 10:3;27).

Vārds „klausīt” – tas ir grieķu vārds „AKAYO”, kurš nozīmē „saprast vai izprast sacīto”.

Caur sadraudzību ar Dievu mēs varam iemācīties saprast vai izprast:

1. Dieva klātbūtni;

„ES ESMU labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst.”(Jāņa 10:14)

2. Dieva svētumu;

„ES ESMU labais gans „(Jāņa 10:11a).

3. Dieva mīlestību;

„Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm”(Jāņa 10:11b).

„Un Es viņiem esmu darījis zināmu Tavu Vārdu un darīšu To zināmu, lai mīlestība, ar ko Tu Mani esi mīlējis, būtu viņos un arī Es būtu viņos.” (Jāņa 17:26).

4. Dieva gribu;

„… un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. Tad Jēzus atkal sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ES ESMU durvis, kas ved pie avīm.” (Jāņa 10:3;7).

5. Dieva suverenitāti;

„Tāpēc Tēvs Mani mīl, ka Es atdodu Savu dzīvību, lai Es to atkal atgūtu. Neviens to nav Man atņēmis, bet Es to atdodu pats no Sevis. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt. Šo uzdevumu Es esmu saņēmis no Sava Tēva.” (Jāņa 10:17-18).

6. Dieva uzticību.

„Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.” (Jāņa 10:29).

Ja mēs priekš sevis gribam izzināt un atklāt likteni no Dieva, mums jāiemācās dzirdēt Viņa balsi.

Dievs runā tālab, lai dotu cilvēkiem konkrētu vai īpašu uzdevumu. Dievs saka, ka tikai Viņš zina, kādi ir Viņa plāni priekš mums. Tālab, Dievs runās ar mums, lai atklātu mums Savus plānus.

„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat. Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu. Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit.” (Jeremijas 29:11-13).

Sauc uz Dievu personīgi, un Viņš atbildēs un parādīs tev to, kas tev jādara.

„… piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas.” (Jeremijas 33:3).

Jeremijas piemērs

„Pār mani nāca Tā Kunga vārds, kas man sacīja: “Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.” Tad es atbildēju: “Ak, Kungs, mans Dievs, redzi, es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!” Bet Tas Kungs man sacīja: “Nesaki: es esmu jauns, – jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu. Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!” saka Tas Kungs. Un tad Tas Kungs izstiepa Savu roku, aizskāra manu muti un sacīja: “Redzi, Es lieku Savus vārdus tavā mutē. Es šodien tevi ieceļu pār tautām un pār ķēniņu valstīm – izplēst ar visām saknēm un izraut, sagraut un izpostīt, tad uzcelt un dēstīt.” (Jeremijas 1: 4-10).

Dievs vērsās pie Jeremijas un paziņoja par to, ka Viņam ir plāns priekš Jeremijas, kurš pastāvēja jau tad, kad Jeremija vēl bija mātes miesās. Un Jeremija pakļāvās šim plānam.

Mozus piemērs.

Mozus saņēma no Dieva nopietnu uzdevumu atbrīvot Israēla tautu no faraona varas. Mozus bija audzināts faraona pilī, tālab viņš brīnišķīgi zināja faraona spēku. Mozus zināja arī to, ar kādu naidu faraons izturējās pret Israēla tautu. Tāpēc, Mozum bija vajadzīga pārdabiska pārliecība par to, kurš tieši ir uzlicis viņam šādu nastu. Atšķirībā no Jeremijas, Mozus centās atrast dažādus attaisnojumus tam, lai tikai neatbildētu uz Dieva aicinājumu savai dzīvei.

Iespējams, Dievs jau sen saka tev to, kāds ir tavas dzīves aicinājums un to, pa kādu ceļu Viņš vēlas tevi vest. Jautājums ir tikai tajā – vai tu pakļausies šim aicinājumam vai arī strīdēsies ar Dievu. Par ko tu vairāk domā – par Dieva, Kurš dzīvo tevī, un Kuram nav nekā neiespējama, spējām, vai arī tu domā par saviem ierobežojumiem un par to, ko tu nevari izdarīt? Dievs zina to visu, un tālab Viņš ir izvēlējies tieši tevi.

Tūlīt pat pakļaujies Dievam, un tu ieraudzīsi, cik varenā veidā Viņš tevi izmantos.

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije