Dievs zina visas tavas domas, tavus pārdzīvojumus un bailes, tavas stiprās un vājās puses
Labdien, draugi!
Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Viņa.
Mēs runājām par to, ka Dievam ir aicinājums tavai dzīvei. Dievs zina visas tavas domas, tavus pārdzīvojumus un bailes, tavas stiprās un vājās puses. Taču, tas viss nespēj mainīt Viņa labos nodomus attiecībā uz tevi. Tava daļa ir – pakļauties Dieva aicinājumam un paļauties uz Viņu itin visā. Dievs vēlas darīt varenus darbus tieši caur tavu dzīvi.
„ Tad Mozus sacīja uz To Kungu: “Ak, Kungs, es neesmu runātājs, tāds neesmu bijis vakar, tāds neesmu arī šodien, kopš Tu runāji ar Savu kalpu, bet man ir grūta valoda un neveikla mēle.” Bet Tas Kungs sacīja viņam: “Kas cilvēkam muti devis? Un kas dara mēmu vai kurlu, vai redzīgu, vai aklu? Vai ne Es, Tas Kungs?” (2.Mozus 4:10-11).
„ Raugait, brāļi, savus aicinātos, nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo. Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas; lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā.” (1.Korintiešiem 1:26-29).
Vakar mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam uzzināt un atklāt savu likteni no Dieva, mums ir jāiemācās dzirdēt Viņa balsi.
Bez tam, dažkārt Dievs runā tāpēc, lai sagatavotu mūs smagām situācijām. Tas ir tik svarīgi sekojošu iemeslu dēļ:
Pirmkārt, smagas vai grūtas situācijas pieprasa gudrību, pacietību, un dažkārt pat lielu pacietību, un tālab, saņemot iepriekš svarīgu informāciju, mēs varēsim sagatavot savu sirdi.
Otrkārt, nav svarīgi, kas notiek mūsu dzīvē vai arī mums visapkārt, jo priekšzināšanas par to, kas notiek vai notiks, piepilda mūsu sirdi ar pārliecību. Kurš mums var dot tādu pārliecību, ja ne Pats Dievs, Kurš ne tikai zina beigas no paša sākuma, bet Pats ir Sākums un Beigas, Alfa un Omega.
Piemēram, lai Mozus neizjauktu Dieva plānu par Israēla bērnu atbrīvošanu, Dievs jau iepriekš paziņoja Mozum par to, kā izturēsies faraons.
„ Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie faraona, jo Es esmu nocietinājis viņa sirdi un viņa kalpu sirdis, lai darītu šīs Savas zīmes viņu vidū un lai jūs, jūsu bērniem un bērnu bērniem dzirdot, stāstītu, kādus varenus darbus Es Ēģiptē esmu darījis un kādas zīmes Es tur esmu cēlis viņu vidū, lai viņi zinātu, ka Es esmu Tas Kungs.” Un Mozus un Ārons gāja pie faraona un sacīja viņam: “Tā saka Tas Kungs, ebreju Dievs: cik ilgi tu liegsies Man paklausīt un atlaist Manu tautu, ka tā Man kalpotu?” (2.Mozus 10:1-3).
Un kā tas bija ar Eliju? No kurienes Elijam radās drosme un uzdrīkstēšanās stāties pretī lielam daudzumam Baala praviešu? Tas viss kļuva iespējams tālab, ka Elija izdzirdēja vārdu no Dieva, saņēma detalizētu rīcības plānu un informāciju par to, kā viss beigsies.
„ Un tanī brīdī, kad dāvinājuma upuri mēdz nest, pravietis Elija piegāja un sacīja: “Kungs, Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dievs, šodien dari Sevi zināmu, ka Tu esi Dievs Israēlā un ka es esmu Tavs kalps, un ka es pēc Tava vārda visu šo esmu darījis.” (1.Ķēniņu 18:36).
Dievs bieži runās uz mums un darīs to tāpēc, lai mēs sajustu Viņa klātbūtni. Bieži vien, kad mums ir problēmas, mēs varam sajusties vientuļi, atstāti un nevienam nevajadzīgi. Tādos brīžos ikvienam no mums ir vajadzīgs uzmundrinājums un mierinājums, kā arī pārliecība par to, ka Dievs vēl arvien ir tronī, un ka Viņš kontrolē esošo situāciju.
– Dāvids sacīja, ka, iedams caur tumšu ieleju, viņš tikai tāpēc nebīsies ļaunuma, ka apzinās pastāvīgu Tā Kunga klātbūtni ar viņu.
„ Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.”(Psalms 23:4).
– Ķēniņš Hiskija, atrodoties ļoti smagā situācijā, saņēma mierinājumu caur pravietisku vārdu no Dieva. Tas bija spēcīgs atbalsts Hiskijam, un deva viņam pārliecību par to, ka viņš nav viens.
„Kad ķēniņš Hiskija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drēbes, apvilka sēru drēbes un gāja Tā Kunga namā.
Bet savu nama pārvaldnieku Ēljakīmu un valsts rakstvedi Sebnu līdz ar vecākiem priesteriem, ģērbtus sēru drēbēs, viņš sūtīja pie pravieša Jesajas, Amoca dēla. Un tie viņu uzrunāja: “Tā saka Hiskija: šī diena ir bēdu, soda, pazemojuma un lāstu diena, jo bērni taisījās piedzimt, bet tie nevar piedzimt aiz nespēka. Kaut jel Tas Kungs, tavs Dievs, dzirdētu Rabsaka vārdus, ko viņa kungs, Asīrijas ķēniņš, atsūtījis, lai zaimotu dzīvo Dievu, un kaut viņu sodītu to vārdu dēļ, ko Tas Kungs, tavs Dievs, dzirdēja! Aizlūdz par tiem, kas vēl atlikuši!” Un ķēniņa Hiskijas kalpi nāca pie Jesajas, un Jesaja tiem sacīja: “Aiznesiet savam kungam šādu atbildi: tā saka Tas Kungs: nebīsties to vārdu dēļ, ko tu dzirdēji, ar kuriem Asīrijas ķēniņa kalpi Mani zaimoja! Redzi, Es viņam likšu pieņemt lēmumu, ka viņš, saņēmis kādas ziņas, atgriezīsies savā zemē, un viņš kritīs savā zemē no zobena.” (Jesajas 37:1-7).
Tev jāzina, ka Dievs vienmēr ir ar tevi, ka tu arī neesi viens! Dieva mīlestība ieskauj tevi it visur! Tuvojies Tam Kungam, meklē Viņa vaigu, un Viņš tev pateiks, kas tev jādara.
Dievs mierinās un dziedinās tevi!
Lai Dievs tevi bagātīgi svētī!
Līdz rītam!
Mācītājs Rufus Adžiboije
