Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

Labdien, dārgie brāļi un māsas! Priecājos, ka no jauna varu vērsties pie jums ar uzmundrinājuma un pamācības vārdu. Mēs ar jums runājām par to, ka Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu, vēlas atklāt mums Savus noslēpumus, kuri atnestu mūsu dzīvē izlaušanos un paaugstināšanu. Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt. 
„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).
 Praktiski tos pašus vārdus Jēzus sacīja Saviem mācekļiem: „Jūs esat Mani draugi! Un to, ko Dievs ir atklājis Man, es atklāšu jums.” 
„ Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc, ka visu, ko Es esmu dzirdējis no Sava Tēva, Es jums esmu darījis zināmu.” (Jāņa 15:15).
 Dievs izglāba Israēla bērnus, izveda viņus no Ēģiptes, darīja viņu ceļā brīnumus, bet viņi, tai pat laikā, tik un tā neiepazina Dievu personīgi, viņi tik un tā nespēja atpazīt Viņa balsi, – tie tikai zināja par Viņu, bet nepazina Viņu. Israēla bērni zināja, ka Viņš ir – Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs, Kurš ir atbrīvojis viņus. Viņi zināja par Dieva darbiem, bet nepazina Viņu kā Personību. Un Dievs tiem sacīja, ka Viņš vēlas iepazīties ar viņiem. Mozus dzirdēja Dievu, jo tas personīgi pazina Viņu Pašu un Viņa ceļus. Dievs vēlējās personīgi runāt ar Israēla bērniem. Dievs gribēja, lai tie dzirdētu Viņu un skatītu Viņa godību. Šī iemesla dēļ, Dievs atveda viņus pie kalna, kurā Viņš gribēja atklāties tiem (skat. 2.Mozus 19.nod.).Tomēr, nobijušies, izraēlieši teica, ka viņi vairs negrib dzirdēt Dievu, bet uzskata, ka labāk būs, ja vārdu no Dieva priekš tiem saņems Mozus. Kādas sekas tas atnesa Israēla tautai? Viņi neiepazina Dievu un neiepazina Viņa ceļus, jo starp Dievu un viņiem nebija sadraudzības. 
„Viņš Mozum atklāja Savus ceļus un rādīja Israēla bērniem Savus darbus.(Psalms 103:7).
 Ja mēs iemācīsimies dzirdēt Dieva balsi, tad mums būs dziļa sadraudzība ar Viņu, un tādā gadījumā mēs zināsim Dievu ceļus un pazīsim Dievu personīgi. Dievam tik daudz kas ir uz sirds, ar ko Viņš vēlētos dalīties ar mums. Dievs vēlas dalīties ar mums tajā, ko Viņš grib darīt. Tas var attiekties uz tavu vai tavu bērnu dzīvi, uz tavu biznesu, situāciju pilsētā, kurā tu dzīvo, vai arī situācijām blakus esošajās pilsētās. Dievs grib atklāt mums arī Sevi Pašu. Taču, ja mēs neiemācīsimies dzirdēt Dieva balsi, tad mums nebūs pilnvērtīgas sadraudzības. Nav iespējams mīlēt un, tai pat laikā, nedalīties ar to, kuru tu mīli, tajā, kas notiek tavā sirdī. Dievs ir mīlestība, un Viņš vēlas, lai mēs iepazīstam Viņu dziļāk. Tas ir iespējams tikai tad, ja mēs esam iemācījušies dzirdēt Viņa balsi. Mēs nevarēsim staigāt ar Dievu līdz tam brīdim, kamēr mēs nesāksim Viņu dzirdēt un saprast. Bībele saka, ka divi nevar staigāt kopā, ja tie viens otru nesaprot. 
  Ja divi kopā staigā, vai tad viņi nav savā starpā jau iepriekš sarunājušies (Āmosa 3:3).
 Mēs gribam staigāt kopā ar Dievu tieši tāpat, kā to darīja Ēnohs. Taču, kā ir iespējams staigāt ar Dievu, ja mēs Viņu neredzam? Tikai caur sadraudzību ar Viņu. 
„Un Ēnohs vadīja savas gaitas ar Dievu; tad viņa vairs nebija, jo Dievs ņēma viņu pie Sevis.”(1.Mozus 5:24).
 
„Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā.”(Jāņa 10:3).
 Dievs grib komunicēt ar mums individuāli, tālab Viņš arī sauc mūs vārdā. 
„ Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un, kad viņš atgriezās nometnē, viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī.” (2.Mozus 33:11).
 Dievs vēlas sarunāties ar mums vaigu vaigā, tieši tā, kā Viņš runāja ar Mozu. Tieši tai laikā mēs mācāmies saprast Dievu.  Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.
  • Dieva Valstība III

    Jēzus atnesa uz šo zemi Debesu Valstību, un viņš vēlas, lai mēs ar jums iesaistītos Viņa Valstības paplašināšanas procesā uz šīs zemes. Dievs vēlas, lai Viņa Valstība iekarotu visu zemi. Un ir bezjēdzīgi spriedelēt par to, notiks tas vai nē – šis jautājums jau ir atrisināts, tas noteikti notiks. Jautājums ir šāds – vai Dieva Valstības paplašināšana notiks ar tavu līdzdalību vai nē.Esmu pārliecināts, ka katrs ticīgais, kurš patiesi mīl Dievu, vēlas būt par šī procesa sastāvdaļu, vēlas Debesu valstību ne tikai sevī, bet vēlas To izplatīt sev visapkārt.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls II

    Es vēlos, lai pamanāt, ka, lai Dieva Vārds spētu nest augli, ir nepieciešams pieņemt šo Vārdu. Ļaudis, kuru sirds līdzinās akmeņainai augsnei, arī uzņem Vārdu, taču pastāv būtiska atšķirība starp viņiem un tiem, kuru sirds tiek identificēta ar labu augsni. Ļaudis, kuru sirds ir līdzīga akmeņainai augsnei, uzņem Vārdu emocionāli, virspusēji, un bez tam viņi nav pastāvīgi, līdz ar to Vārds nevar iesakņoties viņu sirdīs. „Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi…”(Marka, 4:17).
  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.
  • Dievs grib, lai jūs ne tikai iepazīstat Viņa gribu, bet arī pieaugat Dieva, kā Personības, atziņā

    „Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.”(Jēkaba 1:2-4).Dieva atziņa un Viņa gribas izzināšana dara cilvēku par spēcīgu personību, kuru dzīves apstākļi nevar salauzt. Tieši jūs varat kļūt par tādiem cilvēkiem, ja vien jūs pieaugsiet Dieva atziņā, izzināsiet it visā Viņa gribu un rīkosieties saskaņā ar šo gribu.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.