Cienīgs mērķis dzīvei

Miers jums, dārgie draugi! Es sveicu jūs šajā brīnišķīgajā dienā un lūdzu par to, lai Tas Kungs sekmē jūsu ceļu un dod veiksmi it visā, ko jūs šodien darīsiet.

Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Cienīgs mērķis dzīvei”.Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:

„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk. Bet jūsu dēļ nepieciešams palikt miesā. Un tādā paļāvībā es zinu, ka palieku un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku, lai jūsu līksmība Kristū Jēzū pieaugtu caur mani, kad es ieradīšos atkal pie jums.”(Filipiešiem 1:20-26). Bībeles tulkojumā krievu valodā …..savā pārliecībā un cerībā. Pāvilam bija pārliecība un cerība(tulkojumā angļu valodā – viņam bija patiesa gaidīšana, par kuru viņš bija pilnīgi pārliecināts).Kas tad bija patiesā gaidīšana Pāvila dzīvē?Pāvils patiesi gaidīja to, lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Mērķis piepilda mūsu domas un dod mums motivāciju dzīvē. Pāvils skatījās uz dzīvi caur savu mērķi, – lai caur viņa dzīvi tiktu pagodināts Kristus.

Cilvēkam bez ticības nav cerības. Savukārt ticība tiek būvēta balstoties uz cerību – uz to, ko mēs gaidām.„Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”(Ebrejiem 1:11).

Ticība tiecas uz konkrētu mērķi. Ticība īsteno konkrētus soļus konkrēta mērķa sasniegšanai. Tur, kur nav cerības un gaidīšanas, – tur ticība paliek bez augļa. Ticība nodrošina nepieciešamo enerģiju vai motivāciju priekš tā, lai virzītos uz priekšu.Ja mūsu dzīves mērķis ir tikai materiālais labums, personīgās ērtības utt., tad tādu mērķi nevar nosaukt par cienīgu.Kristus iepazīšanā Pāvils saskatīja pārākumu. Bez šāda mērķa ticība būs neauglīga. Vēlēšanās iepazīt Kristu un pagodināt Viņu savā dzīvē motivē un virza cilvēku uz priekšu.„Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus, cerībā iemantot dievišķo godību. Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.(Romiešiem 5:1-5). Šodien tev ir iespēja pārbaudīt savus dzīves mērķus. Uz ko tu šodien tiecies? Kam tu šodien tērē savu dzīvi? Ja tavos mērķos nav vietas Kristum un Viņa Valstības darbiem, tad tā ir velta laika tērēšana, un tādus mērķus nevar nosaukt par cienīgiem. Dievs vēlas darīt tavā dzīvē un caur tavu dzīvi varenas lietas, bet, jautājums ir sekojošs – vai tu to vēlies? Lai vēlēšanās vēl vairāk iepazīt Kristu un pagodināt Viņu savā dzīvē kļūst par tavas dzīves galveno mērķi. Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Katram ticīgam cilvēkam ir ļoti svarīgi pazīt un zināt Dieva balsi

    Jaunajā Derībā 15 reizes Jēzus lieto frāzi: “kam ausis dzirdēt, lai dzird”. (sk. Mat 11:15; 13:9,43; Маrka 4:9, 23; 7:16; Lūkas 8:18; 14:35; Atkl.2:7, 11, 17, 29; 3:6,13,22; 13:9).Filipa Bībeles tulkojumā šie panti skan tā: „Cilvēks, kuram ir ausis, lai tās izmanto”.

    Jaunajā Derībā 15 reizes Jēzus lieto frāzi: “kam ausis dzirdēt, lai dzird”. (sk. Mat 11:15; 13:9,43; Маrka 4:9...

  • Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

    Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem.Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus.„ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).

    Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem. Savukārt piedošana...

  • Bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants)Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti.

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants) Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš...

  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! II

    Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi.Jesaja ieraudzīja Dievu. Jesaja ieraudzīja Dieva varenību, Dieva svētumu.Tad, kad tu tuvojies Dievam, Dievs tev atklāsies arvien vairāk un vairāk. Tad, kad mēs redzam Dievu, mēs noteikti ieraudzīsim arī sevi, jo mēs esam radīti pēc Viņa tēla un līdzības. Viņa gaismā mēs ieraugām gaismu.Jesaja ieraudzīja sevi. Dievs vēlas, lai mēs ieraugām sevi. Tieši tāpēc, Viņš pieļauj mūsu dzīvē dažādas situācijas, kuras atver mūsu acis uz to, ko mēs nesam sevī.

    Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi. Jesaja...

  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs runājām par to, ka sāpēs un...

  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam...