Cienīgs mērķis dzīvei

Miers jums, dārgie draugi! Es sveicu jūs šajā brīnišķīgajā dienā un lūdzu par to, lai Tas Kungs sekmē jūsu ceļu un dod veiksmi it visā, ko jūs šodien darīsiet.

Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Cienīgs mērķis dzīvei”.Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:

Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk. Bet jūsu dēļ nepieciešams palikt miesā. Un tādā paļāvībā es zinu, ka palieku un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku, lai jūsu līksmība Kristū Jēzū pieaugtu caur mani, kad es ieradīšos atkal pie jums.”(Filipiešiem 1:20-26). Bībeles tulkojumā krievu valodā …..savā pārliecībā un cerībā. Pāvilam bija pārliecība un cerība(tulkojumā angļu valodā – viņam bija patiesa gaidīšana, par kuru viņš bija pilnīgi pārliecināts).Kas tad bija patiesā gaidīšana Pāvila dzīvē?Pāvils patiesi gaidīja to, lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Mērķis piepilda mūsu domas un dod mums motivāciju dzīvē. Pāvils skatījās uz dzīvi caur savu mērķi, – lai caur viņa dzīvi tiktu pagodināts Kristus.

Cilvēkam bez ticības nav cerības. Savukārt ticība tiek būvēta balstoties uz cerību – uz to, ko mēs gaidām.„Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”(Ebrejiem 1:11).

Ticība tiecas uz konkrētu mērķi. Ticība īsteno konkrētus soļus konkrēta mērķa sasniegšanai. Tur, kur nav cerības un gaidīšanas, – tur ticība paliek bez augļa. Ticība nodrošina nepieciešamo enerģiju vai motivāciju priekš tā, lai virzītos uz priekšu.Ja mūsu dzīves mērķis ir tikai materiālais labums, personīgās ērtības utt., tad tādu mērķi nevar nosaukt par cienīgu.Kristus iepazīšanā Pāvils saskatīja pārākumu. Bez šāda mērķa ticība būs neauglīga. Vēlēšanās iepazīt Kristu un pagodināt Viņu savā dzīvē motivē un virza cilvēku uz priekšu.„Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus, cerībā iemantot dievišķo godību. Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.(Romiešiem 5:1-5). Šodien tev ir iespēja pārbaudīt savus dzīves mērķus. Uz ko tu šodien tiecies? Kam tu šodien tērē savu dzīvi? Ja tavos mērķos nav vietas Kristum un Viņa Valstības darbiem, tad tā ir velta laika tērēšana, un tādus mērķus nevar nosaukt par cienīgiem. Dievs vēlas darīt tavā dzīvē un caur tavu dzīvi varenas lietas, bet, jautājums ir sekojošs – vai tu to vēlies? Lai vēlēšanās vēl vairāk iepazīt Kristu un pagodināt Viņu savā dzīvē kļūst par tavas dzīves galveno mērķi. Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.
  • Pie kādas cilvēku kategorijas šodien piederi tu – pie Jēzus mācekļiem vai pie pūļa? II

    Ceļš, pa kuru mūs vedīs Jēzus, ne vienmēr būs gluds un viegls. Bībele mums saka, ka Pats Jēzus ir pacietis krustu, kaunu un zaimošanu attiecībā uz Sevi. Tas nozīmē, ka Jēzus noteikti vedīs mūs pa raudu un nāves ielejām, pa ceļiem, kurus mēs negribam staigāt, bet kas ir labāki priekš mums, jo tikai Viņš zina, kas ir pats labākais mums. Mācekļi sekoja Jēzum ne tikai tad, kad Viņš runāja viņiem tīkamas lietas, bet arī tad, kad Viņš atmaskoja un laboja viņus. Mācekļi sekoja Jēzum pat tad, kad viņi nesaprata to, ko Viņš tiem sacīja. Mācekļi vienkārši uzticējās Viņa gudrībai.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū

    Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus mentalitāti, kura saucas „Es esmu vientuļa sala(atsevišķa sala)”, kuras dēļ šodien ļoti bieži cieš Kristus Miesa.Dievs negrib, ka tu esi sala, kas atrodas atstatus un neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam atbildīgi ne tikai par to, lai paši atskaitītos citu priekšā, bet arī par to, lai aicinātu citus ticīgos Kristus Miesā uz atskaitīšanos un palīdzētu viņiem tajā.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.