Cienīgs mērķis dzīvei II

Dārgie draugi, es svētīju jūs šai dienā un lūdzu par to, lai Dieva acīmredzama klātbūtne pavada jūs visas šīs dienas garumā.Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?Caur ticību mums ir pieeja Dieva žēlastībai un mēs gaidām Dieva slavu, – lai tā vēl lielākā mērā atklājas mūsos un caur mums.Pāvils sacīja, ka viņš lielās ar cerību par Dieva slavu.Cerība – tā ir gaidīšana. Gaidīšana nepaliks kaunā. Pāvils gaidīja Dieva slavu.Pateicoties šai gaidīšanai, Pāvils bija gatavs ciest, maksāt jebkādu cenu vai pat mirt. „…ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību…”Cilvēks, kurš tic Jēzum, nebaidās no ciešanām, jo gaida Dieva slavu.Bībele konkrēti runā par to, ka mums ir jācieš līdz ar Viņu tālab, lai līdz ar Viņu mēs tiktu apskaidroti(Bībeles tulkojumā krievu valodā – līdz ar Viņu iegūtu slavu):
„…… jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.” (Romiešiem 8:17-18).
Ciešanas – tā ir atteikšanās no savas gribas. Jēzus, lūdzot Ģetzemanes dārzā, sacīja:„Ne Mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Ja cilvēkam nav cienīga mērķa, tad viņš būs virspusējs un tukšs ticīgais. Virspusēji ticīgie dzīvo balstoties uz sajūtām: ja viņi labi jūtas, tātad, Dievs ir, bet ja viņi jūtas slikti – Dieva nav. Cilvēks ar cienīgu mērķi nepadodas pat ciešanās. Mēs stāvam žēlastībā, un ne savā spēkā. Bet žēlastība nāk pār pareizu mērķi. Mūs virza mūsu mērķis, un šim mērķim ir jābūt saistītam ar Kristu. Viss, ko Pāvils darīja, tika pakļauts viņa mērķim. Kas šodien virza tavu dzīvi? Nosaki, vai tavs mērķis ir cienīgs vai nē?Daudziem ir darbi, bet svarīgi ir viens, – vai šiem darbiem ir augļi.Cienīgs mērķis noteikti novedīs līdz cienīgiem darbiem, un tādi darbi noteikti nesīs augļus.Mēs varam mācīties to no Pāvila. Pāvils baudīja dzīvi, un viņš nebaidījās no nāves.Viņš nebaidījās nomirt, jo bija pārliecināts, ka uz zemes ir dzīvojis cienīgam mērķim.Līdzko Jēzus atrada Pāvilu, viņš sāka tiekties tikai uz vienu mērķi: iepazīt Kristu, iepazīt Viņa augšāmcelšanās spēku, ciest līdz ar Viņu, lai pēc tam pagodinātos līdz ar Viņu.
Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums.”(Filipiešiem 1:21).
 Pāvils nedzīvoja sev, bet citiem, lai tikai Kristus tiktu pagodināts, un ne vienkārši tāpēc, lai darītu labus darbus.Viņa dzīve miesā nesa tīkamus augļus cilvēkiem un pagodināja Dievu. Viņš veltīja savu dzīvi tam, lai meklētu Kristu un Viņa svaidījumu. Pāvils strādāja, lai palīdzētu citiem iemantot prieku Dievā un tie rastu panākumus ticībā, lai Kristum parādoties viņu balvas pieaugtu. 
„Un tādā paļāvībā es zinu, ka palieku un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku, lai jūsu līksmība Kristū Jēzū pieaugtu caur mani, kad es ieradīšos atkal pie jums.” (Filipiešiem 1:25-26).
Kāda ir tava izvēle šodien – līdzināties pasaulei vai arī ietekmēt un mainīt pasauli vietā, kurā tu atrodies?Cienīgs mērķis vienmēr nes augļus Dievā.Necienīgs mērķis –ir vērsts tikai uz sevi pašu.Kam tu veltī savu dzīvi, savu laiku – lūk jautājums, uz kuru ir jāatbild katram cilvēkam.Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).
  • Cik svarīgi ir nest augļus Dieva Valstībā

    Kurš no jums sevi uzskata par Dieva izredzētu cilvēku? Ja jūs sevi par tādu uzskatāt, tad tiek runāts arī par jums. Par visiem tiem, kuri pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu, Dievs saka:„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.” (1.Pētera 2:9).
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli III

    Es gribu aicināt uz to, lai mēs ziedojamies Dievam. Ja cilvēks nav ziedojies tam, ko viņš dara, tam nebūs nekāda taustāma rezultāta, – un tas attiecas uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Ziedojies Dievam tajā, ka tu liecināsi un lūgsi par konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama glābšana, un ka tu darīsi to tik ilgi, līdz Dieva spēks satrieks ikvienu augstprātību viņos un atvērs viņu saprātu labajai vēstij par Kristu.
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms

    «Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.(Sal.māc. 12:14).Salamans it kā dublē Jēzus vārdus. Dievs nodos katru mūsu lietu tiesā un īpaši visu apslēpto – grēkus, nepareizās lietas, to, ko mēs noslēpjam. Katru lietu Dievs izvedīs Savas tiesas gaismā. Tas nozīmē, ka mūsu grēki sekos mums pa pēdām. Vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no grēka un nepareizās rīcības sekām – nožēlot tos, pirms Dievs tos nodod tiesā. Grēku nožēla atnes mums žēlastību un labvēlību no tā Kunga. Grēka nožēla atnes mūsu dzīvē jaunas iespējas no tā Kunga. Tāpēc pareizais dzīves veids un pareizais lēmums ir tajā, ka nožēlojam savus apslēptos grēkus, lai Dievs mūs nenotiesātu.
  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)

One Comment

  1. Liels paldies Mācītāj par Vārdu! Tiešām cēls ikviena kristieša mērķis būt par sekmējumu un ticības prieku,lai cilvēku līksmība pieaugtu caur mums un nestu daudz,daudz pateicību mūsu mīļajam Dievam un Kungam, Jēzum Kristum,Viņam lai ir gods šodien un mūžīgi mūźos, āmen,āmen!

Comments are closed.