Cik svarīgi ir būt dievbijībā

Dārgie draugi! Esat atkal mīļi gaidīti mūsu slejā “Ikdienas vārds garīgam stiprinājumam”. Šodien es vēlos pastāstīt jums, cik svarīgi ir būt dievbijībā.Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.Šī bija tā gudrība, kas vadīja Jāzepu uz veiksmi par spīti visām likstām un netaisnībai, ko viņš piedzīvoja dzīves laikā. Šī gudrība viņu arī verdzībā darīja par galvu, nevis par asti. Šī gudrība viņu nolika augstā stāvoklī cietumā, un tā acumirklī pārcēla viņu no cietuma uz troni.Kāds bija Jāzepa gudrības noslēpums?Jāzepa gudrības noslēpums bija dievbijība. Tāpēc viņš teica saviem brāļiem: „Es bīstos Dieva.”
“Un Jāzeps sacīja viņiem trešajā dienā: “Darait tā, tad jūs paliksit dzīvi, arī es bīstos Dieva.”” (1.Mozus 42:18)
Jāzeps bija veiksmīgs it visur, kur viņš devās, jo viņš bijās Dievu!Ko tas nozīmē – bīties Dievu?
  1. Dievbijība ir iekšēja vēlme izpatikt Dievam visā, ko darāt.
  2. Bīties Dievu nozīmē ienīst to, ko ienīst Viņš, un mīlēt to, ko mīl Viņš.
Jāzeps parādīja šādu mīlestību pret Dievu visu laiku, neatkarīgi no sava statusa vai atrašanās vietas.
  1. Būdams mājās ar brāļiem, Jāzeps parādīja savu dievbijību, atsakoties pievienoties brāļiem, kad viņi meloja tēvam un darīja ļaunu.
  2. Esot verdzībā, viņš parādīja dievbijību, palikdams uzticīgs savam kungam un izvairīdamies no ārlaulības sakara ļaunuma.
  3. Jāzeps parādīja savu dievbijību cietumā, uzticīgi kalpodams un palīdzēdams citiem tulkot viņu sapņus, lai gan viņa paša sapnis vēl nebija iztulkots.
  4. Visbeidzot mēs redzējām, ka attiecībā pret saviem brāļiem, viņš izvēlējās tiem piedot, jo, viņa paša vārdiem runājot, „viņš bijās Dieva”.
Nav brīnums, ka Dievs viņu vareni svētīja un uzcēla cieņas un goda vietā!Kur nav dievbijības, tur velnam nav ierobežojumu (1.Mozus 20:1; Rom. 3:10-18). Tāpēc Dievs meklē tos, kas Viņu bīstas, tos, kas Viņu godā un mīl pietiekami, lai ienīstu ļaunumu. Tādus cilvēkus Viņš svaidīs un svētīs ar gudrības un atklāsmes Garu. Tādus cilvēkus Dievs uzcels cieņas un goda pilnā vietā. Vai jūs bīstaties Dievu? Vai tas atspoguļojas jūsu dzīvesveidā un valodā? Dievs vēlas, lai jūs atbildat uz šo jautājumu, kad jūs pārdomāsiet sekojošās Rakstu vietas: 2.Mozus 18:21; Sal.māc. 8:12; 12: 13; Nehemijas 5: 15; Psalmi 34: 11-16. Atcerieties:
 “Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība ar viņiem vedīs viņus pie īstās atziņas.” (Psalmi 25:14).
 Pieaudziet gudrībā, kas nāk no Tā Kunga, ik dzīves dienas un lai jūsu likteni nosaka gudrības un atklāsmes gars Jēzus vārdā! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? IV

    Tam, lai dzirdētu Dieva balsi, tev ir nepieciešams iemācīties apstāties un nomierināties – nomierināt savu prātu, jūtas, emocijas, un tikai tad tu varēsi sadzirdēt, ko tev saka Dievs. Kad tu iemācīsies sadzirdēt Dieva balsi, tev būs ne tikai mūžīgā dzīvība, bet arī dzīvība ar pārpilnību, kas apslēpta tevī. Problēmas būs, bet tu tik un tā spēsi priecāties, jo būsi pārliecināts par to, ka tavam Dievam ir atbilde uz jebkuru jautājumu, tavs Dievs ir spējīgs atrisināt jebkuru problēmu. Cilvēciskais prāts visu mēģina izskaitļot, – kas un kā būs, kā visam jānotiek. Mūsu prāts strādā kā ātrs procesors. Bet problēma ir tajā, ka mūsu dzīvē atnāk tādas situācijas un problēmas, kuras mūsu prāts nespēj atrisināt. Un kas tādā brīdī notiek ar mūsu saprātu – procesoru? Tas iziet no ierindas.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”
  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” II

    Kā tas ir ar tevi, dārgais lasītāj? Kas tevi traucē virzīties uz Dievišķo mērķi? Vai tu esi nomiris kritikai, vai arī joprojām baidies no sabiedrības viedokļa? Vai esi nomiris savas miesas patmīlībai, vai arī vēlēšanās izpatikt miesai joprojām traucē tev ziedot savu dzīvi Dievam par 100%? Ar ko tu attaisno savu remdeno garīgo stāvokli? Kādus argumentus tu sniedz, – kāpēc tu nevari dzīvot Dievam un piepildīt Viņa aicinājumu savai dzīvei?Ļauj Dievam atvērt tev acis uz šiem meliem un atbrīvot no tā.
  • Mums ir jāstaigā ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kurus Dievs ir nozīmējis mums par sargiem

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) – tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā savas problēmas vai vājības. Protams, atskaitīšanās ietver sevī arī to. Bet, ja mēs aprobežosimies tikai ar to, tad mums nepaliks laiks instrukciju saņemšanai vai atgriezeniskai saiknei, un tādā gadījumā tāda grupa vienkārši pārvērtīsies par vietu tenkām.Grupa, kurā atskaitāmies citu priekšā vai kristīgā sadraudzība – tā ir vieta, kur mēs mācāmies to, kā mums pielīdzināties Kristum. Šo mērķi mēs sasniedzam ar jautājumu palīdzību, studējot Bībeli, lūdzoties, uzklausot cits citu un atbalstot cits citu.
  • Slinkums – tā ir disciplīnas neesamība

    Savukārt, slinks cilvēks reti uzsāk kaut ko darīt, un, pat ja viņš kaut ko arī uzsāk darīt, tad nenoved neko līdz galam. Slinks cilvēks vienlaicīgi var uzsākt 10 lietas, bet nevienu no tām tā arī nepabeigt.Bez tam, slinks cilvēks pastāvīgi meklē attaisnojumu tam, kāpēc viņam kaut kas neizdodas vai arī nenotiek.
  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.