Cik svarīgi ir būt dievbijībā

Dārgie draugi! Esat atkal mīļi gaidīti mūsu slejā “Ikdienas vārds garīgam stiprinājumam”. Šodien es vēlos pastāstīt jums, cik svarīgi ir būt dievbijībā.Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.Šī bija tā gudrība, kas vadīja Jāzepu uz veiksmi par spīti visām likstām un netaisnībai, ko viņš piedzīvoja dzīves laikā. Šī gudrība viņu arī verdzībā darīja par galvu, nevis par asti. Šī gudrība viņu nolika augstā stāvoklī cietumā, un tā acumirklī pārcēla viņu no cietuma uz troni.Kāds bija Jāzepa gudrības noslēpums?Jāzepa gudrības noslēpums bija dievbijība. Tāpēc viņš teica saviem brāļiem: „Es bīstos Dieva.”
“Un Jāzeps sacīja viņiem trešajā dienā: “Darait tā, tad jūs paliksit dzīvi, arī es bīstos Dieva.”” (1.Mozus 42:18)
Jāzeps bija veiksmīgs it visur, kur viņš devās, jo viņš bijās Dievu!Ko tas nozīmē – bīties Dievu?
  1. Dievbijība ir iekšēja vēlme izpatikt Dievam visā, ko darāt.
  2. Bīties Dievu nozīmē ienīst to, ko ienīst Viņš, un mīlēt to, ko mīl Viņš.
Jāzeps parādīja šādu mīlestību pret Dievu visu laiku, neatkarīgi no sava statusa vai atrašanās vietas.
  1. Būdams mājās ar brāļiem, Jāzeps parādīja savu dievbijību, atsakoties pievienoties brāļiem, kad viņi meloja tēvam un darīja ļaunu.
  2. Esot verdzībā, viņš parādīja dievbijību, palikdams uzticīgs savam kungam un izvairīdamies no ārlaulības sakara ļaunuma.
  3. Jāzeps parādīja savu dievbijību cietumā, uzticīgi kalpodams un palīdzēdams citiem tulkot viņu sapņus, lai gan viņa paša sapnis vēl nebija iztulkots.
  4. Visbeidzot mēs redzējām, ka attiecībā pret saviem brāļiem, viņš izvēlējās tiem piedot, jo, viņa paša vārdiem runājot, „viņš bijās Dieva”.
Nav brīnums, ka Dievs viņu vareni svētīja un uzcēla cieņas un goda vietā!Kur nav dievbijības, tur velnam nav ierobežojumu (1.Mozus 20:1; Rom. 3:10-18). Tāpēc Dievs meklē tos, kas Viņu bīstas, tos, kas Viņu godā un mīl pietiekami, lai ienīstu ļaunumu. Tādus cilvēkus Viņš svaidīs un svētīs ar gudrības un atklāsmes Garu. Tādus cilvēkus Dievs uzcels cieņas un goda pilnā vietā. Vai jūs bīstaties Dievu? Vai tas atspoguļojas jūsu dzīvesveidā un valodā? Dievs vēlas, lai jūs atbildat uz šo jautājumu, kad jūs pārdomāsiet sekojošās Rakstu vietas: 2.Mozus 18:21; Sal.māc. 8:12; 12: 13; Nehemijas 5: 15; Psalmi 34: 11-16. Atcerieties:
 “Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība ar viņiem vedīs viņus pie īstās atziņas.” (Psalmi 25:14).
 Pieaudziet gudrībā, kas nāk no Tā Kunga, ik dzīves dienas un lai jūsu likteni nosaka gudrības un atklāsmes gars Jēzus vārdā! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums ir jāsagatavo ceļš tam, lai Tas Kungs varētu atnākt slavā un visā Savā pilnībā! III

    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu tad, kad kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē. Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir jāizmanto visi iespējamie veidi tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē, un tad Tas Kungs atnāks slavā un pilnībā.Aplūkosim vēl vienu Rakstu vietu, kurā ir atspoguļots vēl viens princips Tā Kunga ceļa sagatavošanai.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.”Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Problēmas veido mūsu raksturu.
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks?

    Atbildīgs cilvēks – nav aizmāršīgs.Atbildīgam cilvēkam, nav pastāvīgi jāatgādina viens un tas pats. Pietiek pateikt vienu reizi, lai atbildīgs cilvēks, uzreiz to ņemtu vērā.Atbildīgs cilvēks dokumentē visu svarīgo informāciju, uzdevumus vai rīkojumus. Ja, no tevis nevar neko atprasīt, dēļ tā, ka pastāvīgi aizmirsti, – tas nozīmē, ka tu – esi bezatbildīgs cilvēks. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi saka: „Piedodiet, es aizmirsu.” Tādi cilvēki ir bezatbildīgi cilvēki, no kuriem, praktiski nav iespējams neko panākt.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”