Cik svarīgi ir būt dievbijībā

Dārgie draugi! Esat atkal mīļi gaidīti mūsu slejā “Ikdienas vārds garīgam stiprinājumam”. Šodien es vēlos pastāstīt jums, cik svarīgi ir būt dievbijībā.Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.Šī bija tā gudrība, kas vadīja Jāzepu uz veiksmi par spīti visām likstām un netaisnībai, ko viņš piedzīvoja dzīves laikā. Šī gudrība viņu arī verdzībā darīja par galvu, nevis par asti. Šī gudrība viņu nolika augstā stāvoklī cietumā, un tā acumirklī pārcēla viņu no cietuma uz troni.Kāds bija Jāzepa gudrības noslēpums?Jāzepa gudrības noslēpums bija dievbijība. Tāpēc viņš teica saviem brāļiem: „Es bīstos Dieva.”
“Un Jāzeps sacīja viņiem trešajā dienā: “Darait tā, tad jūs paliksit dzīvi, arī es bīstos Dieva.”” (1.Mozus 42:18)
Jāzeps bija veiksmīgs it visur, kur viņš devās, jo viņš bijās Dievu!Ko tas nozīmē – bīties Dievu?
  1. Dievbijība ir iekšēja vēlme izpatikt Dievam visā, ko darāt.
  2. Bīties Dievu nozīmē ienīst to, ko ienīst Viņš, un mīlēt to, ko mīl Viņš.
Jāzeps parādīja šādu mīlestību pret Dievu visu laiku, neatkarīgi no sava statusa vai atrašanās vietas.
  1. Būdams mājās ar brāļiem, Jāzeps parādīja savu dievbijību, atsakoties pievienoties brāļiem, kad viņi meloja tēvam un darīja ļaunu.
  2. Esot verdzībā, viņš parādīja dievbijību, palikdams uzticīgs savam kungam un izvairīdamies no ārlaulības sakara ļaunuma.
  3. Jāzeps parādīja savu dievbijību cietumā, uzticīgi kalpodams un palīdzēdams citiem tulkot viņu sapņus, lai gan viņa paša sapnis vēl nebija iztulkots.
  4. Visbeidzot mēs redzējām, ka attiecībā pret saviem brāļiem, viņš izvēlējās tiem piedot, jo, viņa paša vārdiem runājot, „viņš bijās Dieva”.
Nav brīnums, ka Dievs viņu vareni svētīja un uzcēla cieņas un goda vietā!Kur nav dievbijības, tur velnam nav ierobežojumu (1.Mozus 20:1; Rom. 3:10-18). Tāpēc Dievs meklē tos, kas Viņu bīstas, tos, kas Viņu godā un mīl pietiekami, lai ienīstu ļaunumu. Tādus cilvēkus Viņš svaidīs un svētīs ar gudrības un atklāsmes Garu. Tādus cilvēkus Dievs uzcels cieņas un goda pilnā vietā. Vai jūs bīstaties Dievu? Vai tas atspoguļojas jūsu dzīvesveidā un valodā? Dievs vēlas, lai jūs atbildat uz šo jautājumu, kad jūs pārdomāsiet sekojošās Rakstu vietas: 2.Mozus 18:21; Sal.māc. 8:12; 12: 13; Nehemijas 5: 15; Psalmi 34: 11-16. Atcerieties:
 “Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība ar viņiem vedīs viņus pie īstās atziņas.” (Psalmi 25:14).
 Pieaudziet gudrībā, kas nāk no Tā Kunga, ik dzīves dienas un lai jūsu likteni nosaka gudrības un atklāsmes gars Jēzus vārdā! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai II

    Kad esam viesmīlīgi un atvērti tam, lai palīdzētu cilvēkiem un dalītos ar to, kas mums ir, kad darām visu nepieciešamo, lai mūsu viesi justos ērti, un kalpojam viņiem no visas savas sirds, saskaņā ar Dieva teikto, mēs, pat neizprotot to, varam izrādīt viesmīlību eņģeļiem, kuri atnes mums svētīgas dāvanas no Dieva. Atraidot cilvēkus, neapzināti mēs varam atraidīt Dieva eņģeļus. Dieva Vārds tev šodien: esi viesmīlīgs, un Dievs tevi svētīs!
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.
  • Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Satver mūžīgo dzīvību!

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Šajā Rakstu vietā Pāvils saka, ka mūsu kristīgā dzīve sastāv no trīs lietām. Saskaņā ar šo Rakstu vietu, mums ir nepieciešams:bēgt no grēka;pieaugt vai dzīties pēc taisnības;cīnīties vai līdzdarboties labajā ticības cīņā.
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls II

    Es vēlos, lai pamanāt, ka, lai Dieva Vārds spētu nest augli, ir nepieciešams pieņemt šo Vārdu. Ļaudis, kuru sirds līdzinās akmeņainai augsnei, arī uzņem Vārdu, taču pastāv būtiska atšķirība starp viņiem un tiem, kuru sirds tiek identificēta ar labu augsni. Ļaudis, kuru sirds ir līdzīga akmeņainai augsnei, uzņem Vārdu emocionāli, virspusēji, un bez tam viņi nav pastāvīgi, līdz ar to Vārds nevar iesakņoties viņu sirdīs. „Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi…”(Marka, 4:17).