Cik svarīgi ir būt dievbijībā

Dārgie draugi! Esat atkal mīļi gaidīti mūsu slejā “Ikdienas vārds garīgam stiprinājumam”. Šodien es vēlos pastāstīt jums, cik svarīgi ir būt dievbijībā.Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.Šī bija tā gudrība, kas vadīja Jāzepu uz veiksmi par spīti visām likstām un netaisnībai, ko viņš piedzīvoja dzīves laikā. Šī gudrība viņu arī verdzībā darīja par galvu, nevis par asti. Šī gudrība viņu nolika augstā stāvoklī cietumā, un tā acumirklī pārcēla viņu no cietuma uz troni.Kāds bija Jāzepa gudrības noslēpums?Jāzepa gudrības noslēpums bija dievbijība. Tāpēc viņš teica saviem brāļiem: „Es bīstos Dieva.”
“Un Jāzeps sacīja viņiem trešajā dienā: “Darait tā, tad jūs paliksit dzīvi, arī es bīstos Dieva.”” (1.Mozus 42:18)
Jāzeps bija veiksmīgs it visur, kur viņš devās, jo viņš bijās Dievu!Ko tas nozīmē – bīties Dievu?
  1. Dievbijība ir iekšēja vēlme izpatikt Dievam visā, ko darāt.
  2. Bīties Dievu nozīmē ienīst to, ko ienīst Viņš, un mīlēt to, ko mīl Viņš.
Jāzeps parādīja šādu mīlestību pret Dievu visu laiku, neatkarīgi no sava statusa vai atrašanās vietas.
  1. Būdams mājās ar brāļiem, Jāzeps parādīja savu dievbijību, atsakoties pievienoties brāļiem, kad viņi meloja tēvam un darīja ļaunu.
  2. Esot verdzībā, viņš parādīja dievbijību, palikdams uzticīgs savam kungam un izvairīdamies no ārlaulības sakara ļaunuma.
  3. Jāzeps parādīja savu dievbijību cietumā, uzticīgi kalpodams un palīdzēdams citiem tulkot viņu sapņus, lai gan viņa paša sapnis vēl nebija iztulkots.
  4. Visbeidzot mēs redzējām, ka attiecībā pret saviem brāļiem, viņš izvēlējās tiem piedot, jo, viņa paša vārdiem runājot, „viņš bijās Dieva”.
Nav brīnums, ka Dievs viņu vareni svētīja un uzcēla cieņas un goda vietā!Kur nav dievbijības, tur velnam nav ierobežojumu (1.Mozus 20:1; Rom. 3:10-18). Tāpēc Dievs meklē tos, kas Viņu bīstas, tos, kas Viņu godā un mīl pietiekami, lai ienīstu ļaunumu. Tādus cilvēkus Viņš svaidīs un svētīs ar gudrības un atklāsmes Garu. Tādus cilvēkus Dievs uzcels cieņas un goda pilnā vietā. Vai jūs bīstaties Dievu? Vai tas atspoguļojas jūsu dzīvesveidā un valodā? Dievs vēlas, lai jūs atbildat uz šo jautājumu, kad jūs pārdomāsiet sekojošās Rakstu vietas: 2.Mozus 18:21; Sal.māc. 8:12; 12: 13; Nehemijas 5: 15; Psalmi 34: 11-16. Atcerieties:
 “Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība ar viņiem vedīs viņus pie īstās atziņas.” (Psalmi 25:14).
 Pieaudziet gudrībā, kas nāk no Tā Kunga, ik dzīves dienas un lai jūsu likteni nosaka gudrības un atklāsmes gars Jēzus vārdā! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Ko sevī ietver pielūgsme

    1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs.Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam: „Kungs, dod man…. Kungs, svētī mani….” Pielūgsmē savukārt visa centrā ir Dievs. Pielūgsmē mēs atzīstam to, kas ir Dievs, mēs paužam savu pateicību un godinam Viņu, mēs atzīstam Dieva varenību un paaugstinam Viņu augstāk par visu un visiem. Tieši tas ir patiesas pielūgsmes pamatā.
  • Izpatikt Dievam un pienest Viņam cienīgus augļus var tikai tad, kad mēs sekojam Viņa gribai mūsu dzīvei

    Regulāri komunicējot ar Dievu, mēs uzzinām to, ko Viņš vēlas lai mēs darītu ar savu dzīvi. Pēc tam, mums ir jāpieliek visa sava piepūle tam, lai atteiktos no personīgā ceļa, un ar Svētā Gara palīdzību tiektos uz to, lai piepildītu visu to, ko Dievs mums atklāj. Lūk, tā arī ir kristīgās dzīves būtība!Mūsu darbība tiks no Dieva svētīta tikai tādā gadījumā, ja tā būs balstīta uz Dieva vārdu vai uz acīmredzamu Dieva gribu.
  • Viena no Svētā Gara kalpošanām ir – caur Dieva vārdu stiprināt mūs un atnest Dieva dziedināšanu mūsu sirdīs

    Mūsu dzīvē mēdz būt brīži, kad atnāk bailes, vājums, kad sirds piepildās ar skumjām, kad tu ej cauri grūtiem apstākļiem un tu jūties nemīlēts un pamests. Tādos brīžos Dievs vēlas mierināt tevi, ar Svētā Gara palīdzību sūtot pie tevis Savu vārdu. Ja tu būsi spējīgs izdzirdēt Dieva balsi, tad, neskatoties uz to, caur ko tu šobrīd ej, tu ik dienas varēsi no Viņa smelties mierinājumu un spēku.
  • Kā ieiet savā kalpošanā? II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.