Cik svarīgi ir būt dievbijībā

Dārgie draugi! Esat atkal mīļi gaidīti mūsu slejā “Ikdienas vārds garīgam stiprinājumam”. Šodien es vēlos pastāstīt jums, cik svarīgi ir būt dievbijībā.Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.Šī bija tā gudrība, kas vadīja Jāzepu uz veiksmi par spīti visām likstām un netaisnībai, ko viņš piedzīvoja dzīves laikā. Šī gudrība viņu arī verdzībā darīja par galvu, nevis par asti. Šī gudrība viņu nolika augstā stāvoklī cietumā, un tā acumirklī pārcēla viņu no cietuma uz troni.Kāds bija Jāzepa gudrības noslēpums?Jāzepa gudrības noslēpums bija dievbijība. Tāpēc viņš teica saviem brāļiem: „Es bīstos Dieva.”
“Un Jāzeps sacīja viņiem trešajā dienā: “Darait tā, tad jūs paliksit dzīvi, arī es bīstos Dieva.”” (1.Mozus 42:18)
Jāzeps bija veiksmīgs it visur, kur viņš devās, jo viņš bijās Dievu!Ko tas nozīmē – bīties Dievu?
  1. Dievbijība ir iekšēja vēlme izpatikt Dievam visā, ko darāt.
  2. Bīties Dievu nozīmē ienīst to, ko ienīst Viņš, un mīlēt to, ko mīl Viņš.
Jāzeps parādīja šādu mīlestību pret Dievu visu laiku, neatkarīgi no sava statusa vai atrašanās vietas.
  1. Būdams mājās ar brāļiem, Jāzeps parādīja savu dievbijību, atsakoties pievienoties brāļiem, kad viņi meloja tēvam un darīja ļaunu.
  2. Esot verdzībā, viņš parādīja dievbijību, palikdams uzticīgs savam kungam un izvairīdamies no ārlaulības sakara ļaunuma.
  3. Jāzeps parādīja savu dievbijību cietumā, uzticīgi kalpodams un palīdzēdams citiem tulkot viņu sapņus, lai gan viņa paša sapnis vēl nebija iztulkots.
  4. Visbeidzot mēs redzējām, ka attiecībā pret saviem brāļiem, viņš izvēlējās tiem piedot, jo, viņa paša vārdiem runājot, „viņš bijās Dieva”.
Nav brīnums, ka Dievs viņu vareni svētīja un uzcēla cieņas un goda vietā!Kur nav dievbijības, tur velnam nav ierobežojumu (1.Mozus 20:1; Rom. 3:10-18). Tāpēc Dievs meklē tos, kas Viņu bīstas, tos, kas Viņu godā un mīl pietiekami, lai ienīstu ļaunumu. Tādus cilvēkus Viņš svaidīs un svētīs ar gudrības un atklāsmes Garu. Tādus cilvēkus Dievs uzcels cieņas un goda pilnā vietā. Vai jūs bīstaties Dievu? Vai tas atspoguļojas jūsu dzīvesveidā un valodā? Dievs vēlas, lai jūs atbildat uz šo jautājumu, kad jūs pārdomāsiet sekojošās Rakstu vietas: 2.Mozus 18:21; Sal.māc. 8:12; 12: 13; Nehemijas 5: 15; Psalmi 34: 11-16. Atcerieties:
 “Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība ar viņiem vedīs viņus pie īstās atziņas.” (Psalmi 25:14).
 Pieaudziet gudrībā, kas nāk no Tā Kunga, ik dzīves dienas un lai jūsu likteni nosaka gudrības un atklāsmes gars Jēzus vārdā! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva

    Dievs piedod mums mūsu grēkus pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri. Tomēr, vispirms mums ir jāatzīstas Viņa priekšā savos grēkos, jāizsūdz savi grēki un jānožēlo tie.„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”(1.Jāņa 1:9).
  • Ja tu vēlies piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē, tad sadraudzībai ar Dievu un mīlestībai uz Dievu ir jākļūst par prioritāti tavā dzīvē!

    Vakar mēs runājām par to, kā mēs varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Mēs piedzīvosim Dievu tādā mērā, kādā mērā nodosim sevi Viņam. Kad mēs saprotam, ka dzīvojam ne sev, bet Tam, Kurš miris par mums, tad mēs atklāsim priekš sevis neizsīkstošu Dieva spēka un žēlastības avotu.Tomēr, nodot sevi Dievam – tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas, atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
  • Bez ticības nav iespējams izpatikt Dievam

    Ticība, bet tieši bibliskā ticība — tā ir sadarbība ar Dievu. Dievs nedarīs visu tavā vietā. Viņš nedarīs tev to, ko pats nevēlies priekš sevis darīt. Nevajag sēdēt, pasīvi saliekot rokas, cerībā, ka Dievs uzliks maizi uz tava galda.Pierādījums tam, ka tev ir ticība Dievam, parādās tad, kad tu pildi tās instrukcijas, kuras jau zini. Tieši tajā ir visa jēga lūgšanām un Bībeles lasīšanai, — lai iepazītu Viņa gribu un izprastu Viņa domas, saprastu, ko Dievs vēlas un pielietot to visās savās dzīves situācijās.
  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.