Dieva klātbūtne II

Esiet sveicināti, dārgie draugi!

Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!

Vakar mēs uzsākām sarunu par Dieva klātbūtni. Mēs uzsvērām, ka tieši Dieva klātbūtne padara Viņa tautu atšķirīgu no visām citām. Tieši Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus, un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk.

Kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt Dieva klātbūtni savā dzīvē?

Iespējams eksistē vairāki paņēmieni, kā to sasniegt, bet ļoti svarīgi ir saprast, ka Dieva klātbūtni nav iespējams piedzīvot bez lūgšanas.

Savā Vārdā Dievs ir atstājis mums recepti tam, kā piedzīvot Viņa klātbūtni.

„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”(Jēkaba 4:8a)

Runa droši vien ir par lūgšanu. Kā jau mēs runājām līdz šim, lūgšana – tā ir privilēģija tuvoties Dievam, un iespēja piedzīvot Viņa klātbūtni, Viņa mīlestību, spēku, žēlastību, labvēlību un gudrību.

Izņemot cilvēku, nevienai citai Dieva radībai nav šīs privilēģijas – tuvoties Dievam. Ja cilvēks izmantos šo privilēģiju, tad viņš vienmēr jutīs un baudīs šo Dieva klātbūtni, Dieva slavu, spēku un Dieva atbalstu. Tas atnes pastāvīgu atjaunotni un svaigumu cilvēka dzīvē.

Ja Dievs liek mums tuvoties Viņam, lai Viņš varētu tuvoties mums, tad kurš gan nosaka un izlemj, vai Dievs būs mūsu tuvumā vai arī tālu no mums? To nosaka un izlemj pats cilvēks! Cilvēks var apzināti tuvoties Dievam vai arī – nē. No tā būs atkarīgs Dieva tuvības līmenis cilvēka dzīvē, viņa ģimenē un viņa kalpošanā.

„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”(Jēkaba 4:8a)

Mozus atteicās kaut kur iet, pirms nebija pārliecinājies, ka Dievs ies ar viņu.

„Tad Mozus sacīja: “Ja Tu pats neiesi mums līdzi, tad neved mūs prom no šejienes. Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes?” (2.Mozus 33:15-16).

Tātad, atbildot uz jautājumu par to, kā piedzīvot Dieva klātbūtni savā dzīvē, var teikt sekojošo:

Pirmkārt, vajag izprast, cik tev ir svarīga un nepieciešama Dieva klātbūtne, un vai tu esi gatavs par to maksāt jebkuru cenu.

Otrkārt, lūgšanās vajag apzināti tuvoties Dievam, lai arī Viņš varētu tuvoties tev.

Turpināsim rīt!

Ar Dievu!

Mācītājs Rufus Adžiboije

 

Līdzīgi raksti

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums. Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī. Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.

    Mīlestība - tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās - tas ir lēmums. Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet...

  • Tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam

    Negaidiet neko lielu jau pašā sākumā. Sāciet darīt to mazo vai nelielo, ko jūs varat darīt šobrīd, un dariet to ar pastāvību un atbildības sajūtu, un dariet to no visas sirds. Izkopiet tās dāvanas, talantus un spējas, kuras esat pamanījuši sevī jau šobrīd, un izmantojiet tās cilvēku un Debesu Valstības labā. Tieši tad Dievs pielaidīs jūs lielai kalpošanai. Jūs pamanīs ne tad, kad jūs sēžat un neko nedarāt, bet tad, kad jūs darāt kaut ko no visas sirds. Tieši jūsu dāvana novedīs jūs augstmaņu priekšā. „Dāvanas (talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana Pamācības 18:16).

    Negaidiet neko lielu jau pašā sākumā. Sāciet darīt to mazo vai nelielo, ko jūs varat darīt šobrīd, un dariet to...

  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis. Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav...

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja...

  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība. „Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam...

  • Kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā?

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām. Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību.

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to...