Dieva klātbūtne II

Esiet sveicināti, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Vakar mēs uzsākām sarunu par Dieva klātbūtni. Mēs uzsvērām, ka tieši Dieva klātbūtne padara Viņa tautu atšķirīgu no visām citām. Tieši Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus, un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk.Kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt Dieva klātbūtni savā dzīvē?Iespējams eksistē vairāki paņēmieni, kā to sasniegt, bet ļoti svarīgi ir saprast, ka Dieva klātbūtni nav iespējams piedzīvot bez lūgšanas.Savā Vārdā Dievs ir atstājis mums recepti tam, kā piedzīvot Viņa klātbūtni.
„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”(Jēkaba 4:8a)
Runa droši vien ir par lūgšanu. Kā jau mēs runājām līdz šim, lūgšana – tā ir privilēģija tuvoties Dievam, un iespēja piedzīvot Viņa klātbūtni, Viņa mīlestību, spēku, žēlastību, labvēlību un gudrību.Izņemot cilvēku, nevienai citai Dieva radībai nav šīs privilēģijas – tuvoties Dievam. Ja cilvēks izmantos šo privilēģiju, tad viņš vienmēr jutīs un baudīs šo Dieva klātbūtni, Dieva slavu, spēku un Dieva atbalstu. Tas atnes pastāvīgu atjaunotni un svaigumu cilvēka dzīvē.Ja Dievs liek mums tuvoties Viņam, lai Viņš varētu tuvoties mums, tad kurš gan nosaka un izlemj, vai Dievs būs mūsu tuvumā vai arī tālu no mums? To nosaka un izlemj pats cilvēks! Cilvēks var apzināti tuvoties Dievam vai arī – nē. No tā būs atkarīgs Dieva tuvības līmenis cilvēka dzīvē, viņa ģimenē un viņa kalpošanā.
„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”(Jēkaba 4:8a)
Mozus atteicās kaut kur iet, pirms nebija pārliecinājies, ka Dievs ies ar viņu.
„Tad Mozus sacīja: “Ja Tu pats neiesi mums līdzi, tad neved mūs prom no šejienes. Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes?” (2.Mozus 33:15-16).
Tātad, atbildot uz jautājumu par to, kā piedzīvot Dieva klātbūtni savā dzīvē, var teikt sekojošo:Pirmkārt, vajag izprast, cik tev ir svarīga un nepieciešama Dieva klātbūtne, un vai tu esi gatavs par to maksāt jebkuru cenu.Otrkārt, lūgšanās vajag apzināti tuvoties Dievam, lai arī Viņš varētu tuvoties tev.Turpināsim rīt!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Jēzus Kristus kundzība IV

    Ja mēs apzināmies Jēzus kundzību un identificējam sevi ar Viņa kundzību, pakļaujam savas dzīves šai kundzībai, tad mēs varam iet Viņa Vārdā un sagraut zem savām kājām visu to, kas neatbilst Dieva gribai un pretojas šai gribai. Un mēs ieraudzīsim uzvaru!Es lūdzu par to, lai Tas Kungs palīdz mums šodien iedziļināties Jēzus kundzības patiesajā nozīmē. Kad mēs ar sapratni pasludinām: „Jēzus -ir Kungs!”, tas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu.
  • Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

    Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu.
  • Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli

    Atļaujiet man uzdot jums tādu jautājumu: „Vai jūs nožēlojāt grēkus paši par sevi, vai arī jums kāds palīdzēja, kāds lūdza par jums un liecināja jums par Kristu?” Esmu pārliecināts, ka jūs nācāt pie Dieva kāda cita pūliņu rezultātā. Ikviens grēcinieks, kurš nožēlojis savus grēkus, ir kāda konkrēta cilvēka auglis. Iespējams, jūs pat nepazīstat cilvēku, kurš lūdzās par jums un jūsu glābšanu. Jūs esat tā cilvēka darba vai pūliņu auglis, kurš ir atvedis jūs pie Kristus.
  • Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri dedzīgi to meklē

    Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri izmisīgi to meklē. Tieši šī iemesla dēļ Dievs vēlas, lai mēs pastāvīgi tuvotos Viņam un pavadītu laiku ar Viņu. Dievs vēlas būt sadraudzībā ar mums. Dievs vēlas dalīties ar mums svarīgā informācijā par mūsu aicinājumu Viņā. Dievs vēlas lai mēs tuvotos Viņam ne tikai tālab, lai pastāstītu par to, kas Viņam būtu jāizdara mūsu labā, bet sadraudzībai ar Viņu. Un ir svarīgi atcerēties, ka sadraudzība ar Dievu – tas nav monologs, bet dialogs.