Dieva klātbūtne II

Esiet sveicināti, dārgie draugi!

Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!

Vakar mēs uzsākām sarunu par Dieva klātbūtni. Mēs uzsvērām, ka tieši Dieva klātbūtne padara Viņa tautu atšķirīgu no visām citām. Tieši Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus, un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk.

Kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt Dieva klātbūtni savā dzīvē?

Iespējams eksistē vairāki paņēmieni, kā to sasniegt, bet ļoti svarīgi ir saprast, ka Dieva klātbūtni nav iespējams piedzīvot bez lūgšanas.

Savā Vārdā Dievs ir atstājis mums recepti tam, kā piedzīvot Viņa klātbūtni.

„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”(Jēkaba 4:8a)

Runa droši vien ir par lūgšanu. Kā jau mēs runājām līdz šim, lūgšana – tā ir privilēģija tuvoties Dievam, un iespēja piedzīvot Viņa klātbūtni, Viņa mīlestību, spēku, žēlastību, labvēlību un gudrību.

Izņemot cilvēku, nevienai citai Dieva radībai nav šīs privilēģijas – tuvoties Dievam. Ja cilvēks izmantos šo privilēģiju, tad viņš vienmēr jutīs un baudīs šo Dieva klātbūtni, Dieva slavu, spēku un Dieva atbalstu. Tas atnes pastāvīgu atjaunotni un svaigumu cilvēka dzīvē.

Ja Dievs liek mums tuvoties Viņam, lai Viņš varētu tuvoties mums, tad kurš gan nosaka un izlemj, vai Dievs būs mūsu tuvumā vai arī tālu no mums? To nosaka un izlemj pats cilvēks! Cilvēks var apzināti tuvoties Dievam vai arī – nē. No tā būs atkarīgs Dieva tuvības līmenis cilvēka dzīvē, viņa ģimenē un viņa kalpošanā.

„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”(Jēkaba 4:8a)

Mozus atteicās kaut kur iet, pirms nebija pārliecinājies, ka Dievs ies ar viņu.

„Tad Mozus sacīja: “Ja Tu pats neiesi mums līdzi, tad neved mūs prom no šejienes. Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes?” (2.Mozus 33:15-16).

Tātad, atbildot uz jautājumu par to, kā piedzīvot Dieva klātbūtni savā dzīvē, var teikt sekojošo:

Pirmkārt, vajag izprast, cik tev ir svarīga un nepieciešama Dieva klātbūtne, un vai tu esi gatavs par to maksāt jebkuru cenu.

Otrkārt, lūgšanās vajag apzināti tuvoties Dievam, lai arī Viņš varētu tuvoties tev.

Turpināsim rīt!

Ar Dievu!

Mācītājs Rufus Adžiboije

 

Līdzīgi raksti

  • Ja tu staigāsi Dieva Vārda gaismā un prāta skaidrībā, – tu spēsi apbruņoties uzvarai pār šo pēdējo dienu ļaunuma cunami!

    „Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām,”(1.Timotejam 4:1).Ir tik skumji, ka cilvēki jau atkrīt no ticības, viņu mīlestība atdziest, viņi ļaujas kārdinājumam un aiziet no Dieva ( vēsums tavās attiecībās ar Dievu – tā jau ir atkrišana).Tik ļoti gribas, lai tas nenotiktu ar kādu no jums, lai neviens no jums nenonāktu šo pēdējo laiku ļauno vēju ietekmē. Es ļoti jūs lūdzu, – ņemiet vērā šos principus, par kuriem Pāvils raksta savā Vēstulē.

    „Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu...

  • Ko nozīmē ziedot sevi Dievam un Viņa gribai

    Pirmkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē, nepievēršot uzmanību kādiem traucēkļiem vai citiem dieviem, nemitīgi skriet Viņam pakaļ.Ziedot sevi Dieva gribai, tas nozīmē – intensīvi tiekties uz to, lai paveiktu Viņa Valstības darbus.Jēzus sacīja: „Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”(Mateja 6:24).

    Pirmkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai - tas nozīmē, nepievēršot uzmanību kādiem traucēkļiem vai citiem...

  • Kā ieiet savā kalpošanā? II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai...

  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es...

  • Mums nepieciešama piedošana par mūsu parādiem, un mums ir jāpiedod visiem saviem parādniekiem

    Ļoti svarīgi ir ieraudzīt, ka piedošana saviem parādniekiem ir nosacījums tam, lai mēs paši turpinātu saņemt piedošanu no Dieva.Dievs izturas pret mums tā, kā mēs izturamies pret citiem cilvēkiem. Dievs mērī mūs ar tādu pat mēru, ar kādu mēs mērījam citus cilvēkus.

    Ļoti svarīgi ir ieraudzīt, ka piedošana saviem parādniekiem ir nosacījums tam, lai mēs paši turpinātu saņemt...

  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu...