Dieva klātbūtne II

Esiet sveicināti, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Vakar mēs uzsākām sarunu par Dieva klātbūtni. Mēs uzsvērām, ka tieši Dieva klātbūtne padara Viņa tautu atšķirīgu no visām citām. Tieši Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus, un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk.Kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt Dieva klātbūtni savā dzīvē?Iespējams eksistē vairāki paņēmieni, kā to sasniegt, bet ļoti svarīgi ir saprast, ka Dieva klātbūtni nav iespējams piedzīvot bez lūgšanas.Savā Vārdā Dievs ir atstājis mums recepti tam, kā piedzīvot Viņa klātbūtni.
„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”(Jēkaba 4:8a)
Runa droši vien ir par lūgšanu. Kā jau mēs runājām līdz šim, lūgšana – tā ir privilēģija tuvoties Dievam, un iespēja piedzīvot Viņa klātbūtni, Viņa mīlestību, spēku, žēlastību, labvēlību un gudrību.Izņemot cilvēku, nevienai citai Dieva radībai nav šīs privilēģijas – tuvoties Dievam. Ja cilvēks izmantos šo privilēģiju, tad viņš vienmēr jutīs un baudīs šo Dieva klātbūtni, Dieva slavu, spēku un Dieva atbalstu. Tas atnes pastāvīgu atjaunotni un svaigumu cilvēka dzīvē.Ja Dievs liek mums tuvoties Viņam, lai Viņš varētu tuvoties mums, tad kurš gan nosaka un izlemj, vai Dievs būs mūsu tuvumā vai arī tālu no mums? To nosaka un izlemj pats cilvēks! Cilvēks var apzināti tuvoties Dievam vai arī – nē. No tā būs atkarīgs Dieva tuvības līmenis cilvēka dzīvē, viņa ģimenē un viņa kalpošanā.
„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”(Jēkaba 4:8a)
Mozus atteicās kaut kur iet, pirms nebija pārliecinājies, ka Dievs ies ar viņu.
„Tad Mozus sacīja: “Ja Tu pats neiesi mums līdzi, tad neved mūs prom no šejienes. Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes?” (2.Mozus 33:15-16).
Tātad, atbildot uz jautājumu par to, kā piedzīvot Dieva klātbūtni savā dzīvē, var teikt sekojošo:Pirmkārt, vajag izprast, cik tev ir svarīga un nepieciešama Dieva klātbūtne, un vai tu esi gatavs par to maksāt jebkuru cenu.Otrkārt, lūgšanās vajag apzināti tuvoties Dievam, lai arī Viņš varētu tuvoties tev.Turpināsim rīt!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam III

    Bībelē ir teikts: 15 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem, (Ps.107:15)Ja jūs lasīsiet visu šo Psalmu, tad jūs ieraudzīsiet, ka tiek pieminēti daudz brīnišķīgu Dieva darbu, kurus Viņš ir veicis cilvēku dēlu labā, kuri ir pateicības vērti.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).
  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez personīgām attiecībām ar Viņu II

    „Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.”(Mateja 5:8).„Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu,..”(Ebrejiem 12:14).Daudzi nespēj redzēt Dievu, jo viņi nestaigā svētumā. Viņi pārāk daudz laika velta pārejošajām pasaulīgajām lietām. Savukārt, šāds dzīvesveids ietekmē viņu spēju ticēt vai uzticēties Dievam.
  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.
  • Pie kādas cilvēku kategorijas šodien piederi tu – pie Jēzus mācekļiem vai pie pūļa? II

    Ceļš, pa kuru mūs vedīs Jēzus, ne vienmēr būs gluds un viegls. Bībele mums saka, ka Pats Jēzus ir pacietis krustu, kaunu un zaimošanu attiecībā uz Sevi. Tas nozīmē, ka Jēzus noteikti vedīs mūs pa raudu un nāves ielejām, pa ceļiem, kurus mēs negribam staigāt, bet kas ir labāki priekš mums, jo tikai Viņš zina, kas ir pats labākais mums. Mācekļi sekoja Jēzum ne tikai tad, kad Viņš runāja viņiem tīkamas lietas, bet arī tad, kad Viņš atmaskoja un laboja viņus. Mācekļi sekoja Jēzum pat tad, kad viņi nesaprata to, ko Viņš tiem sacīja. Mācekļi vienkārši uzticējās Viņa gudrībai.