No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

Labdien, dārgie draugi!
Slava Dievam par iespēju dalīties ar jums Dieva vārdā.

Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu.

„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).

Augstākminētajā fragmentā mēs lasām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu pamest savu zemi, savus radiniekus un doties uz svešumā. Dievs piedāvāja Ābrahāmam noslēgt derību, kas prasīja no Ābrahāma zināmu upuri. Vienlaikus Dievs labvēlīgi noskaņoja Ābrahāma sirdi, dodot viņam brīnumainus apsolījumus. Piedāvājot noslēgt derību, Dievs vispirms iekaroja Ābrahāma sirdi.

Tas ir ļoti būtisks princips, par kuru es mudinu jūs padomāt. Sākotnēji Dievs kaut ko apsolīja Ābrahāmam. Precīzāk, Viņš apsolīja Ābrahāma vārdu darīt varenu, apsolīja svētīt viņu un caur viņu radīt lielu tautu, Viņš apsolīja caur Ābrahāmu svētīt visas zemes ciltis.
Mēs redzam, ka šie apsolījumi kļuva par pamudinājumu Ābrahāmam – instrumentu, kuru Dievs lietoja, pirms aicināja Ābrahāmu kaut ko uzsākt un kaut kur doties.
Šis princips mums pasaka priekšā, kā veidot attiecības ar cilvēkiem. Pirms aicināt kādu cilvēku mums sekot vai piedāvāt viņam derību, ir ļoti svarīgi vispirms aizskart viņa sirdi, iekarot un pakļaut viņa sirdi mīlestībā.
Iesākumā Dievs pakļāva un iekaroja Ābrahāma sirdi ar brīnumainiem apsolījumiem, un tikai pēc tam Viņš piedāvāja Ābrahāmam stāties ar Viņu derībā. Piemēram, vai meitene sekos puisim, kurš piedāvā viņai savu roku, taču nav apliecinājis viņai savu mīlestību ar darbiem? Es domāju, ka meitene, kura sevi ciena, to nedarīs. Tieši to mums māca princips, kuru mēs redzam Dieva un Ābrahāma attiecībās.
Mēs varam izmantot šo principu evaņģelizācijā, aicinot cilvēkus sekot Tam Kungam. Pirms piedāvāt cilvēkiem mums nākt mums līdzi, ar mīlestību un rūpēm ir jāpierāda, ka mēs interesējamies par viņiem kā personībām, nevis vienkārši pildām kādu reliģisku programmu.
Apgūsim šo principu, sekosim tam, kalpojot cilvēkiem, un centīsimies viņus vest pareizajā virzienā pēc Dieva gribas! No sākuma iekarosim cilvēku sirdis, parādīsim viņiem nepārprotamu mīlestību, un tad viņi ņems vērā to, ko mēs sakām, un, visdrīzāk, arī sekos mums!

Lai Dievs jūs svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks

    Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs, spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, – tas viss salauž, satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.

    Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs, spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa...

  • Kam mums ir jāsagatavojas?

    Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast, uz ko tev jāsagatavojas dotajā savas dzīves etapā.1. Kādi ir mani mērķi un uzdevumi uz doto brīdi? Kādi ir mani tuvākie un ilgtermiņa dzīves mērķi? Kādi būs manas rīcības soļi?2. Kāpēc šie mērķi un uzdevumi ir tik svarīgi?3. Ko es vēl nezinu, un kas man ir jāzina, lai sasniegtu savus mērķus?

    Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem...

  • Mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi

    Viņi ir pastāvīgi lūgšanās (Ap. darbi 6:4; Efez.6:18; Kolos.4:2);Viņi ir pastāvīgi Dieva vārdā (Jāņa 8:31-32; Ap. darbi 2: 42; 6:4; 1.Timot.4:16);Viņi ir pastāvīgi kalpošanā un pareizā sava īpašumā pārvaldē (Lūkas 14:33);

    Viņi ir pastāvīgi lūgšanās (Ap. darbi 6:4; Efez.6:18; Kolos.4:2); Viņi ir pastāvīgi Dieva vārdā (Jāņa 8:31-32...

  • Kad mēs paklausām, tad atbrīvojās Dieva spēks, lai veiktu nepieciešamo iejaukšanos

    Bībele par paklausību saka sekojošo: «Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību» (Js.1:19). Vai baudīsim zemes svētības vai nē, tas ir atkarīgs no mūsu paklausības.Kāzu mielastā, Kānā Galilejā, Marija teica kalpotājiem: «… ko Viņš jums teiks, to darait!» (Jņ.2:5). Kad viņi izdarīja to, ko Jēzus teica, tad arī brīnums notika.

    Bībele par paklausību saka sekojošo: «Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību»...

  • Satver mūžīgo dzīvību!

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Šajā Rakstu vietā Pāvils saka, ka mūsu kristīgā dzīve sastāv no trīs lietām. Saskaņā ar šo Rakstu vietu, mums ir nepieciešams:bēgt no grēka;pieaugt vai dzīties pēc taisnības;cīnīties vai līdzdarboties labajā ticības cīņā.

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības...

  • Līdz ko Svētais Gars tevi atmasko, izsūdzi un nožēlo savus grēkus

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22).Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22). Šeit mēs...