Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

Miers jums dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Mēs turpinām mūsu sarunu par to, ka ikvienam no mums ļoti svarīgi ir apzināties savu lomu un savas funkcijas izpildīšanas kārtību uz zemes. Mēs jau runājām par to, ka Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības ar nolūku, lai mums būtu iespējama sadraudzība ar Viņu – gars ar Garu. Dievs radīja mūs pēc Sava tēla un līdzības tālab, lai mēs spētu pieņemt Viņa dabu, Viņa svētumu, Viņa mīlestību, Viņa taisnību. Dievs to izdarīja arī tālab, lai mēs spētu staigāt Viņa pārdabiskajā līmenī un reproducēt Viņa dabu citos cilvēkos. Tā arī ir Dieva dabas pavairošana. Dievs vēlas, lai caur Viņa bērniem visa zeme piepildītos ar Dieva dabu un tā tiktu pakļauta Viņa labā. Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem. Vērsīsimies pie Mateja Evaņģēlija: „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20). Mēs redzam, ka šai Rakstu vietā Jēzus runā par to, ka tieši cilvēka daba nosaka to, kādus augļus tas nesīs. Cilvēks var būt koncentrējies uz augļiem (bet ar augļiem dotajā gadījumā tiek domāta mūsu rīcība, mūsu fiziskā aktivitāte, mūsu redzamā dzīve), un, tai pat laikā, tam var nebūt Dievišķās dabas sevī. Cilvēks var tērēt visus savus spēkus tam, lai attīstītu savas personīgās īpašības, darītu daudzas lietas, kas var likties visai labas, un, tai pat laikā, viņam daba var nelīdzināties Dieva dabai. Ja mūsos nebūs Dieva dabas, mēs nekad nevarēsim nest labus augļus. Koksa var nest labus augļus, ja paša koka daba ir laba. Dievs ļoti bieži runā par cilvēku salīdzinot to ar koku. Ja koka saknes ir nešķīstas, sapuvušas, tad arī pats koks būs apgānīts, un tādā gadījumā augļi, kurus tas nesīs, arī būs apgānīti. Tālab, pirms uzsākt kaut ko darīt, mums ir jāatspoguļo Dieva daba. Tieši šī iemesla dēļ Dievs arī radīja mūs pēc Sava tēla un līdzības. Lasot tālāk Mateja Evaņģēlija 7-to nodaļu, mēs redzam, ko saka Jēzus: „ Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” (Mateja 7:21-23). Tādā veidā Jēzus saka, ka cilvēks darbība var izskatīties visai laba, svaidīta, un var būt uzslavas cienīga. Bet Dievam tas nav svarīgākais. Pats svarīgākais ir, – kāda ir mūsu daba, un no kādas dabas izriet mūsu rīcība. Ne mēs dziedinām, ne mēs pravietojam, – to visu caur mums dara Dievs. Krietni vien vieglāk ir izrādīt un demonstrēt Dieva spēku, nekā izrādīt mīlestību tuvākajam. Mīlestība – tas ir tas, ko Dievs no mums gaida. Dievs mums saka, lai mēs mīlam viens otru. Bet Gara dāvanas – tas ir tas, ko caur mums dara Dieva Gars. Kad mēs identificējam sevi ar Dievu un ļaujam, lai mūs virza Viņa mīlestība, tad mēs spēsim izplatīt un nest Viņa dzīvību, tad mēs būsim spējīgi valdīt uz zemes. Mēs turpināsim rīt! Lai Dievs svēti katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris

    „Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.”(Lūkas 19:13).Šai rakstu vietā skaidri pateikts, ko Saimnieks pavēlēja darīt saviem kalpiem, un konkrēti, – laist apgrozībā to, ko viņi saņēmuši. Saimnieks pavēlēja viņiem gūt peļņu no tā, kas viņi tika iedots.
  • Piedošana

    Par visu, kas tevi uztrauc, tu vari lūgt Dievam lūgšanā.„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:6-7).
  • Ko sevī ietver pielūgsme II

    “ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”” . (Jāņa 4:23-24).Lai efektīgi pielūgtu Dievu, mums ir jāstaigā patiesībā par to, kādai ir jābūt pielūgsmei, lai tā būtu tīkama Dievam. Tāpat mums arī jābūt jūtīgiem pret Svēto Garu, Kurš ir mūsu galvenais Skolotājs visās lietās.
  • Ļoti svarīgi ir tas, kam mēs vairāk ticam, – tam, ko saka Dievs, vai arī tam, ko sakām mēs paši!

    Izskatīsim dažus izteicienus, kurus mēs bieži lietojam, un aplūkosim, ko par to pašu saka Dievs Savā Vārdā.*TU SAKI: „Tas nav iespējams!”*DIEVS SAKA: „Dievam viss ir iespējams!”*Bībeles pants: Lūkas 18:27„Bet Viņš atbildēja: “Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam.”
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.