Dieva Nama celtniecība uz zemes (Dāvids Klemetsons)

[dropcap]Š[/dropcap]ajā svētdienā draudzē sludināja pravietis Dāvids Klemetsons. Viņš uzsvēra to, cik svarīgi ir Dieva bērniem pazīt Dieva sirdi un zināt to, ko Dievs šajā laikā vēlas darīt, kas Viņam ir svarīgi. Bībelē ir teikts: 
«Es darīšu zināmu Dieva spriedumu. Viņš uz mani sacīja: “Mans Dēls tu esi, Es šodien tevi esmu dzemdinājis. Prasi Man, tad Es tev došu tautas par īpašumu un pasaules galus par mantību ” (Ps. 2:7-8).
 Dievs Saviem bērniem ir sagatavojis mantojumu. Viņš noteicis zemi, kura Viņa bērniem ir jāiekaro. Jozuas grāmatā ir teikts: 
 «…tad nu celies ar visu šo tautu un ej pāri Jordānai uz to zemi, ko Es viņiem, Israēla bērniem, gribu dot. Visas vietas, kur jūs savu kāju pēdas liksit, Es esmu jums devis, kā Es to esmu Mozum solījis. No tuksneša un arī no Libanona apgabala līdz pat lielajai upei, līdz Eifratas upei, visa hetiešu zeme līdz Lielajai jūrai pret saules rietu – tās lai ir jūsu robežas» (Jozuas gr. 1:2-4).
 Šajā Rakstu vietā mēs redzam, ka Dievs Saviem bērniem ir sagatavojis Apsolīto zemi. Dievs neteica neko Israēla bērniem par mājām vai bagātību, bet gan par konkrētu ģeogrāfisko teritoriju, kuru Viņš sagatavojis kā mantojumu. Ir svarīgi to sadzirdēt savā garā – Dievs dod mums zemi kā mantojumu.Un tālāk, pravietis Dāvids vērsās pie Ezras grāmatas. Šajā grāmatā aprakstīti notikumi, kas saistīti ar laiku, kad valdīja Persijas ķēniņš Kīrs, caur kuru Tas Kungs piepildīja Savu apsolījumu – atgriezt Israēla bērnus savā zemē. Uz šo laiku, Israēla tauta jau 70 gadus atradās Bābeles gūstā. Kaut arī šis ķēniņš neatradās derībā ar Dievu un pēc mūsu sapratnes nebija glābts cilvēks, bet, neskatoties uz to, Dievs vērsās pie viņa ar noteiktām instrukcijām – atbrīvot Dieva tautu no verdzības, ar mērķi, lai tie dotos uz Jeruzālemi un uzceltu tur Dieva Namu. Par to mēs lasām Ezras grāmatā: 
 «Tā saka Persijas ķēniņš Kīrs: Tas Kungs, debesu Dievs, man ir devis visas zemes valstis, un Viņš man ir pavēlējis celt namu Viņam Jeruzālemē, Jūdas zemē. Ikvienam, kas starp jums ir no Viņa tautas, lai viņa Dievs ir ar viņu un lai viņš atgriežas uz Jeruzālemi Jūdas zemē un ceļ Tā Kunga, Israēla Dieva, namu. Viņš ir tas Dievs, kas mīt Jeruzālemē, un ikvienu, kas palicis dzīvs, lai viņa dzīves vietā turienes ļaudis pabalsta ar sudrabu un zeltu, ar mantām un lopiem līdz ar labprātīgām dāvanām Dieva namam Jeruzālemē» (Ezras gr. 1:2-4).
 Dievs pamudināja ķēniņu Kīru atbrīvot Viņa tautu ne pašu Israēla bērnu labad, bet gan konkrētam mērķim – lai tie ietu un celtu Dieva Namu. Uzmanīgi lasot visu Ezras grāmatu, mēs redzam, ka līdz ar Israēla tautas atbrīvošanu no verdzības Dievs dāvāja tiem arī visus nepieciešamos resursus Dieva Nama celtniecībai.

Līdzīgi raksti

  • Kas ir Girgazieši? 2 daļa

    Dievkalpojuma iesākumā mācītājs Rufus runāja par Dieva Vārda svarīgumu un spēku. Tas, ko saka un dara Dievs, pastāv mūžīgi! Un Dievs visu dara ar Vārdu. Fiziskā pasaule ir savienota ar garīgo pasauli tikai ar VĀRDU. Dievs vērš Savu skatienu un izlej Savu labvēlību tikai pār tiem, kuri jūt bijību Viņa Vārda priekšā.
  • Lieldienu nozīme

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par Lieldienu nozīmi un jēgu. Lieldienas ir brīnišķīgi svētki, tā ir labā vēsts par glābšanu caur ticību Jēzum Kristum no Dieva. Katrs, kurš dzirdēja un noticēja Jēzus augšāmcelšanās vēstij,- viņu dzīve pilnībā mainījās. Cilvēki, kuri satikās ar Jēzu un ziedoja Viņam savu dzīvi, ne tikai piedzīvoja acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, bet šodien viņi dod šo Dieva dzīvību citiem cilvēkiem.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 3. daļa.

    Mūsu Dievs ir Visuvarens, un Viņš ir Dievs debesīs un virs zemes, Kuram nav neviena līdzīga. Dievam ir mērķis uz visu. Kad Dievs dod konkrētu vēstījumu draudzei, tad ar to Viņš vēlas aicināt Savus bērnus uz kaut ko konkrētu. Vārdam no Dieva vienmēr ir mērķis un personisks pielietojums draudzei, un katram no mums individuāli. Dievs virza katru no mums, vēloties, lai mūsu dzīvei būtu labi augļi. Dievs vēlas, lai mēs pildītu Viņam tīkamas lietas un izplatītu Dieva Valstību uz šīs zemes. Bībele mēs lasām:
  • Dievkalpojuma pārskats

    Tie, kas vēlas palikt Dieva Valstībā, tiem NĀKAS iziet cauri daudz bēdām. Mums arī ir jābūt stipriem ticībā. Nav iespējams ieiet Dieva Valstībā bez ticības — tā ir tava dabiskā reakcija uz grūtībām vai pārbaudījumiem. Ticība ir pārliecība par to, ka Dievs izdarīs to, ko Viņš ir apsolījis, neskatoties ne uz ko. Ar cilvēku, kas turas stipri savā ticībā, nav iespējams manipulēt ar ārējiem faktiem.
  • Ietekme caur pareizu ieradumu veidošanu. 1.daļa.

    Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne. Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt  savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.   

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *