Nazīrieši

Šo svētdien sludināja brālis no draudzes – Evans Osemvegi (Evans Osemwegie). Viņa svētrunas tēma bija „Dieva Valstība tevī”. Evans runāja par to, cik svarīgi ir redzēt sevi ar Dieva acīm. Pēc tam, kad Israēla bērni izgāja no Ēģiptes, Mozus sūtīja divpadsmit izlūkus apskatīt Apsolīto zemi, uz kuru viņi devās.

Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.

Svētdienas dievkalpojuma sākumā mācītājs Rufus atgādināja, – ka Dievs ir Saviem bērniem sagatavojis zemi – garīgo mantojumu no Viņa. Bet, lai es varētu ieiet un iegūt šo zemi, man ir jāiemācās cīnīties un uzvarēt garīgos pretiniekus, kuri atrodas šajā zemē. Gribam mēs to vai negribam, ticam mēs tam vai nē, bet mēs atrodamies karā.