Dieva slava parādās lūgšanu kalnā

Dārgie lasītāji, sveicinu jūs šajā brīnišķīgajā dienā, kuru ir radījis Tas Kungs! Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par lūgšanu kā par Dieva slavas, atklāsmes un gaismas avotu cilvēka dzīvē.Mēs izskatījām piemērus no Mozus, Jēzus Kristus un Viņa mācekļu dzīvēm.Šīs tēmas noslēgumā es vēlos uzsvērt to, ka Dieva slava parādās lūgšanu kalnā.
“Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Nāc pie Manis augšā kalnā un paliec tur, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis, lai viņi tajos tiktu mācīti.
Tad Mozus cēlās un Jozua, viņa kalps, līdz ar viņu; un Mozus uzkāpa Dieva kalnā.
Un Mozus uzkāpa kalnā; un kalnu apsedza mākonis. Un Tā Kunga godība nolaidās uz Sinaja kalnu, un mākonis to apsedza sešas dienas; un septītajā dienā Viņš uzrunāja Mozu no mākoņu vidus. Un Tā Kunga godība parādījās Israēla bērniem kā rijēja uguns kalna galā. Un Mozus iegāja mākoņa vidū un uzkāpa kalnā, un palika kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.” (2.Mozus 24:12-13; 15-18).
Ja tu pieliksi nepieciešamo piepūli un pārvarēsi visas barjeras, lai uzkāptu šajā lūgšanu kalnā, tad Tā Kunga slava pavadīs tevi visur, kur tu iesi.Dārgie brāļi un māsas, dārgie mācītāji un līderi, dārgie kalpotāji! Vai jums ir lūgšanu kalns? Vai jums ir tāds laiks, kad jūs apstājaties savā aizņemtībā, lai meklētu lūgšanā Dievu, Kurš ir vienīgais dzīvības Avots?Tieši Viņa klātbūtne aizdzen ienaidniekus, Viņa klātbūtne atnes brīvību, dziedināšanu, atjaunošanu un uzplaukumu.Dieva klātbūtnē ir prieka pilnība un mūžīga svētlaime.
“Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.” (Psalms 16:11).
Dieva klātbūtnē ir gaisma un atklāsmes dzīvei.Pēc tam, kad Mozus bija pavadījis laiku Dieva klātbūtnē, viņa vaiga āda spīdēja no Dieva slavas.
„Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu. Un Ārons un visi Israēla bērni uzlūkoja Mozu, un redzi, viņa vaiga āda spīdēja; un tie bijās viņam tuvoties. Tad Mozus sauca viņus; un Ārons un visi draudzes vadītāji nāca pie viņa, un Mozus runāja uz tiem.” (2 Mozus 34:29-31)
Tad Mozus sauca viņus; un Ārons un visi draudzes vadītāji nāca pie viņa, un Mozus runāja uz tiem.” (2 Mozus 34:31).
Cilvēki acīmredzamā veidā redzēja šo Dieva slavas spīdumu uz Mozus sejas.Dieva vārds nav mainījies. Līdz pat šai dienai Dieva principi paliek nemainīgi. Līdz pat šim brīdim to cilvēku sejas, kuri pavada laiku ar Dievu, spīd Dieva gaismā un Viņa slavā.
„Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma.”  (Psalms 34:6).
Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adziboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

    Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk.
  • Dzīves mērķa meklēšana VII

    Šodien es vēlētos noslēgt mūsu sarunu par cilvēka mērķa meklēšanu savai dzīvei un par to, kā mēs varam atrast patiesu laimi, dzīvojot zem šīs saules. Mēs redzējām, ka Sālamans, laimes un apmierinājuma meklējumos, nogāja garu un smagu ceļu. Slava Dievam, ka tas ir pierakstīts priekš mums, lai mēs spētu izvairīties no tām kļūdām, par kurām Sālamans runā Sālamana mācītāja grāmatā. Sālamans saprata, ka dzīve bez Dieva ir pilnīga ilūzija, laime bez Dieva ir mirāža. Sālamana mācītāja grāmatas noslēgumā Sālamans raksta: „ Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns. „ (Sālam. mācītājs 12:13-14).
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.”Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!