Dieva slava parādās lūgšanu kalnā

Dārgie lasītāji, sveicinu jūs šajā brīnišķīgajā dienā, kuru ir radījis Tas Kungs! Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par lūgšanu kā par Dieva slavas, atklāsmes un gaismas avotu cilvēka dzīvē.Mēs izskatījām piemērus no Mozus, Jēzus Kristus un Viņa mācekļu dzīvēm.Šīs tēmas noslēgumā es vēlos uzsvērt to, ka Dieva slava parādās lūgšanu kalnā.
“Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Nāc pie Manis augšā kalnā un paliec tur, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis, lai viņi tajos tiktu mācīti.
Tad Mozus cēlās un Jozua, viņa kalps, līdz ar viņu; un Mozus uzkāpa Dieva kalnā.
Un Mozus uzkāpa kalnā; un kalnu apsedza mākonis. Un Tā Kunga godība nolaidās uz Sinaja kalnu, un mākonis to apsedza sešas dienas; un septītajā dienā Viņš uzrunāja Mozu no mākoņu vidus. Un Tā Kunga godība parādījās Israēla bērniem kā rijēja uguns kalna galā. Un Mozus iegāja mākoņa vidū un uzkāpa kalnā, un palika kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.” (2.Mozus 24:12-13; 15-18).
Ja tu pieliksi nepieciešamo piepūli un pārvarēsi visas barjeras, lai uzkāptu šajā lūgšanu kalnā, tad Tā Kunga slava pavadīs tevi visur, kur tu iesi.Dārgie brāļi un māsas, dārgie mācītāji un līderi, dārgie kalpotāji! Vai jums ir lūgšanu kalns? Vai jums ir tāds laiks, kad jūs apstājaties savā aizņemtībā, lai meklētu lūgšanā Dievu, Kurš ir vienīgais dzīvības Avots?Tieši Viņa klātbūtne aizdzen ienaidniekus, Viņa klātbūtne atnes brīvību, dziedināšanu, atjaunošanu un uzplaukumu.Dieva klātbūtnē ir prieka pilnība un mūžīga svētlaime.
“Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.” (Psalms 16:11).
Dieva klātbūtnē ir gaisma un atklāsmes dzīvei.Pēc tam, kad Mozus bija pavadījis laiku Dieva klātbūtnē, viņa vaiga āda spīdēja no Dieva slavas.
„Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu. Un Ārons un visi Israēla bērni uzlūkoja Mozu, un redzi, viņa vaiga āda spīdēja; un tie bijās viņam tuvoties. Tad Mozus sauca viņus; un Ārons un visi draudzes vadītāji nāca pie viņa, un Mozus runāja uz tiem.” (2 Mozus 34:29-31)
Tad Mozus sauca viņus; un Ārons un visi draudzes vadītāji nāca pie viņa, un Mozus runāja uz tiem.” (2 Mozus 34:31).
Cilvēki acīmredzamā veidā redzēja šo Dieva slavas spīdumu uz Mozus sejas.Dieva vārds nav mainījies. Līdz pat šai dienai Dieva principi paliek nemainīgi. Līdz pat šim brīdim to cilvēku sejas, kuri pavada laiku ar Dievu, spīd Dieva gaismā un Viņa slavā.
„Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma.”  (Psalms 34:6).
Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adziboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28:
  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).
  • Kad tu dzīvo paklausībā Viņa Vārdam, tad Dievs tevi sargās no bēdām un traģēdijām, ar kurām šodien ir piepildīta pasaule

    Šodien, es gribu, lai mēs paskatāmies uz ļoti svarīgu patiesību, kura noslēdzas sekojošajā: ja tu, savā dzīvē un darbībās būsi paklausīgs Dievam, tad tas, kas iznīcina citus, kļūs tev par paaugstināšanas avotu. Augstāk minētajā rakstu vietā, mēs redzam, ka ūdens, kurš bija plūdos iznīcināja visu pasauli un tajā pašā laikā, tas pats ūdens pacēla Noa šķirstu, kuru viņš bija cēlis pēc Tā Kunga Vārda. Viens un tas pats ūdens, vienus iznīcināja un citus paaugstināja – Nou. Paklausīgajam Noa, ūdens no plūdiem kļuva par viņa glābiņu.
  • Tikai Dievs var noteikt to, kā mums Viņam ir jākalpo

    Vai mēs varam kalpot Dievam pēc Viņa nosacījumiem, un ne pēc saviem nosacījumiem? Vai mums kaut ko maksā mūsu kalpošana Dievam? Vai arī mēs vienkārši dodam Dievam, mūsu laika pārpalikumu, kurš jau tāpat nav, vai arī mēs dodam Viņam no saviem pirmatņiem? Vai mēs kalpojam Dievam tikai tad, kad mums tas ir ērti un izdevīgi, vai arī mēs esam gatavi ziedot savas ērtības dēļ Dieva Valstības interesēm?
  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.
  • Pateicība par itin visu – tā ir dievbijība

    Iespējams, ka arī tev mājās šobrīd nekā nav, kā tikai sāls un cukurs. Pateicies par to, kas tev ir, un tad tu ieraudzīsi, ko Dievs ar šo mazumiņu izdarīs. Vienmēr atrodi iemeslu, par ko pateikties Dievam.Pāvils teica: „Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību.” (1.Timotejam 6:6).