Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks

Miers jums, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!

Esmu pateicīgs Dievam par to, ka mēs varam turpināt satikties ar jums šajā rubrikā, stiprināt savu garu un baroties ar veselīgu Bībeles mācību, kas spējīga izglābt mūsu dvēseles.

Mēs turpinām sarunu par to, kā mums dzīvot un staigāt uzvarā šajā pēdējā laikā. Lai tas notiktu, Dievs mums ir devis Savus ieročus – ticību, cerību un mīlestību. Mēs jau runājām par ticību, un šodien atkal turpināsim runāt par mīlestību. Vakar mēs runājām par to, ka tad, ja mēs neiemācīsimies staigāt mīlestībā, mūsu ticība nedarbosies. Vēl mēs runājām par to, ka tieši mīlestība palīdz darboties vai funkcionēt mūsu ticībai. Un vēl mēs runājām par to, ka tad, ja mēs neiemācīsimies staigāt mīlestībā, mūsu sirds nebūs spējīga izturēt visu to ļaunumu, kas notiks pēdējās dienās. Ja mēs nepraktizējam staigāšanu mīlestībā, mūsu dzīve būs piepildīta ar nepareizām lietām, un tas atstās iespaidu uz mūsu vispārējo stāvokli.

„Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.” (Salamana pamācības 17:22).

 

Tad, kad mēs nestaigājam mīlestībā, bet domājam par to, kā atriebties tiem cilvēkiem, kuri mūs nodevuši, zaimojuši vai apvainojuši mūs, – tas mums laupa prieku un mieru. Turklāt, atriebjoties par sevi un dzīvojot nepiedošanā, mēs pieļaujam savā dzīvē grūtsirdības dēmonisko ietekmi, – un tādā gadījumā grūtsirdības gars (sagrauzts gars) izkaltē mūsu kaulus, atnes slimības. Sagrauzts gars atnes kaulu slimības, un tas ir ļoti nopietni. Staigājot mīlestībā, mēs būsim stipri un veseli pat atrodoties pēdējo dienu nelikumību un naida vidū.

„Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme.”(Salamana pamācības 15:13).

 

Grūtsirdības gars atnāk no skumjām sirdī. Bet no kurienes atnāk šīs skumjas sirdī? Tas notiek tad, kad tu pieļauj savā sirdī skumjas un aizvainojumu par to, ka cilvēki tevi ievaino, dara tev pāri, pārkāpj tavas tiesības, rīkojas netaisni attiecībā pret tevi. Tas viss notiek tālab, ka cilvēks nav iemācījies reaģēt uz to visu tā, kā to darīja Jēzus – atdodot visas problēmas Dievam, Kurš ir Taisnais Tiesnesis. Ja mēs neiemācīsimies staigāt mīlestībā, ja mēs neiemācīsimies reaģēt ar mīlestību, mūsu sirds būs pilna ciešanu un skumju. Kad atnāk skumjas, tās zog mūsu veselību un izkaltē mūsu kaulus.

„Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest?”(Salamana pamācības 18:14).

 

Visām šīm rakstu vietām ir tieša saistība ar mūsu staigāšanu mīlestībā. Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks. Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs un spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.

Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, tad tas viss salauž un satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!

Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.

Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu sagrausi sevi, kā personību.

Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tad tu atvērsi durvis dēmoniskai ietekmei, kas pakāpeniski izārdīs visu tavu dzīvi.

Nedrīkst pieļaut visas šīs lietas. Pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, bet mēs, neskatoties uz to, ko cilvēki darīs attiecībā pret mums, varam visu to pārvarēt un dzīvot ar prieku, būt laimīgi. Tas viss ir iespējams, ja mēs pieradināsim sevi staigāt mīlestībā.

 

Tas Kungs lai jūs svētī!

Turpināsim rīt!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticība bez mīlestības – tā nav bībeliska ticība!

    Ja tev ir ticība, bet tev nav mīlestības, tad, pēc Pāvila teiktā, tu esi – „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis”, un tu – esi „nekas”. Ticība bez mīlestības nedarbojas, nestrādā. Tālab, tik svarīgi ir iemācīties staigāt mīlestībā. Jo citādi, mūsu sirds nebūs spējīga izturēt pēdējo laiku uzbrukumus. Ticība bez mīlestības nedarbosies!Ko tu darīsi tad, kad cilvēki sāks tevi ienīst, vajāt vai zaimot? Vai tu apvainosies uz viņiem, vai arī meklēsi iespēju, kā viņiem atriebties vai izdarīt ko ļaunu? Tā ir miesas reakcija, miesīga cilvēka reakcija. Bībele saka, ka šāda reakcija atņems mums mieru un dzīvību.

    Ja tev ir ticība, bet tev nav mīlestības, tad, pēc Pāvila teiktā, tu esi - „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis”...

  • Īstais vai patiesais prieks – tas ir spēks, kurš palīdz mums virzīties uz mērķi līdz galam

    Jēzus priecājas līdz pat šim brīdim, – kad Dieva griba uz zemes piepildās tāpat, kā debesīs.Vai nevēlaties sagādāt Dievam vairāk prieka? Tad ziedojiet sevi tam, lai atrastu un piepildītu Viņa gribu savai dzīvei.Piemēram, jūs varat ziedot savu dzīvi tam, lai darītu visu iespējamo priekš tā, lai pievilktu grēciniekus Debesu Valstībai. Līdz pat šim brīdim debesis priecājas ik reiz, kad uz zemes kaut viens grēcinieks nožēlo grēkus.

    Jēzus priecājas līdz pat šim brīdim, - kad Dieva griba uz zemes piepildās tāpat, kā debesīs. Vai nevēlaties...

  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar...

  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem. Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur...

  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš...

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau...