Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks

Miers jums, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Esmu pateicīgs Dievam par to, ka mēs varam turpināt satikties ar jums šajā rubrikā, stiprināt savu garu un baroties ar veselīgu Bībeles mācību, kas spējīga izglābt mūsu dvēseles.Mēs turpinām sarunu par to, kā mums dzīvot un staigāt uzvarā šajā pēdējā laikā. Lai tas notiktu, Dievs mums ir devis Savus ieročus – ticību, cerību un mīlestību. Mēs jau runājām par ticību, un šodien atkal turpināsim runāt par mīlestību. Vakar mēs runājām par to, ka tad, ja mēs neiemācīsimies staigāt mīlestībā, mūsu ticība nedarbosies. Vēl mēs runājām par to, ka tieši mīlestība palīdz darboties vai funkcionēt mūsu ticībai. Un vēl mēs runājām par to, ka tad, ja mēs neiemācīsimies staigāt mīlestībā, mūsu sirds nebūs spējīga izturēt visu to ļaunumu, kas notiks pēdējās dienās. Ja mēs nepraktizējam staigāšanu mīlestībā, mūsu dzīve būs piepildīta ar nepareizām lietām, un tas atstās iespaidu uz mūsu vispārējo stāvokli.
„Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.” (Salamana pamācības 17:22).
 Tad, kad mēs nestaigājam mīlestībā, bet domājam par to, kā atriebties tiem cilvēkiem, kuri mūs nodevuši, zaimojuši vai apvainojuši mūs, – tas mums laupa prieku un mieru. Turklāt, atriebjoties par sevi un dzīvojot nepiedošanā, mēs pieļaujam savā dzīvē grūtsirdības dēmonisko ietekmi, – un tādā gadījumā grūtsirdības gars (sagrauzts gars) izkaltē mūsu kaulus, atnes slimības. Sagrauzts gars atnes kaulu slimības, un tas ir ļoti nopietni. Staigājot mīlestībā, mēs būsim stipri un veseli pat atrodoties pēdējo dienu nelikumību un naida vidū.
„Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme.”(Salamana pamācības 15:13).
 Grūtsirdības gars atnāk no skumjām sirdī. Bet no kurienes atnāk šīs skumjas sirdī? Tas notiek tad, kad tu pieļauj savā sirdī skumjas un aizvainojumu par to, ka cilvēki tevi ievaino, dara tev pāri, pārkāpj tavas tiesības, rīkojas netaisni attiecībā pret tevi. Tas viss notiek tālab, ka cilvēks nav iemācījies reaģēt uz to visu tā, kā to darīja Jēzus – atdodot visas problēmas Dievam, Kurš ir Taisnais Tiesnesis. Ja mēs neiemācīsimies staigāt mīlestībā, ja mēs neiemācīsimies reaģēt ar mīlestību, mūsu sirds būs pilna ciešanu un skumju. Kad atnāk skumjas, tās zog mūsu veselību un izkaltē mūsu kaulus.
„Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest?”(Salamana pamācības 18:14).
 Visām šīm rakstu vietām ir tieša saistība ar mūsu staigāšanu mīlestībā. Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks. Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs un spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, tad tas viss salauž un satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu sagrausi sevi, kā personību.Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tad tu atvērsi durvis dēmoniskai ietekmei, kas pakāpeniski izārdīs visu tavu dzīvi.Nedrīkst pieļaut visas šīs lietas. Pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, bet mēs, neskatoties uz to, ko cilvēki darīs attiecībā pret mums, varam visu to pārvarēt un dzīvot ar prieku, būt laimīgi. Tas viss ir iespējams, ja mēs pieradināsim sevi staigāt mīlestībā. Tas Kungs lai jūs svētī!Turpināsim rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Vai Tam Kungam kaut kas būtu neiespējams?

    Šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo atbilde uz to nosaka, cik lielā mērā mēs varēsim piedzīvot Viņa iejaukšanos savā dzīvē. Šis jautājums liek mums saprast, ka mūsu Dieva atziņas līmenis ietekmē mūsu ticības līmeni.Ja cilvēks tic, ka Dievam nav nekā neiespējama, tad viņa attieksme pret dzīvi, grūtībām būs atbilstoša, un viņa gara noskaņojums, saskaroties ar grūtām un ilgām problēmām, būs pareizs.
  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.
  • Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu!

    Vai labvēlība Mordohaja dzīvē bija nejaušība? Akvai, nē! Cilvēka dzīvē labvēlība tiek atbrīvota un darbojas likumsakarīgi. Viens no likumiem, kuram ir pakļauta labvēlība, – tas ir sēšanas un pļaušanas likums. Ja tu pastāvīgi sēsi labvēlību un žēlastību citu cilvēku dzīvē, tad tu vari būt pārliecināts, ka šī labvēlība atnāks arī tavā dzīvē, brīdī, kad tā tev būs visvairāk nepieciešama.
  • Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē

    Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr atskaitījās Tēvam – par to, ko Viņš runāja vai darīja.„Tad Jēzus sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis, bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis.”(Jāņa 8:28).