Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
Žēlastība jums un miers no Mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs runājām ar jums par to, ka Bībele sauc Dieva Vārdu par gaismu. Pastāvīgi piepildot savu sirdi ar Dieva Vārdu, tu piepildi savu dzīvi ar Dieva gaismu. Bez tam, Bībele saka, ka Dieva Vārds – tas ir ūdens. Tas it garīgs ūdens, kas attīra mūs visus no lietām, kas nomelno mūsu dzīvi. Tāpat Bībele saka, ka Dieva Vārds – tas ir spogulis. Katrs no mums ik dienas skatās spogulī. Dievs vēlas, lai mēt tāpat ik dienas skatītos garīgajā spogulī. Mēs skatāmies spogulī, lai redzētu, kā mēs izskatāmies. Pirms iešanas uz darbu es skatos uz sevi spogulī, lai pārliecinātos vai viss ir kārtībā ar manu ārējo izskatu. Mēs izmantojam spoguli katru dienu. Dievs ir devis mums Savu Vārdu tieši priekš šī mērķa,- lai mēs sekotu savam iekšējam stāvoklim, iekšējai kārtībai. 
„ Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.”(Jēkaba 1:23-25)
 Es zinu, ka ir cilvēki, kas neskatās spogulī, tāpēc, ka nemīl sevi. Spogulis precīzi atspoguļo mani. Ja tu esi korpulents cilvēks, tad spogulis to arī parāda; ja tu esi slaids,- tad arī to tu redzēsi spogulī u.t.t. Tas nozīmē, ka spogulis parāda mums to, kādi mēs patiesībā esam. Dažreiz mums ir patīkami sevi aplūkot spogulī bet dažreiz nē. Tā arī Dieva Vārds mums ir dots, lai mēs varētu ieraudzīt savu iekšējo stāvokli. Kad mēs lasām Dieva Vārdu, mēs redzam Dieva standartu, Dieva domas un tāpat mēs redzam savu iekšējo garīgo stāvokli. To visu mēs nevaram ieraudzīt fiziskajā spogulī. Tādēļ ir ļoti svarīgi lasīt Dieva Vārdu. Ja es gribu zināt kā es izskatos garīgi, tad man ir nepieciešams bieži lasīt Bībeli. Lasot Dieva Vārdu es atklāju sevī to, kas manī nav, tā kā vajadzētu būt, kas ir tas, kas būtu jāmaina un jālabo. Tādā veidā es sevi sargāju garīgā formā. Dieva vēlēšanās ir, lai mēs būtu labā garīgā formā. Mēs nevaram izturēties nevērīgi pret Dieva Vārdu. Bībele ir paredzēta katrai dienai. Mums ir nepieciešama kā fiziskā tā arī garīgā gaisma – katru dienu, ūdens- katru dienu, spogulis – katru dienu. Bez tam, mums ir nepieciešama kā fiziskā tā arī garīgā barība arī- katru dienu. Dieva Vārds – tā ir garīgā barība mums, kas nepieciešama, lai garīgi stiprinātos. Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu. 
„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)
 Šeit tiek runāts par to, ka mums ir nepieciešams kārot pēc garīgā tīrā piena. Dieva Vārds ir kā piens jaundzimušajiem. Mēs vēlamies, lai jaunatgrieztie ticīgie augtu garīgi. Bet, bez Dieva Vārda – garīgā piena garīgais pieaugums vienkārši nav iespējams. Piens – tas ir pamats kristīgai ticībai, tas ir Bībeles pamat patiesība. Tas par ko mēs tagad runājam, tas ir garīgs piens, tā nav cietā garīgā barība. Dažreiz mēs nevaram runāt par cieto barību, tāpēc ka neesam vēl uzņēmuši garīgo pienu. Daudzu ticīgo problēma ir tajā, ka viņi nedzer pat garīgo pienu. Cilvēks, kurš dzer tikai pienu, vēl nav spējīgs pieņemt cietu barību, tāpēc ka viņu organisms vēl nav gatavs tai. Pāvils teica dažiem ticīgajiem, ka viņš nevar sludināt pār kādām noteiktām tēmām jo viņi vēl nav spējīgi to pārstrādāt. Tādēļ Pāvils baroja tādus ticīgos ar garīgo pienu. Mums jāsāk baroties ar pienu, un no tā mēs sāksim pieaugt garīgi. Pēc tam mēs varēsim pienu atstāt un sākt pieņemt garīgo maizi. 
„ kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,..”(1.Pētera2:2)
 Kurš no jums vēlas garīgi pieaugt? Bībele saka, ka priekš tam mums ir nepieciešams iemīlēt Dieva Vārdu. 
„..cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”(Mat4:4)
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:

  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.

  • Izmaiņas un pārmaiņas mūsu dzīvē atnāk tad, kad mēs kļūstam par Dieva vārda darītājiem

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.”(Jēkaba 1:21-25).

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.