Dievs mums ir atstājis visaugstākos baušļus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu!

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs runājām par to, ka Dievs mums ir atstājis visaugstākos baušļus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu! Bez staigāšanas mīlestībā mums nebūs Dieva dzīvības un mēs neieiesim Viņa pilnībā.Vēstulē Romiešiem ir rakstīts, ka cilvēks, kas mīl citus, tādā veidā piepilda bauslību. 
„Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību. Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība. ”.(Rom.13: 8-10).
 Staigāšana mīlestībā, ir tā, kas nosaka cilvēka laimi šeit uz zemes. Katrs no mums var kļūt par laimīgu cilvēku, par apmierinātu ar savu dzīvi, ja viņš dzīvos saskaņā ar mīlestības likumu. Citiem vārdiem runājot, mana attieksme pret Dievu un apkārtējiem cilvēkiem, nosaka to, vai es būšu laimīgs vai nē. Ja tu vēlies būt laimīgs cilvēks, tad vēlos tev dot padomu- iemīli Dievu un savu tuvāko bez jebkādas liekulības!Vai esat pamanījuši, ka mīlestība pret Dievu atspoguļojas mūsu attieksmē pret citiem cilvēkiem un vēlmē viņiem palīdzēt.Mēs tiecamies pie Dieva, lasām Viņa vārdu, pavadām laiku ar Viņu lūgšanās, pavadām laiku ar Dieva bērniem, lai slavētu Viņu kopā un saņemtu Dieva gudrību caur citiem brāļiem un māsām. Mēs vēlamies caur visu to pierādīt un parādīt savu mīlestību pret Dievu. Dievs savukārt caur šo rīcību maina mūs un piepilda mūsu sirdis ar Sevi – Savu mīlestību. Saņemot no Dieva Viņa mīlestību, mēs varam dāvāt šo mīlestību citiem cilvēkiem.Dievs izlej pār mums Savu mīlestību, maina mūs, mūsu uzskatus un dzīves vērtības. Dievs maina mūsu raksturu, tāpēc tagad mēs jau esam iemācījušies neapvainoties uz cilvēkiem, jo Dievs mūs ir atbrīvojis no aizvainojuma. Mēs jau esam pārstājuši būt sīkumaini un nepievēršam uzmanību nenozīmīgām lietām, kuras agrāk mūs uztrauca. Mēs vairs nekļūstam tik bieži aizkaitināti, kā to darījām agrāk. Dievs dāvā mums mīlestību, pilnveido mūsu raksturu un tādā veidā atbrīvo mūsu dāvanas, talantus un spējas, lai mēs varētu atdot citiem to, ko esam saņēmuši no Viņa. Jo kalpošana nozīmē atdot sevi citu labā!Par to runā nākamais pants no Svētajiem Rakstiem: 
„ Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad kā ar to spēku, kuru Dievs piešķir, ka visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu; Viņam pieder gods un vara mūžu mūžos. Āmen ”(1 Pēt. 4:10-11)
 Šī Rakstu vieta aicina mūs kalpot viens otram. Bet vēl mēs varam redzēt šajā Rakstu vietā, kādā veidā mēs varam kalpot viens otram.„Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam … Ar ko tad mēs varam kalpot citiem cilvēkiem? Katrs no mums var kalpot citiem cilvēkiem ar to dāvanu, kādu saņēmis no Dieva. Iespējams tu jautāsi: „Vai tad man ir kāda dāvana?” Jā, katram cilvēkam ir kāda dāvana! Dievs saka, ka TU jau esi saņēmis konkrētu dāvanu no Viņa.Tev ir dāvana, talants, spējas, kuras ir vajadzīgas citiem cilvēkiem. Tad, kad tu sāksi domāt par kalpošanu tuvākajam, tikai tad tu sāksi atklāt savu potenciālu Dievā. Tavas dāvanas, talanti un spējas vairs nepaliks neizmantotas.Tāpēc arī Dievs saka, ka sākumā tu ieraugi to, kas tev ir priekš kalpošanas, bet pēc tam atrodi tos cilvēkus, kuriem tas ir vajadzīgs un sāc atdot to caur kalpošanu. Taču svarīgi ir, lai tu kalpo ar savām dāvanām citiem cilvēkiem ne tāpēc, ka tu gaidi kaut ko no viņiem pretī, bet tāpēc ka tu mīli Dievu un vēlies parādīt Viņa mīlestību to cilvēku dzīvēs, kurus mīl Viņš.Kalpo Dievam un Viņš bagātīgi tevi svētīs!Turpināsim rīt!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks?

    Atbildīgs cilvēks – nav aizmāršīgs.Atbildīgam cilvēkam, nav pastāvīgi jāatgādina viens un tas pats. Pietiek pateikt vienu reizi, lai atbildīgs cilvēks, uzreiz to ņemtu vērā.Atbildīgs cilvēks dokumentē visu svarīgo informāciju, uzdevumus vai rīkojumus. Ja, no tevis nevar neko atprasīt, dēļ tā, ka pastāvīgi aizmirsti, – tas nozīmē, ka tu – esi bezatbildīgs cilvēks. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi saka: „Piedodiet, es aizmirsu.” Tādi cilvēki ir bezatbildīgi cilvēki, no kuriem, praktiski nav iespējams neko panākt.
  • Mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara

    1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu.2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls

    Ir būtiski, kāda ir mūsu attieksme pret Dieva Vārdu. Dievs sūta Savu Vārdu mūsu dzīvē ar nolūku, lai Dieva Vārds sniegtu mums to, kas ir nepieciešams. Lai Dieva Vārda sēkla augtu mūsu sirdīs, ļoti svarīgs ir mūsu sirds stāvoklis. „Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.”(Jesajas, 55:10-11)
  • Kas ir izrāviens?

    Lai piedzīvotu izrāvienu, ir nepieciešams saprast, kas tas ir un kāpēc mums tas ir vajadzīgs. Lūk, daži paskaidrojumi tam, kas tiek domāts tad, kad runa iet par izrāvienu: • Izrāviens – ir tas, kas iznīcina jebkuras barjeras (sātaniskās vai cilvēciskās), kuras mūs dzīvē ierobežo. • Izrāviens – ir tas, kas tavas traģēdijas pārvērš liecībās. • Izrāviens – ir tas, kas tavas slimības pārvērš veselībā. • Izrāviens – ir tas, kas tavas vilšanās pārvērš iespējās. • Izrāviens – ir tas, kas dod pāreju no grūtībām uz komfortu.
  • Ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi

    Lūk, viens no iemesliem, kālab es saku, ka tad, ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi. Ja mēs nekalpojam, tad mēs līdzināmies cilvēkam, kurš tikai saņem, bet neatdod. Agrāk vai vēlāk tāds cilvēks sāks garīgi smirdēt. Aplūkojiet jebkuru upi, ezeru, kuros ūdens ietek, bet no tiem nekas neizplūst. Pēc kāda laika ūdens šādās vietās kļūs sāļš, miris un bez dzīvības pazīmēm.
  • Mēs esam Dieva vēstneši

    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara. Viena no šādām metaforām ir vārds „vēstnesis”. Mēs sastopamies ar šo vārdu Vēstulē Korintiešiem.„ Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”(2.Korintiešiem 5:19-20). Bībeles tulkojumā krievu valodā „……. Un tātad mēs esam vēstneši ……”